Search form

06.05.2011

Drukāt

Murmuļciems „Rītausmā”

2011. gada 5. maijā kultūras namā „Rītausma” notika komēdijas „Murmuļciema sensācija” pirmizrāde.


Izrādes dramatizējums veidots pēc čehu rakstnieka Jozefa Ladas „Pasakas par drošsirdīgo princesi” motīviem un  parodē  mūsdienīgās 21. gadsimta  sievietes.

Galvenajās lomās iejutās Liena Čerepko, kas atveidoja  detektīvi Maņu, un Juris Elbrots – lauku puiša Janča lomā. Liena, kā allaž, labi iejutusies savā tēlā – viņa graciozi, pārliecināti un mērķtiecīgi  atrada nolaupīto Janci un aprecēja viņu, liekot  saprast, kādai jābūt par sevi mūsdienīgai sievietei, kas labi apzinās savu spēku un varēšanu, lai nekad nejustos atkarīga no vīrieša spējām nodrošināt materiāli savu ģimeni.  



Murmuļciema Janci pārpratuma dēļ nolaupīja piecas pikantas mafijas  dāmas (Dace Jelagina, Maiga Elbrote, Vija Pulka, Inese Klāsupa un Biruta Lasmane). Novērtējušas seksīgo, izskatīgo vīrieti, noskaidrojušas, ka viņš ir nabadzīgs un tādu neviena sieviete nav gatava ņemt par vīru, viņas tomēr vīrieti prom nelaiž, jo izpirkuma maksu no viņa nesagaidīt un atklāt sabiedrībai šo noziegumu neviena nevēlas, tādēļ nesodītas var atļauties arī mazliet paspēlēties ar šo rotaļlietu skaista vīrieša izskatā.



Tad Murmuļciemā pēc vietējo lauku sievu  (Inita Puhovska, Inguna Cauna, Rasma Kurēna, Anita Atrazko un Rasma Mauriņa) avīzēs un TV izsludinātās drošsirdīgās meitenes meklēšanas ierodas detektīve Maņa, lai atrastu nolaupīto vīrieti. Viņa spoži nodemonstrē savas vispusīgās spējas, kas viņai kā divas augstskolas beigušai detektīvei, čempionei augstlēkšanā, slēpošanā un karatē izdodas lieliski. Sievas priecīgas, ka šāda sieviete iekārojusi labo, godīgo, čaklo Janci, un piesola viņai kā atlīdzību māju ar salaboto skursteni un visus mājlopus, kas kūtiņā dzīvo, jo uzskata, ka, apprecot šādu vīru, sieviete ar savu likteni var būt apmierināta.



Maņa zina, ka izglītotai, materiāli nodrošinātai sievietei galvenais  ir uzticams, kārtīgs un godīgs vīrs, kas var rūpēties par bērniem un pat nestrādājot spēj saglabāt ģimenes pavardu.

Viena no vecajām, gudrajām lauku sievām (Rasma Kurēna) pačukst, ka viņas māsa ir burve (Olga Anufrijeva) un varētu palīdzēt atrast Janci. Maņa tā arī izdara un drīz vien atrod vietu, kur noslēpts Jancis. Maņa izpilda divus uzdevumus, kas viņai kā talantīgai detektīvei nesagādā grūtības, un ļaunās dāmas spiestas viņai puisi  atdot. Tūlīt notiek arī kāzas, kuras sarīkotas tādā ātrumā, ka praktiskā  līgava paspēj  uzvilkt balto kleitu, bet nepagūst novilkt melnās kostīma bikses. Laikam baidās, ka kāda cita vēl nepaķer vērtīgo  vīrieti.



Vēl uz skatuves darbojās arī skopulis, sīkstulis, krāpnieks, nodokļu nemaksātājs Grābiķis, tas, kuru mafijas sievietēm vajadzēja nolaupīt un pārmācīt (Anatolijs Stepaņuks), un lauku  muzikants, kurš spēlē gan akordeonu, gan ģitāru (Intars Lasmanis).



Apsveicami, ka pēc vairākām iestudētām pasakām uz „Rītausmas” skatuves varam redzēt kādu mūsdienīgu izrādi. Patīkami skatīties, ka nedzirdīgie aktieri jauno izrādi izspēlēja ar prieku. Dažās ainās skatītāji sirsnīgi smējās, īpaši tad, kad mafiozās dāmas Janci mēģināja  visādi pavedināt un pat izģērbt.

Brīžam izrādi baudīt traucēja tas, ka teksts tika pasniegts pārāk teatrāli. Arī dziesmas varēja skanēt īsāk. Vajadzētu padomāt, kā tajās kaut vai dažās vietās iesaistīt visus aktierus. Kā atzīst režisore Dzintra Kukša, komēdiju, kas tapusi ļoti īsā laika posmā, praktiski mēneša laikā, vēl var noslīpēt, pilnveidot, pārveidojot gan tekstuāli, gan mainot dziesmu izvēli, gan izkopjot kustības un dejas.

Tēma par mūsdienu sievieti ir pateicīga un aktuāla, to vienmēr var papildināt. Izrādes pamatdoma ņemta no mūsdienu dzīves – tagad vīrietis nav vairs  mednieks, bet gan sieviete ir tā, kura izvēlas, ko ņemt par vīru,” smejas režisore.

Arī kultūras nama direktore Brigita Aldersone piekrīt, ka izrāde vēl jāpieslīpē, bet uzsver to, ka „tāda izrāde ar muzikāliem elementiem ir kaut kas jauns „Rītausmas” repertuārā. Īpaši priecē tas, ka aktieri uz teātra mēģinājumiem nāca ar prieku.”

Pirmizrādes vakarā skatītājiem bija dota iespēja vērot arī otru izrādi – kustību teātra uzvedumu „Dzīve”, ar kuru kultūras centrs „Rītausma” sekmīgi piedalījās Rīgas amatierteātru festivālā (par to bija rakstīts „Kopsolī” 4. nr.). Šeit piedāvājam arī minētās izrādes foto!

 

Teksts: Inese Immure
Foto: Aivars Slišāns


Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas