02.03.2010
Drukāt
Rīdzinieki izbaudīja Meteņus
Projekta „Klusuma pasaule” ietvaros LNS Rīgas biedrības biedri, īstenojot tematisko pasākumu „Ziema”, izbaudīja Meteņus – laiku, kad notiek atvadīšanās no ziemas. Šajā laikā ļaudis ģērbjas maskās, vizinās ar ragavām, dodas rotaļās utt. Tā darīja arī rīdzinieki.
Iekļaušanas pasākumu organizatore Māra Lasmane organizēja šo pasākumu Zilajā kalnā, Ogrē. Uz to negaidīti atsaucās ļoti daudz dalībnieku, kas bija ieradušies maskās. Viņi tika iepazīstināti ar Meteņu dienas izcelsmi, rituāliem un tradīcijām, ēda pašceptas pankūkas, apmainījās ar ēdienu receptēm u.c. Netrūka arī jautrības, visi piedalījās dejās, rotaļās un vizinājās no kalna. Šī pasākuma dalībnieku moto bija: „Jo kalns augstāks, jo brauciens ātrāks, jo arī lini kuplāki un raženāki.”
Īsi par Meteni. Rietumeiropā ziemu aizvada un pavasari sagaida ar karnevālu, Krievijā – ar Masļeņicu, bet mums ir Metenis jeb Meteņi. Dažādām tautām dažādi saukto februārī svinamo svētku jēga ir vienāda, proti, ziemas promdzīšana, zemes modināšana, cilvēku noskaņošanās jaunam darba cēlienam, jaunam gadam. Eiropā līdz pat 16. gadsimta beigām par gada sākumu uzskatīja pavasari. Iespējams, ka mūsu Metenis sevī glabā senu jauna gada nosaukumu (joprojām lietojam salikteni – laikmets, bet lietuviski savukārt metas, metai nozīmē – laiks, gadi). Vēl Metenis ir dēvēts par Miesmeti, Vastlāvi, Pīrāgu dienu un citādi. Bet par laiku, kad tā diena īsti bijusi, pieraksti un skaidrojumi ir dažādi. Izplatītākais: septītā otrdiena pirms Lieldienām, ja rēķina pēc baznīcas kalendāra.
Teksts:
Ivars Kalniņš Foto: Māra Lasmane un Valdis Intsons
Atpakaļ
Uz augšu
