21.01.2007
LNS pārstāvji viesojas Igaunijā (15.09.)
ES Socrates programmas Grundtvig 2 projekta „DEAF ARE NOT DEAF” starp Latviju, Lietuvu, Igauniju, Īriju un Slovākiju, kuru realizē SIA „SALO Baltic Inte...ES Socrates programmas Grundtvig 2 projekta „DEAF ARE NOT DEAF” starp Latviju, Lietuvu, Igauniju, Īriju un Slovākiju, kuru realizē SIA „SALO Baltic International” ietvaros LNS pārstāvji LNS viceprezidents Edgars Vorslovs un LNS Komunikācijas centra zīmju valodas tulks Ainārs Ostvalds laikā no 11.-13.septembrim viesojās Igaunijā, lai iepazītos ar situāciju šajā valstī un tur nedzirdīgajiem pieejamajiem pakalpojumiem.
Pirmdien pēc 5 stundu ceļojuma ar autobusu ieradāmies Tallinā. Pēc iekārtošanās viesnīcā, kas atradās netālu no vecpilsētas, devāmies apskatīt Tallinu un pusdienas paēst. Pusdienošanas vietas meklēšana pamatīgi ievilkās, jo mums par pārsteigumu, te viss bija daudz dārgāks nekā Rīgā. Vakarā visi sapulcējāmies īru krogā uz iepazīšanās pasākumu, šajā projektā šoreiz ir 2 jauni partneri no Igaunijas un Slovākijas. Poļi šoreiz nepiedalās.
Otrdiena bija pasākumiem bagāta un nogurdinoša. Vispirms viesojāmies Igaunijas Invalīdu palātā (IIP) (The Estonian Chamber of the Disabled People), kas ir Igaunijas invalīdu organizāciju jumta organizācija. Tā darbojas līdzīgi Latvijas Sustento. IIP ir 47 organizācijas. Nesen par Eiropas projekta naudu izremontējuši māju, ko uz 25 gadiem izīrējusi Tallinas pašvaldība. IIP algo 5 darbiniekus, pārstāvot invalīdus sadarbojas ar valsts un pašvaldību iestādēm, arodbiedrībām, organizē seminārus invalīdiem un mēdijiem par invalīdiem. Igaunijā izveidots speciāls fonds, kurā nonāk 33% no azartspēļu nodokļiem. Šī nauda pēc noteiktiem kritērijiem tiek piešķirta visām invalīdu organizācijām to darbības nodrošināšanai.
Tālāk mūsu ceļš veda uz Astangu Arodrehabilitācijas centru (Astangu Vocational Rehabilitation Centre), kurā invalīdiem ir iespējams apgūt dažādas darba tirgū pieprasītas profesijas. Centrs dibināts 1996. gadā, tas ir moderni aprīkots un šobrīd tajā mācās 136 audzēkņi, starp tiem 12 nedzirdīgie, kuriem mācību procesu tulko 3 zīmju valodas tulki. Mācības notiek pēc individuāla plāna 6-8 cilvēku grupās, mācību ilgums ir 4 gadi, no kuriem pirmo velta profesionālās piemērotības noteikšanai un sociālo iemaņu apgūšanai. Centrs sadarbojas ar darba devējiem, lai noskaidrotu viņu prasības un nodrošinātu absolventiem darba vietas, nepieciešamības gadījumā tiek izveidotas subsidētās darba vietas. Apmēram 65% centra absolventu iekārtojas darbā.
Dienas otrajā pusē viesojāmies SALO Baltic International Igaunijas nodaļā. Nodaļas vadība pastāstīja par savu darbu. Ar dažādu projektu palīdzību semināros, praksēs un tamlīdzīgi tiek izglītoti invalīdi un personāls, kas strādā ar invalīdiem. Pēdējo 2 gadu laikā šāda iespēja nodrošināta 250 cilvēkiem. Šobrīd tiek realizēts projekts „krievvalodīgo problēmas” risināšanai, kura mērķauditorija ir 70 invalīdu - Igaunijā krieviski runājošajiem invalīdiem pastāv problēma iegūt izglītību un informāciju krievu valodā, jo valsts apmaksā izglītību tikai igauņu valodā.
Nobeigumā viesojāmies Tallinas Helēnas skolā (Tallinna Heleni kool), kurā mācās nedzirdīgie un neredzīgie, kuriem ir dzirdes problēmas. Skola dibināta 1994.gadā un pagājušo gadu, kad mainījās audzēkņu sastāvs (sāka izglītot neredzīgos) ieguva Helēnas vārdu. Šis vārds dots par godu slavenajai amerikānietei Helēnai Kellerei, kura būdama nedzirdīga un neredzīga spēja iegūt augstāko izglītību. Skolā, ieskaitot pirmsskolas iestādi, šobrīd mācās 158 bērni, kuriem ir iespējams iegūt vidējo (ģimnāzijas) izglītību. Skolā strādātā 13 nedzirdīgie skolotāji un arī lielākā daļa pārējo skolotāju pārvaldot zīmju valodu. Izglītošana tiek balstīta uz zīmju valodu kā pirmo valodu, igauņu valodu māca kā otro valodu. ES finansētā projekta ietvaros skolā izveidots karjeras izvēles centrs, lai sekmētu nedzirdīgo izglītošanos pēc skolas beigšanas.
Skolā ofiss atrodas arī Igaunijas Bērnu ar dzirdes traucējumiem vecāku asociācijai (Estonian Association of Parents with Hearing Impaired Children), kura dibināta 1991.gadā un kura ir partneris no Igaunijas puses šajā projektā. Asociācijas vadītāja pastāstīja par savas organizācijas darbību un par nedzirdīgo situāciju Igaunijā. Pateicoties asociācijas pūlēm tika izveidota Helēnas skola, lai bērni varētu iegūt izglītību tuvāk mājām (internātu izmanto tikai 24 audzēkņi). Asociācija cieši sadarbojas ar skolu, sniedz konsultācijas par nedzirdību, organizē dažādus pasākumus – nometnes bērniem un bērnu vecākiem, organizē zīmju valodas apguves kursus bērnu vecākiem, sagatavo zīmju valodas apguves materiālus.
Igaunijā nedzirdīgo zīmju valoda nav oficiāli atzīta, tāpēc valsts nepiešķir finansējumu tās pētīšanai un mācību materiālu sagatavošanai. Viens no asociācijas mērķiem ir panākt zīmju valodas oficiālu atzīšanu un sekmēt tās plašāku pielietošanu.
Daži fakti par Igauniju:
- Nedzirdīgajiem pensija ir 1500 kronas, bērniem līdz 16 gadu vecumam -1000 kronas.
- Tehniskos palīglīdzekļus bērniem apmaksā 90% apmērā, pieaugušajiem 50% apmērā.
- Zīmju valodas tulku pakalpojumus apmaksā pašvaldības, bet tulku trūkst. Līdz šim valsts neapmaksāja tulku apmācību, tie tika apmācīti projektu ietvaros. Tikai šogad Tartu Universitātē valsts apmaksā 7 zīmju valodas tulku apmācību.
Bija plānota tikšanās ar Igaunijas Nedzirdīgo savienības vadību, diemžēl tā uz tikšanos neatnāca.
Nākamā vizītē projekta ietvaros 2007.gada aprīlī paredzēts viesoties Slovākijā, kur ar nedzirdīgo dzīvi šajā valstī centīsies iepazīstināt projekta partneris no slovāku puses Kremnicas Nedzirdīgo vidusskola.
Paldies par šo braucienu SALO Baltic International un tās pārstāvei, projekta idejas autorei Guntrai Cīrulei.