Search form

27.10.2011

Drukāt

Kā BBC gatavo subtitrus TV raidījumiem (video)

Televīzija nedzirdīgajiem ir vissvarīgākais informācijas avots, tāpēc TV raidījumu subtitrēšanas jautājums viņiem vienmēr ir bijis aktuāls. Lielbritānijā ir visaugstākais procents subtitrēto raidījumu.


Kādi subtitrēšanas veidi pastāv un kā notiek subtitrēšanas process, par to interesējās BBC (Apvienotās Karalistes raidorganizācija) TV raidījums “See hear”, ko iespējams noskatīties internetā: 


Piedāvājam šī interesantā raidījuma atreferējumu.
 
Tiešraides subtitridažreiz tie ir ļoti precīzi un to lasīšana nesagādā nekādas grūtības, bet citreiz tajos valda liels haoss.
 
Nedzirdīgais:  „Tiešraides subtitri ir fantastiski un ļoti noderīgi. Bet dažreiz es apmulstu, kad reizē tulks un subtitri, jo nezinu, uz ko skatīties, liekas, ka man vajadzētu četras acis. Kādā veidā man būtu jāskatās? Ir ļoti sarežģīti pievērst uzmanību tieši subtitriem vai tieši tulkam.”
 
Cits nedzirdīgais „Es neesmu īsti drošs, bet zinu, ka daļa vārdu vai informācijas trūkst. Ja ir tēlošana, tad dažreiz ir laika nobīde un tev jādomā, kas notiek. Tiem jābūt precīziem un jāsakrīt ar to, ko redzu ekrānā, vai es nevarēšu saprast.”
 
Ir divu veidu subtitritādi,kas ir iepriekš ierakstīti un visbiežāk precīzi, un tādi, kas ir sinhronizēti ar balsi. Tad vēl ir tiešraides subtitri, kuru pārraidīšanai izmanto atkal ierunāšanas(angliski: respeaking) tehniku, kas bieži ir ar nobīdi un mēdz būt ar kļūdaini uzrakstītiem vai neatbilstošiem vārdiem. Bet kāpēc 21. gadsimtā kļūdas turpina atgadīties? Sūdzību raidījumu „Skatupunkts” skatītāji ir bieži uzdevuši šo pašu jautājumu.

Vadītājs:
„Stīvijs Vonders parādījās raidījumā „On Friday Night With Jonathan Ross”, lai dziedātu dziesmu „Superstition”. Titrēšanu tagad veic dators un liels datora operatīvās atmiņas (RAM) apjoms centās noskaidrot, ko Stīvijs dzied … paskatīsimies, ko par to saka Debija Lī.”

Debija
Lī, kas skatījās šo raidījumu: „Es vienmēr skatos televīziju ar [uzstādītiem] subtitriem. Man ir nelieli dzirdes traucējumi, tāpēc man bija jāsmejas, līdz ko Stīvijs Vonders sāka dziedāt „Superstition”(‘’Māņticība’’), jo subtitros lasīju „Very Super Tissues” („Ļoti superīgi audi”).”

Vadītājs:
„Lieliski. Kā saka, kļūdīties ir cilvēcīgi, bet ļoti lielām kļūdām ir vajadzīgs dators.”

Less
Makevans :  „Kāpēc titri tiek neprecīzi parādīti un tik vēlu? Šajā tehnoloģiju laikmetā vajadzētu izdomāt labāku servisu jo īpaši tāpēc, ka liela daļa programmu ir ieraksti.”
 
Intervija

Vadītājs:
 „Less saka, ka tas ir cieņas trūkums.”

Džeina
Beneta, BBC televīzijas direktore: „Nekas no tā netiek darīts ar nolūku, un gribētu darīt zināmu, ka mēs turpinām veikt uzlabojumus. Ja runa ir par gadījumiem, kad ir drukas kļūdas, tad noteikti es ar to nodarbošos, jo mēs gribam, lai sabiedrībā būtu augstākie lasīt un rakstīt prasmes un pareizrakstības standarti. Es domāju, ja tas, par ko viņi runā, ir tiešraides subtitri, tad mēs acīmredzami varam turpināt uzlabot to kvalitāti. Ja runa ir par iepriekš ierakstītām programmām, tad noteikti to precizitātes latiņai jābūt daudz augstākai, tāpēc es noteikti pievērsīšu uzmanību šīm sūdzībām un izskatīšu tās.”

Vai
es atdomāju ši par to,subtitrit iektaisīti? Tas patiesībā nav tik viegli, jums varētu šķist. Lai kliedētu dažus mītus par subtitru veidošanu, raidījuma veidotāji devās uz BBC subtitrēšanas kompānijuRed Bee Media, lai savām acīmredzētu, tas notiek.

Džonatans
Barets, titrētājs (ierunā):  „Valsts mēroga ģenerālstreiks Grieķijā droši vien liks palikt lidmašīnām uz zemes, komats, slēgt skolas. Šis ir septītais ģenerālstreiks, ko Grieķija ir pieredzējusi pēdējā gada laikā, un tie ir bijuši afahjfhjalfjlafjaj, punkts.

„Es klausos, ko cilvēks televīzijā saka, un tad atkārtoju (atkalierunāju) to mikrofonā un programma pārvērš to tekstā, kas parādās televīzijā subtitru veidā. Tas izklausās daudz vienkāršāk, nekā ir. Es nevaru vienkārši runāt mikrofonā tādā veidā, kā runāju pašlaik, dabiski. Programma nav tik sarežģīta, lai atpazītu, ko es saku. Mums jābūt drošiem, ka katrs vārds ir ļoti, ļoti skaidrs un noteikts, viena vārda skaņa nedrīkst saplūst ar citu vārdu. Iznāk runāt gandrīz kā robotam, ļoti nedabiskā veidā.

Viņi ignorē arodbiedrības, tāpēc visa kliegšana ir bezjēdzīga, punkts.”

Problēmas, ar kurām mums jāsastopas, ir, piemēram, tad, kad mums „karsto” ziņu tēma. Šodien tāda bija par negadījumu Spānijā. Kad tas notika, parādījās daudz spāņu cilvēku vārdi, es justos nervozs, atkārtojot šos vārdus, jo programma gandrīz viennozīmīgi neatpazītu tos, un klausītājam televīzijas ekrānā būtu nesaprotami subtitri.
Pastāv zināms daudzums treniņu, kas ir jāizdara, lai varētu atkārtot to, ko cilvēki televīzijā saka, kamēr klausies nākamo runāto tekstu austiņās. Jāpārvalda arī rediģēšana, interpunkcijas pievienošana, krāsu maiņa, līdz ko cits runātājs parādās ekrānā.

(Ierunā)  Viņiem nav naudas, ko tērēt, tāpēc viņi nevar to iztērēt, punkts. (citākrāsā) Ir laiks, kad mēs pārbaudām visu, ko darām, komats, veidu, darām, punkts.””

Likumdošana paredz, ka 90% ITV un Channel 4 televīziju programmām jābūt subtitrētām līdz 2010. gada beigām. BBC jau ir paspējusi subtitrēt visas programmas. Subtitrēšanas pienākums ir paplašināts līdz daudziem citiem kanāliem, vienalga, vai tie pārraida ar digitālo, virszemes vai digitālo satelīta signālu. Pašlaik lielākā daļa kanālu ir šī mērķa priekšā.

Alisone
Atenboro ir Atkal ierunāšanās attīstības nodaļas vadītājaRed Bee Mediafirmā:  „Pirmā programma, ko subtitrēja BBC, iznāca 1979. gadā. Tā bija dokumentāla filma. Pirmā tiešraides pārraide ar titriem BBC bija 1986. gadā. Tas bija „Blue Peter” (britu bērnu raidījums). Pirmā tiešā pārraide ar stenografētiem subtitriem bija 1990. gadā. Tad mēs sākām subtitrēt ziņas tiešraidē, bet pirmoreiz atkalierunāšanas metode tika izmantota 2001. gadā. Kopš tā laika šī metode ir kļuvusi par normu, titrējot tiešraides programmas. Stenografētāji joprojām veido subtitrus ievērojamai daļai mūsu tiešraižu, bet atkalierunāšana tagad tiek izmantota vairāk. Jo, lai kļūtu par stenogrāfistu, tas prasa ilgu laiku, un ir ļoti, ļoti grūti pieņemt darbā pietiekamu daudzumu stenogrāfistu, lai ar viņiem varētu noklāt visas stundas, kuras jāsubtitrē tiešraidē, tāpēc mums vajadzēja atrast alternatīvu metodi, un tā mums bija atkalierunāšana.

Nākotnē mēs vienmēr centīsimies uzlabot mūsu veidoto subtitru kvalitāti, lai padarītu tekstu tik precīzu, cik vien iespējams, maksimāli samazinātu nobīdi, un mēs to centīsimies darīt ar tehnoloģiju uzlabojumiem un uzlabojumiem mūsu metodēs un darbinieku apmācībā.”

Pablo
Romēro - Fresko ir vecākaislektors Audio vizuālā tulkošanā. Tagad, kad šis subtitrēšanas daudzums šķiet sasniedzams, viņš izpēta veidus, uzlabot kvalitāti.

Pablo:
 „Šis pētījums ir daļa no projekta  „Digitālā televīzija visiem”, ko sponsorē Eiropas Komisija, un tā mērķis ir atvieglināt pieeju pakalpojumiem visā Eiropā. Mēs noskaidrojām skatītāju viedokli par subtitriem dažādās Eiropas valstīs, arī par to, kā skatītāji saprot un aptver titrus, un uztver – kā viņi saliek kopā attēlu un ekrānā notiekošo ar subtitriem. Tātad pamatā mēs skatījāmies uz cilvēku gaumi, titru saprašanu un uztveršanu. Cilvēku gaume, kurās mēs „ieskatījāmies” ar garām anketām, kuras mēs izplatījām, cik vien varējām, plaši pa visu Lielbritāniju ar Karaliskā Valsts Nedzirdīgo institūta palīdzību. Tad šo subtitru saprašanu mēs mērījām vai novērtējām ar subtitru klipu pārbaudi un tad ar jautājumiem, lai noskaidrotu, cik daudz skatītāji saprot klipu un titrus. Un visbeidzot mēs pētījām subtitru uztveramību ar acu izsekošanas tehnoloģiju, izmantojot acu izsekošanas ierīci (tiek piestiprināta monitoram, līdzīgi webcamera), kas ieraksta acs/skatiena kustību un pozīciju, tātad jo mazāk cilvēki skatās uz subtitriem, jo tas ir labāk. Tāpēc subtitri, kur ir liela nozīme acu kustībai, subtitri, kuri parādās kustīgā veidā, vārds pēc vārda, - tie paņem lielu daudzumu laika, un maz laika paliek, lai skatītos uz attēlu, ekrānā notiekošo. Lielākā daļa dalībnieku pavada 90% laika, skatoties uz titriem, kas nozīmē, ka viņi guva ļoti maz vizuālās informācijas, ko tie būtu varējuši iegūt, un saprotamība tādējādi ļoti cieta.

Daudzi skatītāji sagaida neiespējamo no tā, ko esošā tehnoloģija par piedāvāt, daži skatītāji domā, ka balss atpazīšanas tehnoloģija, kas tiek izmantota subtitrēšanā, var radīt ideālus subtitrus bez jebkādas cilvēka iejaukšanās, kā patiesībā nemaz nav. Tāpēc mēs domājam, ka mūsu uzdevums ir piedāvāt precīzus skaidrojumus par to, kā tiešraižu subtitrēšana darbojas. Tas palīdzētu cilvēkiem uzzināt to, ko esošās tehnoloģijas spēj un ko skatītāji var no tām sagaidīt. Tāpēc es domāju, ka tā mums ir svarīga lieta.”
 
 
Sagatavoja: Inese Immure

 


Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas