Search form

28.04.2011

Drukāt

LNS Domes un valdes sēdēs izskata svarīgus jautājumus

27. aprīlī notika gan LNS Domes, gan LNS valdes sēdes, kuru darba kārtībā bija iekļauti pārskati par 2010. gadu, kas skar ļoti būtiskas LNS darbības sfēras.


Domes sēdē
Ar LNS finansu pārskatu par 2010. gadu klātesošos iepazīstināja galvenā grāmatvede Ilze Roķe. LNS prezidents atzīmēja, ka visumā rezultāti labi, kaut arī peļņas ziņā vienmēr var vēlēties tos labākus. Domnieki apstiprināja LNS bilanci ieņēmumos par 1138891 LVL un izdevumos – 1010284 LVL
LNS var būt lepna par paveikto darbu, jo reti kuras sabiedriskās organizācijas apgrozījums Latvijā pārsniedz vienu miljonu latu.
 
Par LNS veikumu kultūras un organizatoriskajā darbā 2010. gadā, ziņoja viceprezidente Sandra Gerenovska.
Biedrības iespēju robežās aktīvi veikušas šo darbu paralēli sociālās rehabilitācijas pasākumiem un projektu aktivitātēm.
Ņemot to vērā, pasākumu mazāk bijis Ventspils biedrībā, bet pieaudzis apmeklētāju skaits. Taču arī Kuldīgas un Smiltenes biedrībās, kas nepiedalās projektā „Klusuma pasaule”, tomēr stipri samazinājies gan pasākumu, gan apmeklētāju skaits. Pļaviņu biedrībā nedaudz vairāk pasākumu, bet apmeklētāju skaits mazāk.
Labi strādājušas Daugavpils, Liepājas, Rēzeknes un Rīgas biedrības. Valmieras biedrībā pieaudzis pasākumu skaits, bet mazāk apmeklētāju.
 
Dome nolēma izteikt pateicību visām biedrībām par brīvprātīgu ieguldījumu organizatorisko/kultūrmasu darbu jomā.
 
Par darbu kultūras centrā „Rītausma” atskaitījās tā valdes priekšsēdētāja Brigita Aldersone. Kolektīvs kā galveno vadmotīvu savā darbā izvirza jaunu, radošu ideju meklējumus līdztekus tradīciju saglabāšanai un attīstībai  jaunos apstākļos, lai piesaistītu apmeklētājus, it īpaši jaunāko paaudzi pašdarbībai.
Lielais darbs, kas ieguldīts tādos jauninājumos kā šovs „Krāsaini sapņi” u. c., pamazām nes augļus – ir vairāk apmeklētāju pasākumos, radošās nodarbībās un pašdarbības pulciņos.
 
Laba sadarbība izveidojusies ar Rīgas biedrību. Sekmīgi risinās pasākumi, ko vada paši nedzirdīgie, kā arī integratīva rakstura uzstāšanās dzirdīgo publikai.
Domnieki interesējās par pašdarbnieku iespējām piedalīties starptautiskos pasākumos, kā arī par finansiālo situāciju, izdzīvošanas jautājumiem šī brīža ekonomiskajā situācijā.
 
LNS prezidents atzīmēja, ka turpmāk nedrīkst pieļaut darbu ar zaudējumiem, kā tas bija 2010. gadā. LNS nav tādu līdzekļu, lai uzturētu savas SIA, tāpēc tām jācenšas gūt ieņēmumus dažādos maksas pasākumos.
 
Dome nolēma: pieņemt zināšanai informāciju par SIA KC Rītausma organizatorisko/kultūrmasu darbu 2010. gadā; izteikt pateicību tās valdes priekšsēdētājai par jaunām idejām darbā kultūras jomā; uzdot arī turpmāk ieviest novitātes darbā, aktīvi piedalīties projektu konkursos un pievērst lielāku uzmanību saimnieciskajai darbībai.
 
Ar LNS statistiku 2010. gadam iepazīstināja LNS viceprezidente Sandra Gerenovska, piestādot domnieku uzmanībai skaitļu tabulas par biedru skaitu, to sastāvu pēc vecuma, izglītības, dzīvesvietas, tautības un citiem kritērijiem.
 
Un šie skaitļi izteiksmīgi stāsta daudz ko! Piemēram, to, ka LNS biedru skaits, no 2009. gada sākot, nedaudz pieaudzis (visvairāk Rīgā, bet atsevišķos reģionos par 1- 3 biedriem). Pašlaik savienībā ir 1712 biedru: 2010 gadā uzņemti 65 jauni, miruši – 24, izslēgti – 20.
 
Otra pozitīva iezīme – vecuma grupās mainās attiecība par labu jaunāka gadagājuma cilvēkiem: no 36 gadiem līdz pensijas vecumam ir 61%, bet pensijas vecumā – 29% (izņēmums – Ventspils biedrība, kur šie rādītāji attiecīgi ir 40 : 44).
Vēl daudz attīstības un pilnveidošanās iespēju mūsu biedriem ir izglītības jomā: pabeigta un nepabeigta pamata izglītība ir 63%, pārējiem – augstākā (3%); vidējā (15 %); profesionālā (18%), bet bez izglītības (1%) – augt un augt!
 
Mūsu biedru uzrādītās ziņas liecina, ka lielākā daļa dzīvo pilsētā – 85%; strādā – 33%; pilsoņi ir 89%.
 
Pēc tautības skatot, visvairāk LNS biedru ir latvieši (1173), seko krievi (400) un pārējie jau zem simta. Kopumā uzrādītas 23 tautības, bet par 9 cilvēkiem – nav zināms.
 
Un vēl viela pārdomām un atgādinājumam: aug biedru naudas nemaksātāju skaits – salīdzinot ar 2009. gadu, tas pavairojies divkārt un LNS parādnieku sarakstā ir 151 cilvēks.
 
Ar Nolikumu „Par Latvijas Nedzirdīgo savienības Goda biedru” iepazīstināja S. Gerenovska. Darba grupa darba rezultātā radies dokuments, kuram ierosinājumus varēja iesniegt visi domnieki.
Par Goda biedru varēs kļūt LNS biedrs, kurš teicami strādājis vai aktīvi piedalījies sabiedriskajā darbā ne mazāk kā 25 gadus un ir savas reģionālās biedrības Goda biedrs vismaz 5 gadus.
Goda biedriem paredzētas vairākas priekšrocības: ar novērotāja tiesībām piedalīties biedrību valdes sēdēs, konferencēs, LNS Domes sēdēs, LNS kongresos utt., bez maksas apmeklēt LNS pasākumus, nemaksāt biedru naudu, saņemt bez maksas laikrakstu „Kopsolī” u.c.
 
Dažādos jautājumos domnieki izteica domas par LNS nekustamo īpašumu apsaimniekošanas jautājumiem un tālāko likteni A.Čaka ielā 42 un Jāņa sētā 5, kā arī par to, ko darīt nākotnē ar KC „Rītausma”, ja tas arī turpmāk strādās ar zaudējumiem. Lielāki parādi sakrājušies arī SIA „Nekustamie īpašumi”.
Būs jāsavelk jostas ciešāk, kaut arī tas būs sāpīgi,” secināja LNS prezidents A.Pavlins.
 
LNS valdes sēdē
Valdes sēdē 27. aprīlī tika izskatīti un apstiprināti visu LNS SIA 2010. gada pārskati un pieņemti lēmumi par radušās peļņas daļas ieskaitīšanu Latvijas Nedzirdīgo savienībai.
 
Dome lēma: līdz 2011. gada 31. maijam Zīmju valodas centram jāieskaita LNS 4113 LVL; Surdotehniskās palīdzības centram – 26215 LVL; Danei – 4705 LVL. Ar zaudējumiem strādājis kultūras centrs „Rītausma” ( - 603 LVL) un Komunikācijas centrs ( - 16459 LVL), bet „Nekustamo īpašumu” gūtā peļņa (168 LVL) novirzāma SIA rezerves fondā.
 



Teksts: Ilze Kopmane
Foto: Valdis Krauklis


Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas