01.10.2008
Nedzirdīgo lielie sadziedāšanās svētki (27.02.)
23. februārī kultūras centrā „Rītausma” pirmo reizi notika nedzirdīgo sadziedāšanās svētki deviņu stundu garumā. Šie svētki tika sarīkoti, lai atzīmētu Latvijas nedzirdīgo melod...23. februārī kultūras centrā „Rītausma” pirmo reizi notika nedzirdīgo sadziedāšanās svētki deviņu stundu garumā.
Šie svētki tika sarīkoti, lai atzīmētu Latvijas nedzirdīgo melodziesmas 35 gadu gadskārtu. Tajos piedalījās ap simt dziesmu mīļotāju.
Šie svētki tika sarīkoti, lai atzīmētu Latvijas nedzirdīgo melodziesmas 35 gadu gadskārtu. Tajos piedalījās ap simt dziesmu mīļotāju.
Melodeklamēšana aizsākās 1973. gadā 24. februārī kultūras centra „Rītausma” rīkotajā atpūtas vakarā „Smaids”. Pēc tam melodeklamācijas žanrs uzplauka arī citās Latvijas nedzirdīgo biedrībās. Jubilejas pasākuma iniciatore Regīna Rizika, atzīst, ka, lai dziedātu zīmju valodā, nedzirdīgiem ir vajadzīga ne tikai mākslinieciskā varēšana, bet arī uzdrīkstēšanās un drosme uzstāties publikas priekšā.
Krāsainiem baloniem izrotātā zālē pasākumu atklāja tās galvenie rīkotāji – Regīna Rizika, Inese Immure un Ivars Kalniņš. Pēc tam uzrunu teica LNS prezidents Arnolds Pavlins. Šo pasākumu viņš salīdzināja ar latviešu dziesmu svētkiem, jo latviešiem, arī nedzirdīgajiem, vienmēr paticis dziedāt. Pasākuma pirmajā daļā uzstājās nedzirdīgie ar skatuves pieredzi. Zīmju valodā viņi izpildīja 22 dziesmas - R.Paula, Z.Liepiņa, J. Lūsēna un citu komponistu darbus. Vispirms uzstājās vecākie un pieredzējušie melodeklamācijas izpildītāji, tad – jaunākie, ne tikai no Rīgas, bet arī no Rēzeknes, Daugavpils, Valmieras un Liepājas. Koncerta izskaņā visi divdesmit pieci melodziedātāji apvienojās U. Marhilēviča dziesmā „Vai tu mani dzirdi”. Kājās stāvot, šīs emocionālās dziesmas izpildītājiem pievienojās arī klausītāji.
Otrajā daļā notika kopdziedāšana. Dziesmu teksti līdzdziedāšanai bija lasāmi svētku bukletā, kā arī tika rādīti uz ekrāna. Zīmju valodas tulces Brigitas Aldersones vadībā klātesošie izdziedāja ap divdesmit populārākās latviešu dziesmas.
Svētku programmu kuplināja Kristīne Šomase, populārās dziedātājas Lienes Šomases māsa, kas nodziedāja trīs dziesmas.
Šajos svētkos apmeklētāji varēja noskatīties interesantu un izglītojošu mūsu tautietes Mildas Bergmanes (tagad dzīvo Zviedrijā) veidotu mūzikas klipu zīmju valodā par kohleāro implantu – savdabīgu karu starp tā atzinējiem un noliedzējiem.
Pasākumā tika noteikta skatītāju simpātija no dziesmu izpildītājiem (bija vairākas pretendentes, bet lielāko punktu skaitu ieguva Inese Immure), izvēlēta vakara Mis - Irīna Kristoforova un vakara Misters - Rolands Barkans. Pēc Igora Čaikas iniciatīvas svētku dalībniekiem bija iespēja savu radošo izpausmi parādīt teātra mākslā. Tā kā 2008. gads ir Žurkas gads, tad tika sarīkota Žurku izstāde. Eksponātus tai – nedzirdīgo zīmējumus un veidojumus, kā arī veikalā nopirktus suvenīrus, pēc organizatoru lūguma atnesa pasākuma dalībnieki.
LNS pasākumu finansiāli atbalstīja Rīgas Dome.
Šie dziedāšanas svētki spoži pierādīja, ka nedzirdīgie cilvēki spēj skaisti dziedāt – ar žestiem, emocionālu sejas izteiksmi, plastiskām kustībām. Melodziesmas ir lielisks veids, kā integrēt nedzirdīgos dzirdīgo cilvēku kultūrā.
Fotoreportāža no pasākuma: