24.08.2017
Labie darbi no sirds uz sirdi…
Mēs ikviens esam īpašs cilvēks ar saviem talantiem, fiziskiem trūkumiem, rakstura īpašībām utt. Par to var gari un plaši runāt, bet, manuprāt, mūsdienu pasaulē ir jāapzinās un visaugstāk ir jāvērtē cilvēcība, labsirdība un cēlsirdība.
Mēs varam čīkstēt un pīkstēt, ka mēs, nabadziņi, labāk vai sliktāk dzirdam, ka mums ir šāda vai tāda kaite, bet tas nenozīmē, ka mēs esam sliktāki par pārējiem sabiedrības locekļiem.
Jā, mēs esam savādāki, bet jūtam tāpat, mīlam, ciešam, priecājamies, un to katrs izrāda vai saprot nedaudz savādāk. Nenoliedzami, mums ir nepieciešama palīdzība no malas, bet mēs arī gribam parādīt, ka varam palīdzēt citiem, ka esam sabiedrības daļa, kas arī daudz ko prot.
Tādas pārdomas mums raisījās šā gada 10.augustā, kad klubā ieradās ciemiņi no Rēzeknes Bērnu sociālo pakalpojumu centra. Viņi iepazinās Rēzeknes biedrībā veikto darbu, nedzirdīgo cilvēku kultūrvidi, pamācījās latviešu zīmju valodas alfabētu – daži bērni pat apguva vairākas zīmes, piemēram, “Labdien!”, “Paldies!”, “Darbs”, “mājas” utt.
Bērni ar īpašu degsmi kopā ar mūsu biedriem spēlēja galda spēles, novusu, biljardu, tādējādi ikviens no tikšanās dalībniekiem kaut ko iemācījās. Ar nedzirdīgo cilvēku dzīvi un latviešu zīmju valodas alfabētu bērnus iepazīstināja biedrības vadītāja.
Liels darbošanās prieks bērniem bija kopā ar mūsu brīvprātīgajiem jauniešiem Raiti Zvīdri un Ievu Strodi. Ieva kopā ar citiem biedriem jau iepriekš bija sagatavojuši cepumus un kūkas cepšanai, savukārt piedalījās cepšanā. Mazajiem pavāriem nu ļoti patika darbošanās virtuvē! Savukārt Raitis Zvīdris bērniem ierādīja petankas (pentakque) bumbu spēli, organizēja stafeti laukā, kā arī apmācīja novusa prasmē.
Liels prieks, ka arī mūsu seniori aktīvi iesaistījās komunikācijā ar bērniem, viegli atrada kopēju valodu, sadraudzējās. Liels paldies mūsu biedriem, kuri palīdzēja pēc aktīvās darbošanās sarūpēt šo mazo svētku noslēgumu pie kopēja tējas galda ar cepumiem un kūkām. Vēl krietnu brīdi turpinājās pārrunas un diskusijas – bērni stāstīja par sevi, uzdeva jautājumus mūsu biedriem. Daudz ko iemācījās gan dzirdīgie bērni, gan nedzirdīgie biedri.
Vienprātīgs bija secinājums – nekādas lielas barjeras starp mums nav; ja pamatā attiecībām ir cilvēcība un vēlēšanās veidot savstarpēju sapratnei, tad varam paveikt daudz. Dots devējam atdodas! Bija pat tā, ka bērniem pie mums ļoti iepatikās un viņi vēl gribētu atnākt ciemos!
Liels paldies it īpaši mūsu brīvprātīgajiem jauniešiem Raitim Zvīdrim un Ievai Strodei, kā arī citiem mūsu biedriem par atbalstu šī labā darba tapšanā!
Teksts: Mārīte Sarkane
Foto: Mārīte Sarkane, Ieva Strode
