Search form

17.11.2011

Drukāt

Apdraudēts zīmju valodas statuss Dānijā un Nīderlandē

Photo

Pasaules Nedzirdīgo federācija un Eiropas Nedzirdīgo savienība pauž bažas sakarā ar apdraudējumu nedzirdīgo zīmju valodas statusam Dānijā un Nīderlandē.


Beidzamā laika notikumi Dānijas izglītības politikā liecina, ka uzsākta kampaņa, lai nedzirdīgo un vājdzirdīgo bērnu apmācībā aizliegtu izmantot zīmju valodu un citas vizuāli saprotamas komunikācijas metodes. Vienlaikus arī Nīderlandē noris nopietnas debates par zīmju valodas izmantošanu nedzirdīgo bērnu izglītības sistēmā.

Pasaules Nedzirdīgo federācija (PNF) un Eiropas Nedzirdīgo savienība (ENS) kopā ar Oles  (Norvēģija)  koledžu un Nedzirdīgo konferenču centru, saņemot Norvēģijas Ārlietu ministrijas finansiālo atbalstu, novembra sākumā  Olē organizēja starptautisku konferenci  „Zīmju valoda kā apdraudēta valoda”. Tajā piedalījās nedzirdīgo kopienu vadītāji, zinātnieki un izglītības darbinieki no daudzām pasaules valstīm. Viņi tikās, lai apspriestu zīmju valodas stāvokli un pievērstu sabiedrības uzmanību draudiem izglītībai zīmju valodā.

Pirmajā dienā ar galveno ziņojumu uzstājās Amsterdamas Universitātes profesors Stjuarts Blūms.
Viņš runāja par tehnoloģiju globalizāciju un kohleāro dzirdes aparātu implantēšanas programmas pirmsākumiem un paplašināšanos. Pēc profesora Blūma domām,  valstu nedzirdīgo savienību līderiem nav tik plašu iespēju piekļūt augsta ranga politiķiem un ietekmīgiem plašsaziņas līdzekļiem (presei un TV – tulk.),  kādas ir kohleāro implantu ražotājiem. Viņš ieteica nedzirdīgo organizāciju vadītājiem mācīties no viņiem, kā aizstāvēt savas tiesības, un mudināja nedzirdīgo kopienas meklēt sabiedrotos un atbalstu antropologu, sociologu un citu zinātnieku aprindās.

Dānijas Nedzirdīgo savienības prezidente Janne Boja Niemela informēja par satraucošo situāciju Dānijā, kur  99% nedzirdīgo jaundzimušo tiek piedāvāts veikt kohleārā implantāciju.
Tajā pašā laikā valsts atbalsta programma nedzirdīgajiem neparedz zīmju valodas izmantošanu, bet galvenokārt koncentrējas uz mutisko terapiju. Samazinoties nedzirdīgo skolu skaitam Dānijā, izskan pat viedokļi par dāņu zīmju valodas kaitīgumu. Ar līdzīgiem viedokļiem saduras arī nedzirdīgie Nīderlandē,  kur tiek runāts cik pamatota ir zīmju valodas izmantošana nedzirdīgo bērnu apmācībā.

Debašu laikā konferences dalībnieki uzsvēra, cik svarīgi  saglabāt bilingvālo izglītību nedzirdīgo un vājdzirdīgo skolās.
Nedzirdīgajiem bērniem ir  tiesības apgūt gan zīmju valodu, gan runas valodu un jau vēlāk izvēlēties, kam dot priekšroku. Daudzi runātāji norādīja, cik svarīga ir sadarbība starp valsts nedzirdīgo un vājdzirdīgo organizācijām.
Oles konferences turpinājumā galvenā uzmanība tika pievērsta pozitīvas pieredzes izplatīšanai par izglītību zīmju valodā, nedzirdīgo kopienu attīstībai un zīmju valodas izmantošanas politikas nostiprināšanai.

Noslēguma dienā zinātņu doktors Pīters Hausers no Ročesteras Tehnoloģiju institūta (ASV) nolasīja galveno referātu.
Viņš informēja par jaunākajiem neiroloģijas un psiholingvistikas zinātniskajiem atklājumiem, pētot nedzirdīgos un dzirdīgos cilvēkus. Hausers norādīja: nav pierādījumu pārmetumiem, ka izglītība zīmju valodā negatīvi ietekmē konkrēta cilvēka valodas attīstību.
Dzirdīgajām ģimenēm, kurās aug nedzirdīgo bērni, būtu jāsaprot, ka viņu bērns ir nedzirdīgs, nevis „defektīvs” vai nespējīgs. Zinātnieks arī atzīmēja, cik svarīga loma bērna attīstībā ir nedzirdīgiem „dzīves skolotājiem” vai pozitīviem piemēriem, kad nedzirdīgie guvuši panākumus. Šāda informācija ir svarīga gan vājdzirdīgajiem, gan nedzirdīgajiem bērniem un viņu vecākiem.

Ugandas Nacionālās nedzirdīgo asociācijas vadītājs pastāstīja par Ugandas nedzirdīgo cīņu par savām tiesībām un tiesībām uz izglītību zīmju valodā kopš 1960. gada līdz mūsdienām.

Somijas Nedzirdīgo savienības (SNS) Attīstības departamenta direktors informēja par somu pieredzi zīmju valodas politikas veidošanā.
 
Somu piemērs rāda: neraugoties uz to, ka zīmju valodas statuss nostiprināts valsts Konstitūcijā, formāla likumu esamība ne vienmēr garantē nedzirdīgo lingvistisko tiesību ievērošanu dzīvē. SNS, turpinot darbu zīmju valodas aizstāvībai savā valstī, sniedz arī palīdzību citu zemju nedzirdīgajiem, piemēram, Kosovā un Albānijā.

Galaudeta Universitātes (ASV) zinātnieks Dirksens Baumans iepazīstināja ar rezultātiem, ko devusi Bilingvālā misija, kas ieviesta universitātē kopš 2007. gada.
 Pašlaik studentiem tiek attīstītas un pilnveidotas zīmju valodas un angļu valodas prasmes, agrāk dominēja angļu rakstiskā  valoda. Sakarā ar šīm izmaiņām Galaudeta universitāte pakāpeniski pārtop par patiesi bilingvālu universitāti.

Konferences noslēgumā ENS prezidente Berglinda Stefansdotira un PNF prezidents Kolins Alens nāca klajā ar šādu paziņojumu:

„Konference konstatēja, ka zīmju valodas atzīšana valstu likumos nav pietiekama, lai pienācīgi aizsargātu zīmju valodu. Valsts un pašvaldību amatpersonām, politikas veidotājiem ir jāveic konkrēti pasākumi, lai likuma normas tiktu ieviestas dzīvē un nedzirdīgie
bērni varētu izmantot savas cilvēktiesības kļūt par pilntiesīgiem pilsoņiem.”


Sagatavoja: Pēteris Vilisters

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas