Šobrīd gandrīz visas pašmāju televīzijas kanālos raidītās filmas, seriāli un raidījumi svešvalodās tiek ierunāti latviski. Izņēmums ir vienīgi krievu valoda – pārraidēm šajā mēlē tiek likti klāt subtitri.
 

Piedaloties TVNET aptaujā (skatīt resursus), kurā uz dienas jautājumu šobrīd atbildējuši vairāk kā 4500 lasītāju, pārliecinoši lielākā daļa (79%) atbalsta filmu titrēšanu, lai varētu tās vērot oriģinālvalodā. Taisnības labad jāpiebilst, ka realitātē šis skaitlis, visticamāk, atšķirtos, ja pieņemam, ka ne visi iedzīvotāji ikdienā apmeklē interneta portālus.
 

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes lektore Vineta Apse apliecina – televīzijas skatīšanās oriģinālvalodā ar subtitriem praksē pilnīgi noteikti palīdz apgūt svešvalodu labākā līmenī. «Jo var sekot līdzi reālajai valodai, dzird un lielāko daļu saprot, bet to, ko nesaprot, paskatās subtitros,» viņa skaidro.

 

Filmu un seriālu titrēšana ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc, piemēram, Skandināvijas iedzīvotāji var lepoties ar ļoti labu angļu valodas prasmi. Tas novērojams arī Latvijā – katra jauna studentu paaudze daudz prot svešvalodas, tāpēc ka skatījušies satelīttelevīziju un filmas oriģinālvalodā.

 

«Mums ir studenti, kas labi runā angliski un apguvuši arī vācu valodu tikai tāpēc, ka skatās televīziju, nevis mācoties formāli,» atzīst Apse.

Kinokritiķe Daira Āboliņa sarunā ar TVNET pauž viedokli, ka filmu un seriālu raidīšana oriģinālvalodā ar subtitriem noteikti būtu ieguvums arī saturiski. Līdzšinējie novērojumi rāda, ka, dublējot filmu latviski, tā ne vienmēr tiek iztulkota precīzi un arī no svešvalodām tulkotie joki vai izteicieni nereti zaudē savu šarmu.

 

Āboliņa gan vērš uzmanību uz to, ka «televīzija ir kino mājās un tai jārada komforts cilvēkiem» līdz ar to jārēķinās ar vidējās, kā arī vecākās paaudzes iedzīvotājiem. Šīs vecuma grupas veido lielāko TV auditorijas daļu un pielāgošanās šādai praksei viņiem sagādātu grūtības. Pēc kino ekspertes domām, labākais risinājums būtu iespēja interaktīvajā televīzijā katram pašam izvēlēties – balss ierakstu dublāžu vai subtitrus.

«Nebūsim naivi – tie, kas mācās angļu valodu, jaunieši, viņi praktiski vairs nav pie televizoriem. Viņu izvēle ir internets un interaktīvās aktivitātes.»
 

Atšķirībā no iepriekš izskanējušajiem viedokļiem Valsts Valodas centrs ir pret televīzijas filmu, seriālu un pārraižu titrēšanu.

 

Direktora vietnieks Agris Timuška gan piekrīt, ka subtitru esamība bagātinātu iedzīvotāju svešvalodas prasmes, taču norāda, ka tam nevajadzētu notikt uz latviešu valodas rēķina.
 

Jau vēstīts, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) varētu nākt klajā ar jaunu ierosinājumu likumā - titrēt svešvalodā esošās filmas, nevis dublēt ar balss ierakstu, kā tas noticis līdz šim.

 

Reaģējot uz izskanējušo informāciju, komerckanāls TV3 paudis viedokli, ka tas samazinātu izmaksas nākotnē un ilgtermiņā no šīs prakses iegūs sabiedrība, jo varēs apgūt svešvalodas.

 

Turpretī LNT pārstāvji iepriekš norādījuši, ka subtitru neesamība būtu necieņas izrādīšana vecākajai paaudzei un, vēloties īstenot šādas izmaiņas, būtu nepieciešams ļoti ilgs pārejas periods.