Pirmo reizi grandiozajā atklāšanas ceremonija pasākumā tika iesaistīti arī nedzirdīgie cilvēki. Vispirms uz ekrāna varējām redzēt slaveno sitaminstrumentu solisti – perkusionisti Evelīnu Gleniju (Evelyn Glennie) no Skotijas, kura dzirdi zaudēja 11 gadu vecumā. Viņa vadīja gandrīz tūkstoš bundzinieku priekšnesumu.

 
 

Vēlāk uz skatuves parādījās Kaosas Nedzirdīgo un dzirdīgo bērnu zīmju valodā dziedošais koris (Kaos Signing Choir for Deaf and Hearing Children), kas izpildīja Lielbritānijas himnu dziedot gan mutiski, gan zīmju valodā.

Koris nodibināts 1995. gadā un šobrīd tajā ir vairāk nekā 200 bērnu vecumā līdz 18 gadiem. Kora uzstāšanās atklāšanas ceremonijā piesaistījusi visas pasaules masu mediju uzmanību, sākot no Ekvadoras līdz Jaunzēlandei.



 

Un, izrādās, starp 1400 dejotājiem, kas piedalījās atklāšanas ceremonijā, četri bija nedzirdīgie.

Arī starp 8 000 Olimpiskās lāpas nesējiem viens bija nedzirdīgais: Umešs Valjē (Umesh Valjee), kurš nesa lāpu no Haidparka līdz Naitsbridžai (Knightsbridge). U. Valjē par šo ir teicis: „Ak Dievs. Kāds ir nominējis mani būt par vienu no 8000 lāpas nesējiem un es tiku izvēlēts. Tas ir tāpēc, ka esmu Anglijas Nedzirdīgo komandas kriketa spēlētājs kopš 22 gadu vecuma un esmu daļa no nedzirdīgo kopienas. 16. februāri mani apbalvoja Karaliene ar Britu impērijas ordeni (MBE) par ieguldījumu nedzirdīgo kriketa spēlē. Veiksmīgie turnīri Austrālijā, 2011. gadā palīdzēja maniem sasniegumiem tikt atzītiem.”















  Kā Londonas spēlēm seko nedzirdīgie uz vietas, uz dažiem jautājumiem e – pastā lūdzam atbildēt Irīnu Kristoforovu, kādreizējo LNS Informācijas centra darbinieci, kas jau gandrīz divus gadus dzīvo Londonā.

Vai Londonā jūtama Olimpisko spēļu atmosfēra?

Protams! Visa pilsēta ir skaisti izdekorēta. Centrā ir tik daudz cilvēku no dažādām valstīm. Uz Olimpiskajām spēlēm viņi pārģērbjas savas valsts tērpos, iet maskās, krāsojas, dzied, sit bungas. Es ar draudzenēm sestdienu pavadīju Maddox Beach klubā, kas atrodas tikai 100 metrus no stadiona. Mēs ne tikai dejojām, bet kopīgi priecājāmies par Olimpiskajam spēlēm, kurām varēja sekot uz lielā ekrāna. Bija iespēja noskatīties volejbolu tiešraidē. Tas klubs ir izveidots speciāli uz Olimpisko spēļu laiku, lai cilvēki pēc spēlēm varētu izklaidēties. Viss ir skaisti izplānots un sajūta patīkama.
 

Neredzu problēmas. Ja kas, vienmēr pajautāju uz vietas – cilvēkiem, apsargiem utt. Rakstiski. Dažreiz kaut ko pajautāju mutiski. Ar savu smaidu, cieņu un centība viņi vienmēr atstāj pozitīvu iespaidu. Es šeit jūtos daudz brīvāk, drošāk nekā Latvijā.
 

Kā arī parkā pie Parlamenta ir pieejams milzīgs ekrāns ar tulkojumu tiešraidē (dzīvajā) no pl. 12 dienā līdz pl. 22 vakarā. Šo pakalpojumu var izmantot no 28. jūlija līdz 12. augustam. Uz lielā ekrāna redzami dažādi pasākumi, intervijas ar sportistiem, slavenībām. Un visam tam nedzirdīgie var sekot savā – zīmju valodā. Lai tiktu tajā parkā, ir jāpērk ieejas biļete.

Patika atklāšanas ceremonija, kas bija uzvedums par Anglijas vēsturi. Īpaši jau Karalienes Elizabetes „ierašanās”, nolecot ar izpletni no helikoptera. Patīkami pārsteidza, ka atklāšanas priekšnesumos piedalījās arī nedzirdīgie.

 

Pirmo reizi arī Latvijas nedzirdīgajiem bija iespēja visā pilnībā sekot līdzi Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijai, noskatoties to otrā dienā ar surdotulkojumu. Par to savos iespaidos lūdzām dalīties Informācijas centra darbinieku Juri Grunduli: „Noskatījos ar lielu interesi – bija interesanti salīdzināt tās ar iepriekšējo Olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju. Londonas ceremonija bija iespaidīgāka: Anglijas vēsture parādīta ar krāšņiem efektiem, fantastiski izmantojot moderno tehnoloģiju iespējas. Aizkustināja nedzirdīgo un dzirdīgo bērnu izpildījums zīmju valodā. Īpaši atmiņā palika, kā Karaliene Elizabete „ieradās stadionā” nolecot ar izpletni no helikoptera.  

Foto:  no Irīnas Kristoforovas personiskā arhīva, www.zimbio.com, www.imagace.com un www.haringeyindependent.co.uk