22.02.2013
Videoziņas Nr.178
NEDZIRDĪGO ZIŅAS
Par projekta „Klusuma pasaule” 2.4 aktivitāti
Tā ir motivācijas programma reintegrācijai nedzirdīgo kopienā un dzirdīgo sabiedrībā, to vada Karīna Pavlova un tajā notiek daudzie izglītojošie un izzinošie pasākumi biedrībās un grupās, tādi kā avīžu un žurnālu koplasīšana, tikšanās, interešu klubu nodarbības, tradīciju pasākumi, pieredzes apmaiņas un citi.
Visa gada laikā Daugavpils biedrībā notika 98 pasākumi, Rēzeknē 80, Liepājā 89, Valmierā 101, Ventspilī 43, Rīgas biedrības grupās – Jelgavā 14, Tukumā 17, Rīgā 34, bet kopā Rīgas biedrībā 65 pasākumi. Smiltenes biedrības Alūksnes grupa pieslēdzās projektam otrajā ceturksnī ar 6 pasākumiem, bet visa gada laikā noorganizēja 33 dažādus pasākumus. Tātad visās minētajās biedrībās 2012. gadā kopā notika 509 pasākumi. Tas ir lielisks rezultāts! Visi pasākumi risinājās, kad un kā tas paredzēts projektā.
Foto: www.lns.lv
Jauni čempioni boulingā
16. februārī boulinga centrā „Bowlero” Latvijas Nedzirdīgo čempionātā boulingā – vienspēlēs sievietēm starp 17 dalībniecēm pirmo vietu izcīnīja Ilona Ozola ar 981 punktu. Otrajā vietā Ilze Jaunzeme, bet trešajā – Mairita Reinholde.
Vīriešiem starp 21 dalībnieku čempiona titulu izcīnīja Vladimirs Lagunovs ar 1176 punktiem. Otrajā vietā Aleksandrs Liniņš, trešajā – Guntars Beisons.
Vīriešiem starp 21 dalībnieku čempiona titulu izcīnīja Vladimirs Lagunovs ar 1176 punktiem. Otrajā vietā Aleksandrs Liniņš, trešajā – Guntars Beisons.
Sacensības dubultspēlēs boulingā notiks 23. martā.
Foto: www.lnsf.lv
Ginesa rekorda mēģinājums
Vairāk nekā 130 000 skolēnu 1000 skolās visā Lielbritānijā mēģināja uzstādīt pasaules rekordu kategorijā „Visvairāk cilvēku melodeklamē vienlaikus”. Šo pasākumu organizēja „SignHealth” – valsts labdarības organizācija, kas atbalsta nedzirdīgo veselības aprūpi.
Viena no skolām, kas piedalījās šajā pasākumā, bija Milfīldsas sākumskola Londonā. Šīs skolas skolotāja stāsta, ka bērniem patīk mācīties zīmju valodu, tāpēc viņi bija sajūsmā par iespēju piedalīties Ginesa pasaules rekorda uzstādīšanas mēģinājumā.
„Bērni zina, ka dažiem cilvēkiem zīmju valoda ir vienīgais saziņas veids. Mēs diskutējām par to, kāda ir sajūta, ja nav balss,” atzīst skolotāja. „Skolēni iemācījās saprast citus un iztēloties sevī atšķirīgos apstākļos. Viņi izjuta tos izaicinājumus, ar kuriem saskaras citi bērni un pieaugušie”.
Pasākuma organizatori gaida atzinumu no „Ginesa rekordu” vadības, vai jaunais sasniegums tiks oficiāli atzīts. Esošais rekords uzstādīts pagājušogad ar 114 277 melodziesmu izpildītājiem.
Foto: www.signhealth.org.uk
LATVIJAS ZIŅAS
Ko darīt, ja ārzemēs nokļūst krīzes situācijā?
Piemēram, ja esat aizbraukuši tūrisma ceļojumā, jūs apzog vai pazaudējat naudu. Tādā gadījumā palīdzību var meklēt Latvijas vēstniecībā ārzemēs. Pirms došanās uz kādu valsti ieteicams noskaidrot, kur tā atrodas, kā var sazināties utt.
No 2012. gada 1. jūnija Latvijā darbojas Materiālās palīdzības fonds ārkārtas situācijās nokļuvušajiem cilvēkiem ārzemēs. Naudu no fonda var aizņemties Latvijas pasu īpašnieki, kuri nonākuši ārkārtas situācijā ārvalstīs un finanšu trūkuma dēļ nevar atgriezties Latvijā. Pēc atgriešanās saņemtā palīdzības nauda noteiktajā termiņā ir jāatmaksā valsts budžetā. Ja tā nenotiek, tad parādniekam jāsamaksā piespiedu kārtā.
Vienai personai apmaksā šādus pakalpojumus: transporta biļeti – no desmit līdz 1250 latiem, viesnīcu – 50 latu dienā, medicīnas pakalpojumus – līdz 2000 latu, pārtiku un citas pirmās nepieciešamības preces – 10 latu dienā. Vienai personai piešķiramā summa nedrīkst pārsniegt 2000 latu.
Foto: www.delfi.lv
Ja cilvēks vairs nesaprot, ko dara…
Ko darīt, ja pēc insulta vai nelaimes gadījuma cilvēka psihe ir traumēta un viņš vairs neprot, kārtot savas ikdienas lietas un rīkoties ar savu mantu? Jeb arī, ja cilvēks nokļūst komā, – kas viņa vietā veiks ikmēneša maksājumus?
Lai risinātu šādus gadījumus, Latvijas Zvērinātu notāru padome ( LZNP) panākusi izmaiņas likumos. Tās nosaka, ka, cilvēkam zaudējot rīcības spēju, stāsies spēkā viņa dotais aizgādnības nākotnes pilnvarojums citai personai, kurai pilnvarotājs uzticējies un pēc paša gribas to jau laikus izvēlējies.
Tas nenotiks automātiski. Būs nepieciešams sasaukt ārstu konsīliju, kas dos slēdzienu par cilvēka veselības stāvokli. Par aizgādnības piešķiršanu lems tiesa, un ārstu atzinums būs tikai viens no pierādījuma dokumentiem.
Tikai pēc tiesas lēmuma pilnvarotais aizgādnis iegūs tiesības rīkoties saslimušā pilnvarotāja vārdā un interesēs. Jaunā kārtība stāsies spēkā ar šī gada 1. jūliju.
Foto: www.medicine.lv
Vīriešu ievērībai! Par prostatas saslimšanu
Daudzi mūsu nedzirdīgie biedri interesējas par prostatas saslimšanām. Tās ir ļoti izplatītas vīriešiem. Kas ir prostata? Prostata ir priekšdziedzeris, kas ir tikai vīriešiem. Tas atrodas tieši zem urīnpūšļa, taisnās zarnas priekšpusē, aptuveni tik liels kā valrieksts. Vads, pa kuru tek urīns (urīnizvadkanāls), iet tieši caur priekšdziedzeri. Prostata veido šķidrumu (spermu) spermatozoīdu aizsardzībai.
Prostatu apdraud trīs galvenās kaites: infekcijas, palielināšanās un vēzis. Prostatas vēzis vīriešiem ir tas pats kas krūts vēzis sievietēm. Tas sākuma stadijā attīstās lēni un gandrīz bez simptomiem. Slimību nemanot, var paiet vairāki gadi.
Šī iemesla dēļ lielākā daļa vīriešu tam nepievērš vajadzīgo uzmanību. Daudzi maldīgi uzskata, ka ir normāli, ja mūža otrajā pusē vīriešiem rodas urinācijas traucējumi – to dēļ neuztraucas un negriežas pie ārsta. Tas nav pareizi!
Atcerieties, šis vēzis ir otra visbiežāk sastopamā onkoloģiskā slimība vīriešiem Latvijā, bet, ja to atklāj sākuma stadijā, tad tā ir pilnībā izārstējama! Tieši tāpēc vīriešiem obligāti jāapmeklē urologs vienu reizi gadā un jāpārbaudās, veicot asins, urīna vai spermas analīzes, izmeklējot ar ultraskaņu vai citu iekārtu. Katru gadu Latvijā atklāj aptuveni 800 jaunu prostatas vēža slimnieku.
Foto: www.taotv.org
VIDEOLOGS
Rītausmā 15. februārī notika jautrs, krāsains un pārsteigumiem bagāts pasākums – Valentīndienas karnevāls. Bet labāk vienreiz redzēt nekā simtreiz dzirdēt, tāpēc skatieties paši savām acīm!
Video: Ivars Kalniņš