Search form

10.12.2013

Drukāt

Dodamies uz Getliņiem: Jo labāk dzīvojam, jo vairāk… (foto)

Photo

4. decembrī LNS Rīgas biedrības Raiņa skolas grupa kārtējo reizi atkal pulcināja kopā tos interesentus, kuri vēlas „atklāt Rīgu no jauna”. Grupas vadītāja Inese Immure prot atrast un izvēlēties tādus maršrutus, kas vienmēr atklāj izziņas gājiena dalībniekiem kaut ko līdz tam nezināmu, ļauj uz lietām, notikumiem un objektiem paskatīties no citas, neierastas puses.


Tā tas bija arī šoreiz, jo grupa devās uz Rumbulu, uz – Getliņiem. Nē, tikai nesauksim to par izgāztuvi un mēslu savāktuvi, kā tas ierasts. Kā paskaidroja šī modernā uzņēmuma „Eco Getliņi” tehniskais direktors Aigars Pēkšēns, tas tagad ir lielākais sadzīves atkritumu poligons Baltijā, kas ar savu darbību izpelnījies uzmanību arī Eiropā.
 
Poligons izveidots uz bijušās atkritumu izgāztuves bāzes, kas Getliņu purvā atradās jau 1970. gadā. Daudzos gados tajā bija izveidojies tā sauktais Vecais kalns, kurā koncentrētie atkritumi piesārņoja apkārtnes gruntsūdeņus un gaisu. 1997. gadā sākās rekonstrukcijas darbi, lai sakārtotu šo vidi atbilstoši Eiropas līmenim: lielajam kalnam apkārt izveidoja drenāžas sistēmu, tā vācot un novadot sakrājušos un netīro ūdeni uz attīrīšanu. Pēc tam noraka kūdras slāni, tad to aizpildīja ar granti, pārsedza ar mālu un īpašu ekosietu, tad pārklāja atpakaļ kūdru un iesēja zāli. Tagad tur  katru vasaru zied pļavu puķes, aug zāle griezdamās un ganās vairāku zemkopju aitu bari, kas „rūpējas” par to, lai kalna apsaimniekotājiem nav jāpļauj zāle, - viss tiek „nokopts” ar aitu mutēm.
 
Jauniem atkritumiem veido  biodegradācijas šūnas – saved atkritumus noteikta lieluma platībā 21 m augstumā, tad tos ar spēcīgu kompresoru sapresē, ievieto blīvajā  masā gāzes savākšanas caurules, pārklāj šūnu ar mālu un visu pārējo tā, lai aitām atkal jaunas ganības.
Un vienlaikus, protams, atkal veido nākamo šūnu, jo katru dienu ieved ap 1000 tonnu atkritumu.
 
Tehniskais direktors atzīmēja: jo labāk dzīvojam, jo vairāk atkritumu. Par to liecina arī grafiki un līknes videokadros par Getliņu attīstības dažādiem posmiem, kas krīzes gados uzrāda kritumu, kurš tagad apstājies.
 
Bet turpināsim tālāko ekskursiju! Tātad – kas notiek pēc šūnas slēgšanas? Atkritumiem sairstot, rodas metāna gāze – vērtīgs enerģijas avots. Pa caurulēm, kas tika ievietotas šūnas masā, tā nonāk pilnībā automatizētā ģeneratoru stacijā, kur tās iedarbībā griežas seši jaudīgi motori, kas ražo elektroenerģiju, – to uzņēmums pārdod Latvenergo.
 
Šajā procesā rodas vēl viena enerģija – siltums, kuru tikpat  gudras iekārtas novirza uz lielo siltumnīcu kompleksu 1600 m2 platībā, - tajā tiek audzēti īpašas šķirnes tomāti un nedaudz ziedu.
 
Par to, kas un kā notiek siltumnīcā, sanāktu vesels stāsts, bet šeit īsi! Dēstus tomātiem iepērk Somijā, un tos oktobrī iestāda akmens vates plāksnē, lai jau pēc 2 mēnešiem – decembra vidū novāktu pirmo ražu. Tomātus ar speciālu sabalansētu šķidrumu baro automātiska iekārta, bet apputekšņo no Francijas regulāri ievestas kamenes (to mūža ilgums – 3 mēneši). Četri strādnieki līdz ražas novākšanas finālam augustā rūpējas par lielās tomātu plantācijas apkopi – stādu atsiešanu, noliekšanu (katrs izstiepjas 15 m garumā), ķekaru atbalstīšanu, veco un  bojāto lapu noņemšanu, bet dārznieks seko pareizai „ēdienkartei” un visiem darbiem. Automātiski tiek gādāts par vajadzīgā režīma uzturēšanu – siltumu, mitrināšanu, vēdināšanu, laistīšanu utt.
 
 Rezultātā veikalos šie tomāti ir ļoti dārgi – piemēram,  elektrība vien uz 1 kg tomātu izmaksā 1 Ls, un kur tad visas pārējās izmaksas! Toties garšīgi gan, tāpēc tie  ir ārpus konkurences un, kā par brīnumu, veikalos  vienmēr izpirkti.  Ekskursijas laikā lielie zaļie bumbuļi aiz stikla sienas jau bija „iekrāsojušies”, tātad drīz būs gatavi.
 
Grupai bija daudz jautājumu par to, kā šajā visā atkritumu savākšanas un pārstrādes procesā tiek nodrošināta vides tīrība. Kur paliek viss netīrais ūdens? Tas nonāk ūdensstacijā, kur to attīra ar speciālām dūņām un tikai tad novada Daugavā. Protams, Vecā kalna procesus, kur nav ievietotas caurules, grūti vadīt un zināms piesārņojums joprojām pastāv. Vai atkritumus šķiro? Nē, tas pagaidām nenotiek, un arī prakse liecina, ka mūsu cilvēki nav gatavi katrs savās mājās to darīt. Kamēr tas būs tā, nelīdzēs nekādas gudras ierīces. Savās mājās plastmasu nevajadzētu  dedzināt, jo tā ārkārtīgi piesārņo atmosfēru, - tad jau labāk norakt, kā tas notiek Getliņos. Vai plānots uzcelt atkritumu pārstrādes fabriku? Jā, un tad no tiem ražos celtniecībā izmantojamus palīgmateriālus. Bet līdz tam katram  cilvēkam ir jāiemācās šķirot un pareizi novirzīt savus  sadzīves atkritumus, kas rodas pašu mājās.
 
Vēl nobeigumā – par lielajiem, baltajiem putniem, par kaijām, kas kā sniegputenis nosedz visu svaigo atkritumu kalnu. Nekas tur nelīdz – ne atbaidīšana ar troksni un skaņu iekārtām, ne mākslīgi nožogojumi: izdzīvošanas instinkts ir stiprāks par visu… Mūsu pavadonis teic –atliek vien kā karā – nošaut, bet to nu neviens gan nedarīšot.
 
Grupas biedri apsprieda savus iespaidus, pieturā Rumbula gaidot vilcienu uz Rīgu, un visi bija vienisprātis, kas šis pasākums bija ar pārsteidzošiem atklājumiem: nebija atbaidošu smaku un netīru bomžu, kas rakājas pa atkritumu kalnu, toties visas darbības  pārdomātas, process automatizēts, sakopta, vizuāli tīkama zaļa vide, kurā patīkami strādāt. Žēl, ka topošajā jaunajā siltumnīcā 7 vajadzīgo  strādnieku vietas jau aizņemtas. Būtu kāds mūsējais pieteicies…
 
Visi ekskursijas dalībnieki teica lielu paldies Inesei Immurei par  neparasto ideju – doties uz šo objektu. Bija ko redzēt, ir ko padomāt!
 
Vairāk foto šeit.
 
 
Sagatavoja: LNS Informācijas centrs
Foto: Inese Immure

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas