Aizvadītā nedēļa bija Lieldienu nedēļa, gandrīz visas mūsu biedrības svinēja Lieldienas: sitās ar olām un rīkoja olu ripināšanas sacensības.

Rēzeknē pasākums „Raibās Lieldienas” notika 5. aprīlī. Tajā piedalījās vairāk nekā 30 cilvēki. Olu kaujā uzvarēja Artūrs Vindačs. Bija arī pantomīmas izrāde ar stāstu par laimīgu vistu ģimeni un Lieldienu pārsteigumu – milzīgu olu.

Pļaviņās pasākumu organizēja Jurijs Jerofevejs, piedalījās 17 biedri. Olu ripināšanā pirmais bija Edgars Čeičis, bet olu cīniņā visstiprākais bija biedrības priekšsēdētājs Ainārs Osmanis.

Ventspilī Raisa Civkunova pasākumu organizēja 3. aprīlī. Uz to saradās 26 nedzirdīgie biedri. Ja Rēzeknē un Pļaviņās uzvarēja vīrieši, tad Ventspilī visas balvas savāca sievietes! Olu ripināšanā uzvarēja Anna Nikolajenko, bet visstiprākā ola bija Ilgai Balodei. Notika olu dekorējumu konkurss, kurā pirmo vietu ieguva Ieva Geige-Preiss.

Valmierieši Lieldienas svinēja Joku dienā 1. aprīlī, jo pie viņiem olas atnes nevis vistas vai zaķi, bet tās izaug kokos. Neticat? Paskatieties fotogrāfijā!

Rīgā olu svētku svinētāji sanāca kopā „Rītausmā”, kur varēja papriecāties par plašu un ļoti interesantu Lieldienu kompozīciju izstādi. Pēc tam visi noskatījās plašu atpūtas programmu: dejas, melodeklamāciju un izrādi „Zaķīšu pirtiņa”. Tad notika olu kauja, kurā uzvarēja Raisa Suhareva, bet Spodrai Jurānei bija visskaistākās olas. Savukārt Anita Atrazko bija sagādājusi klātesošajiem pārsteigumu, uz Nedzirdīgo Lieldienu pasākumu paņemdama līdzi savu trusi. Trusis labi jutās starp cilvēkiem un ļāva visiem sevi glaudīt.

Foto: www.viss.lv un no LNS reģionālajām biedrībām

Līdz 2010.gada 4.aprīlim vecāki saņēma vienreizēju bērna piedzimšanas pabalstu 296 latu apmērā un piemaksu par bērna piedzimšanu. Par pirmā bērna piedzimšanu bija 100 latu, par otrā - 150 latu, par trešā un katra nākamā bērna piedzimšanu - 200 latu apmērā.

Tagad, no 5.aprīļa, vecāki saņems tikai bērna piedzimšanas pabalstu bez piemaksas, tātad 296 latus par katru piedzimušo bērnu.

Foto:  www.apollo.lv

Lai atvieglotu trūcīgas personas statusa saņemšanu ekonomiskās krīzes un bezdarba situācijā, valdība pieņēma jaunus noteikumus, kas atvieglos statusa saņemšanu.

No 1. aprīļa,  

novērtējot cilvēka materiālo situāciju, neņems vērā cilvēka kredītsaistības. Neņems vērā dzīvokļa vai mājas iekārtu, apģērbu, sadzīves priekšmetus, bērna piederumus, kā arī lauksaimniecības inventāru - zemkopības rīkus, tehniku, lopus un citu kustamo mantu. Netiks vērtēts ģimenes mājoklis un viens automobilis, ja tas ģimenes īpašumā ir ilgāk par 24 mēnešiem, kā arī vienu velosipēdu katram ģimenes loceklim vai motociklu, motorolleru vai mopēdu, kas ir ģimenes (personas) īpašumā.

Lai iegūtu trūcīgas personas statusu, nestrādājošam darbspējīgam cilvēkam jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Trūcīgās personas izziņu turpmāk izsniegs uz 6 un 12 mēnešiem. Iepriekš tie bija 3 un 6 mēneši.

Jaunie noteikumi būs spēkā līdz 2011.gada 31.decembrim.

Foto: www.la.lv

 

Saeima pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā. Turpmāk veterinārārstiem būs tiesības izdarīt astes apgriešanu šādām suņu šķirnēm:  asspalvainajiem un gludspalvainajiem foksterjeriem, krievu medību spanieliem, vācu asspalvainajiem un īsspalvainajiem putnusuņiem, vācu medību terjeriem un Velsas terjeriem.

Līdz šim likumā bija aizliegta jebkāda dzīvnieku izskatu pārveidojoša operācija, taču tagad minētajām šķirnēm tomēr varēs apgriezt astes.

Turpmāk būs aizliegts piedalīties sacensībās, izsolēs un tirgos mājas dzīvniekiem, kam veikta izskatu pārveidojoša operācija, izņemot minēto suņu šķirnes un tos dzīvniekus, kuriem šīs operācijas nepieciešamību apliecina veterinārārsts

Likumā arī noteikts, ka savvaļas indīgos un plēsīgos dzīvniekus, primātus, jūras zīdītājus, kā arī dzīvniekus, kuri jābaro ar dzīviem siltasiņu dzīvniekiem, aizliegts turēt kā mājas dzīvniekus.

Foto: www.apollo.lv

 

Latvijā atkal sācies kūlas dedzināšanas trakums. Kopumā martā reģistrēti 56 kūlas ugunsgrēki. Šogad pirmais kūlas ugunsgrēks bija Liepājā. Jau nākamajā dienā reģistrēti septiņi ugunsgrēki, bet mēneša pēdējā dienā – 48 kūlas ugunsgrēki.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina, ka par kūlas dedzināšanu sods ir no 200 līdz 500 latiem vai arests uz laiku līdz 15 diennaktīm. Sodīt var gan policija, gan ugunsdzēsēji. Policija nodarbosies arī ar vainīgo dedzinātāju meklēšanu.

Foto: www.apollo.lv

 

Būs jauns žurnāls ar nosaukumu „Ir”. Būs arī interneta mājas lapa ar tādu pašu nosaukumu: „ir.lv”. Tos veidos bijušie laikraksta „Diena” žurnālisti.

Žurnāls iznāks 1 reizi nedēļā, ceturtdienās, 15 000 eksemplāros. Tā saturs būs tematiski plašs. Žurnālā būs gan nopietnā daļa, gan arī izklaidējoša daļa. Visvairāk rakstu būs par politiku, ekonomiku, sabiedrību un kultūru.

Foto: www.ir.lv

 

 

 

Lietuvas Seims noraidīja likumprojektu, kas pilnībā aizliedz fiziski sodīt bērnus.

Likumprojektu bija iesniegusi kāda deputāte, par pamatu ņemot ANO rekomendācijas aizliegt jebkāda veida vardarbību pret bērniem. Likumprojektā bija noteikts, ka vecākiem ir tiesības bērnus saukt pie kārtības "pēc saviem ieskatiem, izņemot fiziskus sodus un jebkādu vardarbību".  

Taču, kad sākās šī likumprojekta apspriešana, vairāki deputāti teica, ka ir pateicīgi saviem vecākiem, kuri viņus audzinājuši ļoti stingri, un tikai tāpēc viņi kaut ko dzīvē sasnieguši. Deputāti teica, ka nedrīkst visu laiku tikai cīnīties par bērnu tiesībām, bet vajag bērniem iemācīt arī viņu pienākumus. Pašlaik ir tā, ka visi bērni tagad ļoti labi zina savas tiesības, tāpēc neklausa ne skolotājus, ne vecākus, jo zina, ka viņus pērt nedrīkst. Te der atgādināt arī veco latviešu teicienu, ka „neviens kārtīgs cilvēks bez pēriena vēl nav izaudzis”.

Foto: www.nekur.lv

 

Krievijas pilsētas Vladivostokas autobraucēji bija tik sašutuši par slikto ceļu stāvokli, ka paši par saviem līdzekļiem sarīkoja "paraugremontu", noasfaltējot divus bojātus posmus pilsētas galvenajā ielā.

Akcijas ideja radās vietējā interneta forumā: autobraucēji saorganizējās un nolēma paši savākt naudu un apmaksāt ceļa remontu, lai parādītu pilsētas administrācijai, kā jālabo bojātie ceļi. Akcija izdevās, pilsētas galvenās ielas divus posmus noasfaltēja pēc visiem noteikumiem, ieklāja speciālu asfaltu, kurš spēj izturēt jebkurus laika apstākļus.

Pirms asfaltēšanas vienā no ceļa bedrēm autobraucēji ielika arī naudas zīmes un monētas. Kāpēc? Viņi gribēja parādīt, ka pilsētas vadības veiktie nekvalitatīvie ceļu remonti ir vienkārši naudas aprakšana zemē. Gluži kā pie mums.

Foto: www.liepajniekiem.lv