01.02.2024
LNS dome nosaka iestāšanās un biedru naudas apmēru 2024.-2025. gadam
2023. gada
20. decembrī Latvijas Nedzirdīgo savienība (LNS) realizēja projekta
“Demokrātijas kultūras laboratorija” pasākumu – LNS 4. domes sēdi. Tā notika
projekta 3. aktivitātes “Iesaiste un līdzdalības paaugstināšana lēmumu
pieņemšanas procesos biedrības stratēģijā noteikto darbību realizēšanai”
ietvaros, un tajā piedalījās 25 dalībnieki (15 domes locekļi un 10 LNS biedri kā
novērotāji).
Domes
sēdes darba kārtībā bija trīs jautājumi:
·
par
zvērināta revidenta iecelšanu;
·
par
iestāšanās, biedra naudas apmēra un maksāšanas kārtības noteikšanu turpmākajiem
gadiem;
·
par LNS
valdes starpziņojumu par LNS darbības programmas 2021. – 2025.gadam izpildes
gaitu.
Par zvērināta revidenta iecelšanu
Dome vienbalsīgi bez jautājumiem
un debatēm nolēma LNS 2023. gada pārskata revīziju uzticēt SIA
„Auditorfirma „Grāmatvedis”” zvērinātajam revidentam Jānim Mežielam ar pilnvaru
termiņu līdz 2024.gada 31.martam.
Par
LNS iestāšanās, biedru naudas apmēra un maksāšanas kārtības noteikšanu
turpmākajiem gadiem
Pēdējais domes
lēmums par iestāšanās, biedra naudas apmēru tika pieņemts par 2022. un
2023. gadu, tāpēc domei bija tā jānosaka turpmākajiem gadiem.
Kā skaidroja LNS prezidents Edgars Vorslovs, nepieciešams paaugstināt biedra naudas apmēru, jo “valstī ir inflācija, cenas un rēķini
palielinās. LNS valdes ieteikums ir nākamiem 2 gadiem palielināt LNS biedru naudas maksas apmēru no 7 eiro palielināt
uz 10 eiro.”
Debatēs Valmieras RB pārstāve D. Lāce atzīmēja, ka
laukos dzīvojošiem biedriem ir grūti samaksāt biedru naudu, un palielinājums par
3 eiro viņiem būs par lielu. Rīgas RB pārstāve G. Birnīte aicināja vairāk informēt LNS biedrus par izmaiņu nepieciešamību. Daugavpils
RB pārstāve E.
Čaika pastāstīja, ka jau ir informējusi savus biedrus par iespējamo biedru
maksas palielinājumu, un viņi to ir pieņēmuši ar sapratni. Arī Liepājas RB
pārstāve I. Jaunzeme
pauda atbalstu lēmumam par biedra naudas palielinājumu, un aicināja padomāt par
jauniem pasākumiem, kas palielinātu LNS biedru skaitu. E.Vorslovs uzsvēra, ka pašiem biedrību vadītājiem jāturpina
vēl vairāk stāstīt biedriem par tiem labumiem, ko sniedz LNS.
LNS dome nolēma sekojošo:
·
LNS biedru naudas maksas apmērs 2024. un
2025. gadā 10 eiro.
·
Biedru nauda par tekošo gadu jāsamaksā līdz
30. septembrim.
·
Par biedru
naudas nesavlaicīgu maksāšanu: ja nav samaksāts līdz 30. septembrim, soda
nauda no 1. oktobra – 2 eiro; ja nav samaksāts līdz 31. decembrim, no
nākamā gada 1. janvāra – 5 eiro.
·
LNS Goda biedri, LNS biedri ar 1.grupas invaliditāti
un LNS biedri, kuri uz tekošā gada 1. janvāri sasnieguši 75 gadu vecumu,
atbrīvoti no biedru naudas maksājuma.
·
LNS biedram, kuram ar LNS domes lēmumu ir samazināta
biedru naudas maksa, ir tiesības patstāvīgi lemt par tā maksāšanu.
·
Atļaut LNS reģionālo biedrību valdēm izskatīt
jautājumu par biedru naudas maksas samazināšanu atsevišķos izņēmuma gadījumos.
·
Iestāšanās maksa LNS 5 eiro.
·
LNS biedra apliecības atkārtotas izsniegšanas maksa
2 eiro.
·
Atkārtotas iestāšanās gadījumā obligāti jāsamaksā
parāds par biedru naudu, kas nav nomaksāta līdz
izslēgšanai vai izstāšanās no LNS.
Par LNS valdes starpziņojumu par LNS darbības programmas 2021.–2025. gadam izpildes gaitu
Par LNS 20. kongresā
apstiprinātās LNS darbības programmas 2021.-2025. gadam
izpildes gaitu divos gados informēja LNS vadība,
stāstot par savā pārraudzībā esošo
darbības pamatvirzienu.
Edgars Vorslovs iepazīstināja ar paveikto šādās
jomās: 1) pieejamība; 2) sociālie
pakalpojumi un 3) saimnieciskā darbība un
finansējuma piesaiste, Brigita Lazda – 1)
cilvēkresursi un organizācijas kapacitātes stiprināšana;
2) kultūra, Ivars Kalniņš – 1)
zīmju valoda; 2) izglītība.
Pieejamība
Par paveikto šajā jomā informēja E. Vorslovs,
kurš atzina, ka pēdējo divu gadu laikā visvairāk laika un darba ieguldīts LNS
īpašumu remonta projektu realizācijā, tāpēc mazāk laika tika pievērsts
likumdošanas un normatīvo aktu monitoringam.
Ar 2025.gadu līdz 2028.gadam Latvijā jāievieš
Piekļūstamības direktīva, kurā noteikts, ka visiem TV raidījumiem jābūt nodrošinātiem
ar subtitriem vai tulkojumam zīmju valodā. Šobrīd joprojām nav nodrošināta pieejamība
visai informācijai, tāpēc tiek publicēta informācija LNS sociālajos tīklos.
LNS regulāri piedalījusies Invaliditātes lietu
nacionālās padomes sēdēs, EUD semināros un ģenerālajās asamblejās un WFD
ģenerālajā asamblejā un kongresā. Tāpat katru
gadu LNS piedalās NEPLP organizētajās diskusijās par informācijas pieejamību
cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem TV un internetā. Komerctelevīzijas ir
veikušas sarunas ar LNS par iespējamo informācijas pieejamību LNS biedriem, bet
to izšķirs valsts finansējuma atbalsts.
Toties ir panākta
finansējuma iekļaušana valsts budžeta bāzes izdevumos videoziņu un avīzes
“Kopsolī” sagatavošanai. Videoziņas tiek ievietotas LNS mājas. Tiek nodrošināta
izdevuma “Kopsolī” iznākšana, bet ar 2022.gadu tikai digitālajā versijā.
I. Jaunzeme interesējās, kā biedriem, kuri neizmanto internetu,
reģionālajās biedrībās tiek nodrošināta “Kopsolī” drukātā formātā. Arī V. Vicinska
iesaka katru “Kopsolī” izdevumu izdrukāt krāsainu un reģionālajām biedrībām nosūtīt
vienu eksemplāru vēsturei. E. Vorslovs atbildēja, ka izdevums
“Kopsolī” elektroniski tiek nosūtīts uz LNS RB, un pēc nepieciešamības katra
biedrība var izdrukāt krāsainu eksemplāru.
Tā kā biedrībās uz vietas nav iespēju izdrukāt KOPSOLĪ
krāsainā formātā, I. Immure ieteica biedrībām
noskaidrot, cik izmaksā “Kopsolī” izdevuma krāsainā izdruka savā pilsētā. Tad
varētu salīdzināt, kas izmaksā lētāk, vai LNS izdrukāt krāsainu izdevumu un to
nosūtīt uz RB, vai katrai biedrībai izdrukāt uz vietas savas pilsētas
drukāšanas darbnīcā un iesniegt LNS iesniegumu par izdevumu atmaksu.
V.
Strazdiņš uzsvēra, ka mūsdienās ir nepieciešams, lai LNS biedri vairāk apgūst
un izmanto jaunās tehnoloģijas. Viņaprāt, šobrīd LNS biedri tās izmanto ļoti maz, tāpēc lielāka
uzmanība būtu jāpievērš interneta lietošanas apmācībai, un jautāja, vai LNS biedri pilnvērtīgi izmanto valsts
apmaksāto planšetdatoru. V. Vicinska savukārt jautāja, kā lai uz
vietas biedrības iemāca biedriem lietot internetu planšetdatorā, un ieteica,
lai zinošs speciālists atbrauc uz vietas un parāda biedriem uz vietas kā to
darīt.
Cilvēkresursi un organizācijas kapacitātes stiprināšana
B.
Lazda kā aktuālāko jautājumu min jaunu biedru piesaistīšanu. Salīdzinājumam:
2021.gadā uzņemti 17 jauni biedri, 2022.gadā – 7, 2023.gadā – 15. Šobrīd
sarežģīta situācija izveidojusies ar LNS Jauniešu centru. Ir ievēlēta jauna
valde, ar kuru LNS valdei nav izveidojusies sadarbība. Tāpat sāpīgs jautājums
LNS Rīgas biedrībā ir brīvprātīgo piesaistīšana pasākumu organizēšanā. Biedrībām
vairāk jādomā, kā piesaistīt pašvaldības finansējumu un jācenšas pašām biedrībām
rakstīt projektus. |
Lai piesaistītu jaunus biedrus, G. Beisons iesaka LNS biedriem izsniegt speciālu karti, ar kuru dažādās vietās var saņemt atlaides, un ja nav samaksāta biedra nauda vai izstājas no LNS, tad karte tiek bloķēta. E. Vorslovs domā, ka būs sarežģīti izsekot visiem biedriem, kuri izmantos atlaides, bet nemaksās biedra naudu noteiktā termiņā.
I. Immure iesaka biedrību vadītājiem savā
pašvaldībā sadarboties ar NVO, piedalīties viņu organizētajos pasākumus, lai
pēc iespējas vairāk cilvēku uzzinātu par
nedzirdīgo cilvēku vajadzībām.
I.
Kalniņš informē, ka piedalās personu ar invaliditāti Rīgas domes (RD) konsultatīvajā
padomē jau 6 gadus, un šogad tika apstiprināts RD Konsultatīvajā padomē
sabiedrības integrācijas jautājumos.
Zīmju valoda, izglītība
Par
paveikto šajā jomā pastāstīja I.Kalniņš. 2021.gadā LNS valde apstiprināja
zīmju valodas (ZV) komisiju, kurā brīvprātīgi darbojas Ivars Kalniņš,
Skaidrīte Baure, Agita Intsone, Māra Lasmane, Ilona Liniņa. 2022. gadā zīmju valodas attīstībai pirmo reizi tika piešķirts
valsts finansiāls atbalsts EUR 20 000 (ar Saeimas deputātu kvoruma
dotāciju). Finansējums plānots arī
2024. gadā. Tika sagatavoti vairāki zīmju valodas apguves materiāli
video formātā: politikas terminoloģija, zīmju valodas pamati dažādu profesiju
pārstāvjiem, četras pasakas. Tāpat ir sagatavota grāmata “Eža kažociņš”, roku
formas komplekts un izdales materiāls ar skaitļiem. Sadarbībā ar Liepājas Universitāti pašlaik notiek ZV izpēte un darbs
pie ZV korpusa izveides. Tāpat ir sagatavoti mācību materiāli latviešu zīmju
valodā 1. – 6. klasēm, kuri jau tiek izmantoti. Runājot
par izglītības jomu, jātzīmē bēdīgā situācija profesionālās un augstākās
izglītības ieguvē – mācīties gribētāju skaits aizvien samazinās. Šobrīd profesionālo
izglītību apgūst 18 audzēkņi, bet augstskolā mācās viens students. Runājot
par citām izglītības iespējām, vislielākā interese bija par “Riga Techgirls”
organizēto mācību programmu “Iepazīsti tehnoloģijas”, kurai tika nodrošināts
tulkojums zīmju valodā. Kursiem pieteicās 80 nedzirdīgi cilvēki, bet nav
informācijas, cik to pabeidza. Vēl I. Kalniņš atzīmēja, ka LNS muzejs 2023. gada rudenī tika pārvietots no
ēkas Rīgā, Kandavas ielā 27 uz ēku Rīgā, Elvīras ielā 19 k-2. |
Par šo sadaļu domes
locekļiem jautājumu nebija.
Kultūra
Par padarīto
kultūras jomā informēja B. Lazda. 2022. gadā projekta “Skatuves
priekškaru atverot dzīvei” ietvaros notika radošā nometne aktieriem,
dejotājiem, māksliniekiem un brīvprātīgajiem palīgiem. Veiksmīgi
noritējuši divi lieli pasākumi – projekta “Skatuves priekškaru atverot
dzīvei” ietvaros izrāde “Drakula”, amatiermākslas festivāls Ventspilī, ir izveidojusies
sadarbība ar kaimiņvalstīm, īpaši ar lietuviešiem, tomēr biedrus iesaistīt kultūras
pasākumos ir arvien grūtāk. Arī par šo sadaļu
domes locekļiem jautājumu nebija. |
Sociālie pakalpojumi
Par
veikumu sadaļā “Sociālie pakalpojumi” informēja E. Vorslovs, kas atzina, ka
LNS spēj nodrošināt kvalitatīvu un profesionālu sociālo pakalpojumu sniegšanu
atbilstoši normatīvajiem aktiem un valsts deleģēto funkciju izpildi. Ir noslēgts
līgums ar Labklājības ministriju par sociālās rehabilitācijas, surdotulka un
surdotehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanu. Ar 2023. gadu palielināts
bāzes finansējums sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, surdotulka
pakalpojumiem saskarsmes nodrošināšanai, surdotulka pakalpojumiem
profesionālās izglītības iegūšanai, videoziņu nodrošināšanai, izdevuma “Kopsolī” izdošanai, surdotehnikas
nodrošināšanai. Vēl ir
noslēgts deleģējuma līgums ar Rīgas valtspilsētas pašvaldību dienas centra
pakalpojumu nodrošināšanu Rīgā dzīvojošajām personām ar dzirdes invaliditāti. Diemžēl pēdējos 2 gados netiek piešķirts
valsts finansējums komplekso pakalpojumu nodrošināšanai personām ar garīgās
attīstības traucējumiem vai zemu izglītības līmeni, tāpat LNS trūkst
kapacitātes šo pakalpojumu nodrošināšanai. Tāpat mums
trūkst speciālistu, kas spētu nodrošināt pakalpojumu nedzirdīgi- neredzīgiem cilvēkiem.
|
Interesants jaunums no SIVA – tā nodrošina
iespēju apgūt aprūpēja profesiju ar specializāciju personu ar dzirdes
traucējumiem aprūpē.
V.
Strazdiņu uztrauca, kas notiks ar finansējuma piesaisti un tā lietderīgu
izmantošanu turpmāk, ja pašreiz LNS kapacitāte ir zema. J. Kalniņš piekrita, ka
vajag piesaistīt LNS darbā vairāk nedzirdīgos cilvēkus, bet, kā rāda līdzšinējā
pieredze, ja pieņem darbā nedzirdīgu cilvēku, tad darba procesā izrādās, ka
viņam darbs ir par grūtu.
E.
Vorslovs norādīja, ka ar katru gadu prasības pieaug, ir jābūt augstam darba
prasmju un zināšanu līmenim. Bet diemžēl nedzirdīgo cilvēku zināšanu līmenis ir
zems, kā arī viņi īpaši nevēlas mācīties. Tādējādi LNS spiesta pieņemt darbā
dzirdīgus cilvēkus, lai būtu nodrošināta darba izpilde.
Saimnieciskā darbība un finansējuma piesaiste
E. Vorslovs pastāstīja, kā LNS veicies ar
saimniecisko darbību un finansējuma piesaisti. LNS gūst ienākumus no LNS
kapitālsabiedrībām dividendēs un nekustamā īpašumu nomas vai pārdošanas.
Par ES un LNS finansējumu ir paaugstināta
LNS nekustamo īpašumu Rēzeknē, Raiņa ielā 5A un Rīgā, Elvīras ielā 19 k-2
energoefektivitāte. Ir sagatavoti un realizēti vairāki projekti ar pašvaldību
finansējumu.
Kopš 2022. gada tiek realizēts Aktīvo
iedzīvotāju fonda atbalstītais LNS projekts “Demokrātijas kultūras laboratorija”,
kurš beigsies 2024.gada martā. Saņemtie ziedojumi tiek izmantoti lielāku
pasākumu realizēšanai.
Šajā jomā nav izpildīts punkts par sociālā
uzņēmuma izveidi, jo šobrīd LNS nav kapacitātes jauna uzņēmuma izveidei.
Domes locekļiem jautājumu par šo sadaļu nebija.
LNS dome nolēma LNS valdes starpziņojumu par LNS
darbības programmas 2021.–2025. gadam izpildes gaitu pieņemt zināšanai.