LNS projektā „Nepalikt vieniem klusumā” apmācības beigušas visas desmit atbalsta personas jaunajām ģimenēm dzemdību un pēcdzemdību periodā.

Visas dalībnieces apmācību laikā bija cītīgi gatavojušās, tāpēc gala eksāmenu nokārtoja veiksmīgi. Arī prakses laikā Rīgas Dzemdību namā visas dalībnieces parādīja labas zināšanas un rūpes par jaunajām māmiņām un mazuļiem.

Šīs atbalsta personas sniegs informatīvu, emocionālu un fizisku atbalstu topošajām māmiņām grūtniecības laikā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā.

Pieteikties uz šo jauno pakalpojumu var sievietes ar dzirdes invaliditāti, kuras ir stāvoklī, kā arī sievietes ar maziem bērniem (līdz 2 gadu vecumam). Pieteikties var katru darba dienu plkst.9.00 – 12.00 Elvīras ielā 19, 2. stāva 8. kabinetā, kā arī  vienoties par citu ierašanās laiku – pirms tam rakstot uz e-pastu: [email protected] vai [email protected].

 

Šogad Lielā talka bija paredzēta 20. aprīlī, taču sakarā ar auksto laiku un sniegu to pārcēla nedēļu vēlāk – uz 27. aprīli. Šajā dienā pl. 10 arī Rīgas Nedzirdīgo skolā notiks Lielā talka, tajā piedalīsies arī skolas sponsori Latvijas Mobilā Telefona pārstāvji. Direktore aicina audzēkņu vecākus un skolēnus piedalīties šajā talkā skolas apkārtnes sakārtošanai. Līdzi jāņem savus darbarīkus un cimdus.

No 21. – 24. martam risinājās Baltijas valstu 43. Nedzirdīgo skolēnu spartakiāde 5 sporta veidos: šahā, dambretē, galda tenisā, peldēšanā un basketbolā. Vislabākie rezultāti Latvijas skolēniem bija peldēšanā.  Zane Embrekte pārspēja 36 gadus veco Latvijas nedzirdīgo sporta rekordu 100 m brīvajā stilā, kas piederēja nedzirdīgo olimpiskajai vicečempionei Renātei Mažaikai.

 Kopvērtējumā 5 sporta veidos Latvija ieguva pirmo vietu.

 

Pasaules nedzirdīgo čempionāts hokejā aprīļa sākumā Somijā noslēdzies ar Krievijas hokejistu uzvaru.

Šogad Pasaules čempionātā piedalījās piecas spēcīgākās nedzirdīgo komandas. Turnīrā spēlēja Kanādas, ASV, Zviedrijas, Krievijas un Somijas izlases.

Nedzirdīgo hokeja turnīros var piedalīties hokejisti, kuru dzirdes zudums ir 55 decibeli vai vairāk. Spēles laikā viņi nedrīkst izmantot dzirdes aparātus, bet   par spēles apturēšanu signalizē mirgojošas lampiņas iedegšanās.

Spēcīgāko komandu sastāvos bija vairāki hokejisti, kuri ar labiem panākumiem spēlējuši vai spēlē dzirdīgo komandās.

Nākamie čempioni – Krievijas hokejisti pamatturnīru sāka ar zaudējumu laukuma saimniekiem somiem – 2:3. Tomēr turpmākajā gaitā krievi izcīnīja tikai uzvaras.

Finālspēlē par čempionu titulu tikās Krievijas un Kanādas izlase. Dramatiskā cīņā ar minimālu pārsvaru 5:4 uzvaru izdevās izraut Krievijas nedzirdīgajiem hokejistiem.

Trešo vietu ieguva Somijas komanda, ar rezultātu 6 : 4 pieveicot ASV komandu. Zviedri palika pēdējā vietā.

 

 

 11. aprīlī Saeimas deputāti un darbinieki, atzīmējot Pasaules veselības dienu, piedalījās asinsdonoru akcijā. Tā notika jau sesto gadu. Ziedot asinis varēja arī ikviens cits, ņemot līdzi personu apliecinošu dokumentu.

 Bet vai tiešām ikviens? Vai arī nedzirdīgie var nodot asinis un kļūt par donoriem? Uz šo jautājumu atbild Valsts asinsdonoru centra (VADC) Donoru nodaļas vadītāja Tamāra Kļaveniece:
„Cilvēks ar nelieliem dzirdes traucējumiem var būt donors, bet nedzirdīgs cilvēks nevar būt donors, jo mums  galvenais ir, lai ar cilvēku varētu sazināties, saņemt nepārprotamu informāciju par  viņa veselības stāvokli un pašsajūtu, par pārslimotām slimībām pirms asins ziedošanas un citiem jautājumiem, kas saistīti ar asins ziedošanu, gan arī sajūtām asins ziedošanas laikā un pēc tās. Informācija, kuru saņem no donora, ir konfidenciāla un trešajai personai nav izpaužama.”

 

Atgādinām, ka no 1.aprīļa sākas jauns elektroenerģijas patēriņa uzskaites periods, par pirmajām patērētajām 1200 kilovatstundām (kWh) maksājot «Starta» tarifu jeb 8,18 santīmus par kWh, bet par nākamajām –  «Pamata» tarifu jeb 10,65 santīmus par kWh.

Taču valdība plāno, ka elektroenerģija brīvā tirgū mājsaimniecībām būs jāpērk no 1. septembra, bet savs tirgotājs, no kura pirkt elektrību, jāizvēlas līdz 15. augustam. Tā ka pārmaiņas šogad tomēr gaidāmas.

 

No 1. aprīļa stājās spēkā ievērojami Krimināllilkuma (KL) grozījumi ar mērķi ne tikai sodīt, bet arī atjaunot taisnīgumu, aizsargāt sabiedrību, izolēt vainīgo un atturēt citus no noziegumu izdarīšanas.

Samazināti cietumsodu termiņi un to nosacījumi. Dažus nodarījumus vairs neuzskatīs par krimināliem, citus turpretim – tieši otrādi. Piemēram, turpmāk kriminālatbildība draudēs par „aplokšņu” došanu ārstam un par nelikumīgu valsts robežu šķērsošanu.

Visbargāk sodīs noziegumus, kas skar cilvēka veselību un dzīvību (dzimumnoziegumi, darījumi ar narkotikām, laupīšana ar slepkavībām utt.).

Paredzēts izskatīt apmēram 1300 notiesāto personu lietu, uz kurām varētu attiecināt vieglākus sodus.

Grozījumi KL paredz aizstāt sodu „arests” ar jaunu brīvības atņemšanas veidu – „īslaicīga brīvības atņemšana” par noziedzīgu nodarījumu uz laiku no 15 dienām līdz trim mēnešiem. Paplašināta iespēja brīvības atņemšanas vietā piemērot naudas sodu un piespiedu darbu.

Ar KL grozījumiem ikviens var iepazīties izdevumā Latvijas Vēstnesis un tiesību aktu vortālā www.likumi.lv

 

Liepājas reģionālā biedrība 6. aprīlī atzīmēja savu 65 gadu pastāvēšanu. Jubilāri sveica gan LNS vadība un pārējo biedrību pārstāvji, laikraksts Kopsolī un LNSF, gan Liepājas Neredzīgo biedrība, Liepājas pilsētas Dome un Sociālais dienests.

Pasākumu ļoti atraktīvi vadīja divi pāri: Aldis Ādamsons ar Guntu Vazdiķi un Laima Karlštrēma ar Omāri Jaunzemi, un to kuplināja pašu pašdarbnieki. Bija gan melodeklamācijas, gan dejas.

Pasākums notika Liepājas biedrības zālē. Piedāvājām ieskatīties pasākuma norisē.