Triju mēnešu garumā notika radošās darbnīcas  kultūras namā „Rītausma”, bet noslēgumā – radošā nometne Apšuciemā, kur pie jūras 5 dienas dalībnieki gan aktīvi darbojās deju, teātra un mākslas jomā, gan arī atpūtās un mācījās sadarboties un sadzīvot.

 
Nometnes rezultāti būtu mērāmi  priekā par iespēju piedalīties, gandarījumā par paveikto, bet  šīs emocijas nav uzliekamas uz svaru kausiem, tāpēc būs arī „taustāmi” rezultāti – septembrī no projekta dalībnieku darbiem taps izstāde. Publiskam vērtējumam tiks nodota neliela deja, ko pensionāru grupa prezentēs kādā no Nedzirdīgo dienas pasākumiem k/n „Rītausma”. Bērnu priekšnesumi turpmāk būs vērojami dažādos deju koncertos.

 
Kopumā var secināt:  šāda veida integratīva nometne, kurā piedalās gan dzirdīgi, gan nedzirdīgi, gan latviski runājoši, gan krievvalodīgi dažāda vecuma cilvēki, ir ļoti pamācoša katram, jo tā ir kā dzīves skola, kur mācās ne tikai sazināties, bet arī sadarboties un kopā veikt dažādus uzdevumus.

 

Bija gan nesaprašanās, gan sūdzības, taču jāsaka, ka tikai pirmajā dienā un otrās dienas rītā. Pēcāk nenotika neviens starpgadījums, kur būtu komunikācijas barjeras. Dzirdīgie iemācījās sadzīvē biežāk lietojamās zīmes, savukārt nedzirdīgie nevairījās no komunikācijas ar dzirdīgajiem un droši mēģināja ar žestiem, mīmiku un balsi izskaidrot savu sakāmo – un abas puses sapratās. Vai tas nav pats svarīgākais šādos projektos?

 

Ar pārliecību var teikt, ka īpaši bērni, kuri daudzi šeit pirmo reizi mūžā sastapušies ar nedzirdību, turpmāk nevairīsies no saskarsmes ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, jo izpratīs, ka viņi ir līdzvērtīgi un ir iespējama pilnvērtīga komunikācija.

 

 

 

Teksts: Dana Kalpiņa-Geide

Foto: no Santas Kesenfeldes personiskā arhīva