Arī nedzirdīgie aktīvi piedalījās 10. Saeimas vēlēšanās. Aptaujājot biedrības, uzzinājām, ka nedzirdīgie kopumā visvairāk balsojuši par „Vienotību”. Kurzemē un Alūksnē daudzi balsoja arī par ZZS. Latgalē un Rīgā visvairāk – par „Saskaņas centru”. Daudzi balsojuši arī par „„Visu Latvijai” – TB/LNNK” un „Par labu Latviju”. Ārzemēs mūsējo aktivitāte bija ļoti maza.

Foto: www.apollo.lv

 

Jelgavnieki atzīmēja Nedzirdīgo dienu ar ceļojumu pa Kurzemi. Maršruts: Kandava-Sabile-Ventas rumba. Piedalījās arī nedzirdīgie no Rīgas un Tukuma, pavisam 53 cilvēki. Dalībnieki bija paņēmuši līdzi pases un nobalsoja Saeimas vēlēšanās tieši ceļojuma laikā – Sabiles vidusskolā.

Foto: Māra Lasmane

 

Latvijas Nedzirdīgo sporta federācijas balvas izcīņa novusā notiks 9.oktobrī Liepājas Olimpiskajā centrā, Brīvības ielā 39. Programmā ir vienspēles un dubultspēles. Sacensības sāksies pl. 11. Pieteikumi jāiesniedz līdz 6. oktobrim, pl. 15 LNSF birojā. Dalības maksa, ja sporta klubs ir oficiāli pieteicis, – 2 Ls. Ja nav kluba biedrs vai bez kluba pieteikuma – 4 Ls. Sīkāka informācija : www.lnsf.lv

Foto: www.lnsf.lv

 

 „Saskaņas Centrs” ieguva – 29,  Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) – 22 vietas. Vēl Saeimā būs 8 deputāti no apvienības „Par labu Latviju” un 8 no nacionālās apvienības „Visu Latvijai!/TB/LNNK”. 

 Pārējās partijas palika zem 5% barjeras un Saeimā neiekļuva.

Pirmsvēlēšanu kampaņai visvairāk naudas iztērēja „Par labu Latviju”:  gandrīz 900 tūkst. latu jeb uz 1 deputāta vietu – 112 tūkst. latu.

Salīdzinājumam: „Visu Latvijai!/TB/LNNK” uz vienu deputāta vietu iztērēja15,3 tūkst. latus.

Šajās vēlēšanās pirmo reizi varēja piedalīties arī notiesātie cietumnieki. No aptuveni 7000 pašlaik ieslodzītajiem nobalsoja 3820 cilvēki.

Foto: www.ir.lv

 

 Piemēram, ja invalīds norāda, ka pārdevējs pret viņu izturējies citādi nekā pret citiem pircējiem, tad pārdevējam  jāpierāda, ka šo atšķirīgo attieksmi nerada  invalīda fiziskās nepilnības.  

Papildinājumi bija nepieciešami tādēļ, ka Latvija pievienojusies ANO konvencijai "Par personu ar invaliditāti tiesībām". Šie valdības pieņemtie papildinājumi likumā vēl būs jāapstiprina Saeimā.

Arī mūsu laikrakstā „Kopsolī” bija raksts par to, ka personai ar dzirdes traucējumiem banka atteikusi izsniegt kredītu, norādot, ka viņa ir kurlmēma. Tiesībsarga birojs secināja, ka norāde uz  kurlmēmumu varēja būtiski ietekmēt  lēmumu nepiešķirt kredītu.

Foto: www.stilaparks.lv

 

Pirmajā oktobrī pēc rekonstrukcijas atvērts Rīgas Centrāltirgus sakņu paviljons. Tagad tur ir citāds sienu krāsojums, gluda grīda, jaunas durvis un mēbeles, mainīts arī tirdzniecības vietu plānojums. Centrāltirgus paviljonos kapitāls remonts nav veikts 80 gadus.

Sakņu paviljonā varēs iegādāties saknes, augļus, dārzeņus, dažādus skābējumus, sēklas un garšvielas. Būs arī jaunumi – dažādu Latvijā pazīstamu pārtikas ražotāju veikaliņi un kafejnīca. Visi paviljona tirgotāji darbu uzsāks mēneša laikā.

Varēs apskatīt arī fotoizstādi „Rīgas Centrāltirgum 80 – mirkļi ar fotoobjektīva acīm”.

Centrāltirgus ir ne tikai Rīgas vizītkarte, tas ir arī lielākais Eiropā. To apmeklē arī slavenības un politiķi, piemēram, Zivju paviljonu apskatījuši  gandrīz visu Eiropas valstu vadītāji.

Par Centrāltirgus dzimšanas oficiālo dzimšanas dienu uzskatāms 1930. gada 2. novembris.

Foto: www.kasjauns.lv

 

 Šīs mācības būs lielākās kopš Latvijas iestāšanās NATO 2004. gadā, un Latvijai to rīkošana izmaksās 250 000 latu, taču ASV kā sabiedroto  ieguldījums būs daudz lielāks –  vairāki miljoni ASV dolāru.  

Mācībās piedalīsies vairāk nekā 1700 karavīru no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas un ASV. No ASV mūsu valstī ieradīsies aptuveni 800 karavīru, bet no Polijas trīs piloti. Mācībās piedalīsies arī aptuveni 150 zemessargi, valsts policijas, valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālisti, mediķi, kā arī Ādažu novada dome.

Foto: www.la.lv

 

Latvijas ražošana atdzīvojas. Piemēram, uzņēmums "Skonto Plan Ltd." Tukumā sācis būvēt jaunu rūpnīcu, kurā ražos dažādus izstrādājumus no nerūsējošā tērauda un alumīnija loksnēm. Jaunajā ražotnē plāno ieguldīt 3 miljonus eiro (aptuveni 2,1 miljons latu).

90% no saražotās produkcijas eksportēs uz Eiropas Savienības valstīm un bijušajām padomju republikām. Rūpnīcu plānots nodot ekspluatācijā 2011. gada jūnijā.

Jaunās rūpnīcas pamatakmenī iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Līdzās esošajā šī paša uzņēmuma rūpnīcā  strādā 175 darbinieki, bet rūpnīca nodrošinās vēl 50 jaunas darba vietas.

 

 

 

Igaunijā šogad tūristu skaits palielinājies par 14% jeb  61 000, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2009. gadā. Visvairāk tūristu ierodas no Somijas un Krievijas, bet Latvija joprojām saglabā piekto vietu Igaunijas viesu vidū.

Pieaudzis ne tikai tūristu skaits, bet arī viņu uzturēšanās ilgums. Gan atpūtas, gan biznesa darījumi kļuvuši garāki nekā 2009. gadā. Lielā mērā tas sasniegts ar zemākām cenām.

Tūristiem no Latvijas populārākie galamērķi ir Tallina, Sāremā, Pērnava un Tartu.

Foto: www.travelpod.com

 

Eiropas Komisijas (EK) finanšu pārskats par 2009.gadu parāda, ka Latvija no Eiropas Savienības (ES) budžeta pagājušajā gadā saņēmusi par pusmiljardu eiro vairāk, nekā  tajā iemaksājusi.

 Vislielāko pārmaksu saņēmusi Lietuva, tai seko Igaunija, Ungārija. Ceturtajā vietā ir Latvija, bet piektajā Polija.

Ar vecajām ES dalībvalstīm ir otrādi – tās vairāk iemaksā ES budžetā nekā saņem pretī. Piemēram, Vācija  iemaksājusi par 6,4 miljardiem eiro vairāk nekā saņēmusi. Aiz Vācijas seko Francija ar 5,8 miljardu eiro pārmaksu un Itālija ar 5,06 miljardu eiro pārmaksu ES budžetā.

Foto: www.ec.europa.eu

 

Pagājuši divdesmit gadi, kopš nojauca Berlīnes mūri un abas Vācijas daļas apvienojās. Vācijas austrumu daļa ir strauji attīstījusies, tomēr joprojām atpaliek no rietumu daļas. Milzīgā atšķirība, kas starp abām Vācijām bija apvienošanās sākumā, pamazām izzūd.

Tomēr daudzi vācieši nesvin šo apvienošanās gadadienu. Viņi uzskata, ka joprojām pastāv Rietumu  un Austrumu Vācija – algās, politikā un cilvēku domās un nekas daudz nav mainījies. Pēdējo 20 gadu laikā Vācijas austrumu daļu ir pametuši un pārcēlušies uz bijušo Rietumvācijas daļu vairāk nekā divi miljoni cilvēku.

 Tāpēc daudziem uzņēmumiem Austrumvācijā ir grūti atrast labus darbiniekus un sākas ekonomiskā atpalicība. Tomēr kopumā Vācijas abu daļu apvienošanās ir paraugs , ko  novērtē arī citas valstis līdzīgā situācijā, piemēram, Dienvidkoreja, kas cer apvienoties ar Ziemeļkoreju.

Foto: www.ltvzinas.lv