31.05.2011
Pēc 25 gadu cīņas Īslandē zīmju valoda oficiāli valstiski atzīta
27. maijā Īslandes parlamentā Altingā pieņēma likumprojektu, piešķirot īslandiešu nedzirdīgo zīmju valodai oficiālas valodas statusu. Īslandes Nedzirdīgo asociācija par to uzsāka cīņu pirms vairāk nekā 25 gadiem, un nu tagad svin šo uzvaru.
Vienlaicīgi parlaments apstiprināja arī pašu īslandiešu valodu kā pirmo valsts valodu, kurai līdz šim nebija nekāda statusa. Tajā pašā dienā Īslandes Nedzirdīgo asociācija noorganizēja vērienīgu banketu saviem biedriem par godu vietējās zīmju valodas atzīšanai ar valsts likumu.
Šo nozīmīgo notikumu īslandiešu nedzirdīgo dzīvē komentē Īslandes Nedzirdīgo asociācijas prezidente Heida Dogg Eiriksdottira: „Mūsu asociācija jau daudzus gadus atpakaļ uzsāka cīņu par zīmju valodas oficiālo statusu, jo tā ir mūsu mātes valoda un mums ir likumīgas tiesības to lietot. Mūsu mērķis ir, lai sabiedrība atzītu nedzirdīgos kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Ja mums nav šādu tiesību, mēs nekas neesam, mēs nekam neesam piederīgi.
Pirms vairāk nekā 25 gadiem sākām šo ceļu uz savu iecerēto mērķi, bet pavisam nopietni pie tā īstenošana ķērāmies 2003. gadā. Trīs reizes esam iesnieguši pieteikumu Altingā (Īslandes parlamentā), bet to neizskatīja. Beidzot 2009. gadā tika izveidota valsts valodu pētīšanas grupa un tās redzeslokā iekļāva arī zīmju valodu. Šogad janvārī Nedzirdīgo asociācija sadarbībā ar Izglītības, zinātņu un kultūras ministriju kopīgi izstrādāja pieteikumu Altingam, kas bija labāk izprotams. Un tā šī gada 24. februārī atkārtoti to iesniedzām Altingā. Šoreiz to izskatīja un atbalstīja pilnībā!
Kas izmainīsies pēc zīmju valodas atzīšanas? To noteiks mūsu cilvēku domas un vajadzības. Tomēr tagad 250 zīmju valodas lietotāju var lepoties ar to, ka viņiem ir tiesības izmantot zīmju valodu dažādās dzīves sfērās.”
Uzziņa. Pēc Eiropas Nedzirdīgo asociācijas ziņām, zīmju valodai oficiāls statuss ir arī Somijā, Spānijā, Portugālē, Čehijā, Slovākijā, Austrijā.
Bet zīmju valoda dažādos valsts tiesiskajos aktos atzīta: Norvēģijā, Zviedrijā, Īrijā, Lielbritānijā, Dānijā, Igaunijā, Vācijā, Beļģijā, Francijā, Itālijā, Nīderlandē, Grieķijā, tostarp Latvijā zīmju valoda iekļauta Valsts valodas likumā.
Savukārt Polija, Lietuva, Luksemburga, Šveice, Ungārija, Horvātija, Slovēnija, Serbija, Melnkalne, Bulgārija, Rumānija, Kipra, Malta zīmju valodu vispār nekādā veidā vēl nav atzinušas.
Paldies mūsu tautietim Uldim Ozolam par palīdzību šī materiāla sagatavošanā.
.jpg)
Teksts: Ivars Kalniņš
Foto: no vietējās īslandiešu avīzes "Frettabladid"
Šo nozīmīgo notikumu īslandiešu nedzirdīgo dzīvē komentē Īslandes Nedzirdīgo asociācijas prezidente Heida Dogg Eiriksdottira: „Mūsu asociācija jau daudzus gadus atpakaļ uzsāka cīņu par zīmju valodas oficiālo statusu, jo tā ir mūsu mātes valoda un mums ir likumīgas tiesības to lietot. Mūsu mērķis ir, lai sabiedrība atzītu nedzirdīgos kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Ja mums nav šādu tiesību, mēs nekas neesam, mēs nekam neesam piederīgi.
Pirms vairāk nekā 25 gadiem sākām šo ceļu uz savu iecerēto mērķi, bet pavisam nopietni pie tā īstenošana ķērāmies 2003. gadā. Trīs reizes esam iesnieguši pieteikumu Altingā (Īslandes parlamentā), bet to neizskatīja. Beidzot 2009. gadā tika izveidota valsts valodu pētīšanas grupa un tās redzeslokā iekļāva arī zīmju valodu. Šogad janvārī Nedzirdīgo asociācija sadarbībā ar Izglītības, zinātņu un kultūras ministriju kopīgi izstrādāja pieteikumu Altingam, kas bija labāk izprotams. Un tā šī gada 24. februārī atkārtoti to iesniedzām Altingā. Šoreiz to izskatīja un atbalstīja pilnībā!
Kas izmainīsies pēc zīmju valodas atzīšanas? To noteiks mūsu cilvēku domas un vajadzības. Tomēr tagad 250 zīmju valodas lietotāju var lepoties ar to, ka viņiem ir tiesības izmantot zīmju valodu dažādās dzīves sfērās.”
Uzziņa. Pēc Eiropas Nedzirdīgo asociācijas ziņām, zīmju valodai oficiāls statuss ir arī Somijā, Spānijā, Portugālē, Čehijā, Slovākijā, Austrijā.
Bet zīmju valoda dažādos valsts tiesiskajos aktos atzīta: Norvēģijā, Zviedrijā, Īrijā, Lielbritānijā, Dānijā, Igaunijā, Vācijā, Beļģijā, Francijā, Itālijā, Nīderlandē, Grieķijā, tostarp Latvijā zīmju valoda iekļauta Valsts valodas likumā.
Savukārt Polija, Lietuva, Luksemburga, Šveice, Ungārija, Horvātija, Slovēnija, Serbija, Melnkalne, Bulgārija, Rumānija, Kipra, Malta zīmju valodu vispār nekādā veidā vēl nav atzinušas.
Paldies mūsu tautietim Uldim Ozolam par palīdzību šī materiāla sagatavošanā.
Teksts: Ivars Kalniņš
Foto: no vietējās īslandiešu avīzes "Frettabladid"
