Search form

31.01.2012

Drukāt

Vai vecākiem jādod tiesības izvēlēties nedzirdīgu bērnu?

Photo

Aptuveni viens bērns no tūkstoša piedzimst ar dzirdes traucējumiem. Vairāk nekā pusei no viņiem tie saistīti ar gēnu izmaiņām. Attīstoties medicīnai un zinātnei par cilvēka gēniem, rodas arvien lielākas iespējas ne tikai uzzināt, bet arī ietekmēt to, kāds būs jaundzimušais bērns. Vai topošajiem vecākiem jādod tiesības izvēlēties nedzirdīgu bērnu?


Mūsdienās, paņemot no mātes augļūdens paraugus,  jau var noteikt, vai jaundzimušajam nedraud Dauna sindroms vai kādas citas  smagas ģenētiskas saslimšanas kā, piemēram, psihiskas slimības, šūnu anēmija un citas. Nepieciešamības gadījumā var savlaicīgi pārtraukt grūtniecību un izvairīties no smagi slima bērna piedzimšanas.
 
Pieņemsim, ka varētu būt arī tādi medicīniskie testi, ar kuru palīdzību  jau grūtniecības pirmajās nedēļās iespējams noteikt, vai topošajam bērnam nepastāv paaugstināts risks piedzimt nedzirdīgam vai ar dzirdes traucējumiem. Šādi testi dotu vecākiem iespēju izvēlēties tikai tās grūtniecības, kad jaundzimušais būs ar normālu dzirdi.
 
Minētais testa paveids būtu  viens no testiem, ar kuru palīdzību pastāv iespēja izvēlēties, lai bērns būtu pēc iespējas veselāks. Daudzi zinātnieki to uzskata par eigēnikas tālāku attīstību – virzību uz to, ka māte var izvēlēties iznēsāt bērnus, kas  maksimāli tuvu ideālam.
(Eigēnika ir mācība par iedzimtības likumu izmantošanu cilvēka bioloģisko īpašību uzlabošanai. No ētiskā viedokļa tai  ir ļoti daudz pretinieku, to saista arī ar rasismu un nacismu, jo eigēnika īpašu popularitāti ieguva hitleriskās Vācijas laikā, kad tika veikts liels skaits piespiedu abortu un arī sterilizācijas operācijas, lai nepieļautu it kā nepilnvērtīgu cilvēku vairošanos. – Autora piezīme. )
 
Kad dzirdīgas sievietes tika aptaujātas, vai viņas gribētu veikt testu, vai bērna auglim nav nedzirdības gēns, izteikts vairākums no viņām izvēlējās veikt šādu testu.
 
Bet pastāv arī jautājuma pretējā puse. Ja nu vecāki ar dzirdes traucējumiem vēlētos veikt šo pašu medicīnisko testu, lai izvēlētos nedzirdīgu bērnu?
 
Patiesībā daudzi nedzirdīgie pāri vēlētos tieši nedzirdīgu bērnu. Viņi paskaidro, ka neuzskata  nedzirdību par invaliditātes veidu, bet uztver nedzirdīgos cilvēkus  kā atšķirīgas kultūras pārstāvjus un vēlētos, lai arī viņu bērni būtu daļa no šīs kultūras. Šie vecāki varētu gribēt, lai viņiem dzimtu bērni tikai ar dzirdes traucējumiem.
 
Vai šīs atšķirīgās situācijas ir līdzvērtīgas?
Attīstoties mūsu zināšanām par cilvēka gēnu noslēpumiem, šāds jautājums gadu no gada kļūst arvien aktuālāks. Cik pamatots viedoklis, ka „pareizā” embrija atlases jautājums būtu atstājams tikai vecāku ziņā, vai arī nepieciešami noteikumi, kas tomēr regulētu un ierobežotu šādu atlasi?
 
Konkrētie lēmumi nākotnē ietekmēs gan pašu bērnu, gan viņa vecākus,  gan visu sabiedrību kopumā.
 
Kad vecāki veic topošā mazuļa dzirdes testu, veselības aprūpes sistēma respektē viņu tiesības noskaidrot gaidāmā bērna veselības stāvokli. Viņi var veikt šādu pārbaudi, bet ar noteikumu, ka netiek nodarīts pāri neaizsargātajam bērnam.
 
Bet vai tas ir paša bērna interesēs –  piedzimt nedzirdīgam?
Cik tālu cilvēki drīkst iet savā izvēlē? Vai tas nozīmē, ka vecāki var izvēlēties bērnu ar tādām īpašībām, kādas viņi vēlas?
 
Kad bērns būs piedzimis, viņam vairs nebūs izvēles – viņam būs tikai dota iespēja dzīvot pēc iespējas labāku dzīvi ar tādiem gēniem, kādus vecāki viņiem  devuši. Savukārt sabiedrībai būs jāpieņem šis bērns tāds, kāds tas ir,  – ar viņa īpašajām vajadzībām, kas bieži vien prasa arī papildu izdevumus. Tāpēc vecāku vēlmes var nonākt pretrunā ar sabiedrības interesēm.
 
Vai vecākiem jādod iespēja izvēlēties nedzirdīgu bērnu, ja viņi to vēlas
Tas paliek atklāts jautājums…
 
 
Sagatavoja: Pēteris Vilisters 

 


Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas