2023. gada 30. martā notika otrā Latvijas Nedzirdīgo savienības (LNS) Domes sēde LNS projekta “Demokrātijas kultūras laboratorija” ietvaros. Pasākuma mērķis ir paaugstināt nedzirdīgo biedru iesaisti un līdzdalību biedrības demokrātiskā pārvaldībā – LNS domes darbā un iedrošināt viņus ticēt savai spējai ietekmēt lēmumus.

Dome izskatīja un diskutēja par septiņiem lēmumprojektiem. Piedāvājam ieskatu LNS domes sēdē.

Par LNS 2022. gada pārskata apstiprināšanu

LNS prezidents Edgars Vorslovs, iepazīstinot domniekus ar LNS 2022. gada pārskatu, uzsvēra pozitīvo ziņu, ka ieņēmumi bija lielāki nekā izdevumi. Salīdzinot ar 2021. gadu, palielinājušies gan ieņēmumi, gan izdevumi.

Domniece Sandra Gerenovska lūdza paskaidrot par 2022. gada pārskata periodā saņemtajām dotācijām un to izlietojumu. Pēc LNS vadības sniegtā skaidrojuma domnieki apstiprināja LNS 2022. gada pārskatu.

Par LNS 2023. gada budžeta 1. grozījumu apstiprināšanu

Budžeta grozījumi tika veikti, jo Labklājības ministrija (LM) ir piešķīrusi papildu finansējumu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem un dotāciju telpu remontam 1. stāvā Rīgā, Elvīras ielā 19, kur tiks pārcelts dienas centrs Rītausma.

Izskatot LNS 2023. gada budžeta 1. grozījumu ieņēmumu daļu, vairāk diskusiju raisīja biedru naudas iekasēšanas veids: domnieki uzdeva jautājumu, kā biedrību vadītājiem izsekot, vai biedri ir to samaksājuši, ja maksājums tiek veikts internetbankā. Klātesošie norādīja uz to, ka nevar “piespiest” biedrus maksāt biedru naudu tikai internetbankā. Savukārt LNS vadība uzsvēra, ka jāmudina biedrus biedra naudas nomaksai izmantot modernās tehnoloģijas, jo skaidras naudas iekasēšana izmaksā dārgi. Tāpat LNS vadība norādīja, ka Ekonomikas ministrija ar laiku vēlas izskaust skaidras naudas apriti, un arvien vairāk iestādes Latvijā pakalpojumus sniedz tikai elektroniski. Tomēr klātesošie rosināja LNS vadību to darīt pakāpeniski, ņemot vērā, ka lielākā daļa biedru ir pensijas vecumā. Lai papildinātu LNS budžetu, domes locekle Brigita Lazda ierosināja par LNS organizētajiem pasākumiem ieviest simbolisku maksu.

Pēc tam E. Vorslovs skaidroja būtiskākās izmaiņas LNS budžeta izdevumu daļā. Lielākā budžeta daļa ir izdevumi valsts pārvaldes deleģēto funkciju izpildei, kā arī vairākiem remontdarbiem, piemēram, LNS īpašumā Rīgā, Elvīras ielā 19, kam šogad valsts piešķīrusi dotāciju.

Domnieki aktīvi debatēja par plānotajiem izdevumiem. Tika izteikti iebildumi pret komandējuma izdevumu daļu, aicinot tos samazināt. Toties tika ieteikts būtiski palielināt budžeta izdevumus pozīcijā “Saimniecības preces, saimnieciskie izdevumi”, lai topošajā Dienas centrā Elvīras ielā 19 būtu uzstādīts viss nepieciešamais aprīkojums izglītojošo un kultūras pasākumu organizēšanai.

Priekšlikumi tika ņemti vērā un dome apstiprināja aktualizēto budžeta projektu.

Par LNS nekustamajiem īpašumiem

Nākamā apspriestā tēma bija LNS nekustamo īpašumu finansiālais stāvoklis. Ar situāciju iepazīstināja SIA “LNS Nekustamie īpašumi” valdes loceklis Guntars Pāvels. 2022. gadā LNS piederēja 19 nekustamie īpašumi desmit Latvijas pilsētās. Īpašumi, kuros ir nomnieki, nes peļņu, bet vairāki īpašumi, kurus izmanto LNS, rada zaudējumus. Tas ir saistīts gan ar inflāciju, gan ar energoresursu cenu paaugstināšanos. Savukārt tukšajās telpās, kuras nav izdevies iznomāt, iespēju robežās tiek maksimāli samazināta siltuma padeve.

Tāpat tika atzīmēts, ka kultūras centrā “Rītausma” (Rīgā, Kandavas ielā 27) netiek izmantotas vairākas telpas, un ir nepieciešami lieli ieguldījumi, lai to savestu kārtībā. Pašlaik tur atrodas dienas centrs, bet, kad telpas Elvīras ielā 19 k-2 1. stāvā būs izremontētas, dienas centru no “Rītausmas” pārcels uz turieni, un “Rītausma” tiks vēl mazāk izmantota. Tāpēc Dome vienbalsīgi nolēma pārdot ēku Kandavas ielā 27.

Vēl Dome nolēma atbrīvoties arī no LNS īpašuma Alūksnē, Jāņkalna ielā 8 - 11, jo šīs telpas netiek izmantotas LNS darbības nodrošināšanai. Īpašumu varētu uzdāvināt Alūksnes pilsētai.

Par 2022. gada LNS biedru statistiku

Domes sēdes izskaņā domnieki iepazinās ar 2022. gada LNS biedru statistiku. LNS viceprezidente B. Lazda atzīmēja, ka desmit gadu laikā biedru skaits samazinājies par 206 biedriem, t.i., vidēji gadā par 20 biedriem. 2022. gadā ir uzņemti tikai 9 jauni biedri, bet piemēram, 2019. gadā jaunu biedru bija 36. 2022. gadā miruši 30 biedri. Pēc 2023. gada 1. janvāra datiem LNS apvieno 1539 biedrus, no tiem 46 dzirdīgos. Domnieki aicināja valdi un reģionālo biedrību vadītājus rast jaunus veidus produktīvai biedru piesaistei un noturēšanai.

Kā atzīmēja vairāki domnieki, domes sēde bija pietiekami sarežģīta, nācās pieņemt lēmumu par ļoti svarīgiem jautājumiem, kas atstās ietekmi uz LNS nākotni un savā ziņā arī vēsturi. Prieku raisīja iespēja izteikt savu viedokli demokrātiskā gaisotnē. Vairāku domnieku racionālo priekšlikumu ņemšana vērā ir pozitīva iezīme LNS lēmumpieņemšanas procesā, un jācer, ka šī tendence saglabāsies ar turpmākajās sēdēs un citās aktivitātēs.