Izrāde"Persefone" ir tapusi, radošā laboratorijā satiekoties trīs latviešu teātra speciālisēm (Jolanta Znotiņa, Marika Antonova un Aija Treimane) un čehu tautības scenogrāfei, lai  kopīgi pētītu iespējas, kā klasisku sengrieķu mītu izstāstīt vizuālā teātra valodā. Izrādē savienojas un par māksliniecisku veselumu top kustība, zīmju valoda, ēnu teātris, videoprojekcijas,darbs ar lelli,  skaņa un gaisma. Izrādes sižetu veido pazīstams sengrieķu mīts par Dēmetru un viņas meitu Persefoni, ko nolaupa pazemes dievs Aīds. Iestudējuma radošās grupas interpretācijā šī pasaka stāsta arī par dabas ritmu, gadalaiku ritumu un cilvēku alkām pēc  lietu kārtības. Izvēlētā teātra valoda ir uztverama gan dzirdīgam, gan nedzirdīgam skatītājam, latvietiem un sveštautierim, un tajā rodami nozīmes līmeņi, kas aktuāli un saprotami gan pieaugušā, gan bērna uztverei. Izrādi papildina ēnu teātra nodarbība, tādējādi dodot iespēju bērniem - izrādes skatītājiem darboties kopā un piedalīties vizuālās mākslas brīnuma tapšanā.

Izrādi un nodarbību finansiāli atbalsta Rīgas dome.

 

Teātri azotē veido divas aktrises – Marika Antonova un Jolanta Znotiņa.

 

Abas teātri studējušas Janāčeka Teātra un mūzikas augstskolā Brno, Čehijā, kur apguvušas audzinošās drāmas metodi un ieguvušas starptautisku pieredzi teātra izrāžu veidošanā un radošo nodarbību vadīšanā. Aktrišu tandēms tiecas veidot tehniski vienkāršus, viegli pārnēsājamus (par to liecina arī nosaukums – Teātris azotē), bet vizuāli uzrunājošus skatuves projektus, un viņu skatuves poētiku ir ietekmējusi

 

saskare ar nedzirdīgo teātri – Jolanta Znotiņa ir vājdzirdīga, bet Marika Antonova, pati būdama dzirdīga, ilgus gadus ir strādājusi ar nedzirdīgiem aktieriem.

 

“Persefone” ir poētiska pasaka, kas ar ēnu teātra un leļļu palīdzību izspēlē slaveno sengrieķu mītu par Dēmetru un viņas meitu Persefoni, ko nolaupa pazemes dievs Aīds. Izrādes radošās komandas - čehu scenogrāfes Evas Krāsenskas (Eva Krásenská), vājdzirdīgās aktrises Jolantas Znotiņas, teātra pedagoģes Marikas Antonovas, režisores Aijas Treimanes, mākslinieces Austras Hauks un komponista Jāņa Pitena interpretācijā šī pasaka stāsta arī par dabas ritmu, gadalaiku ritumu un cilvēku alkām pēc lietu kārtības. Mēs taču sapņojam, lai haosā, kas mums apkārt virmo, būtu mazas miera saliņas, kur uz brīdi norimt un, piemēram, iedzert tēju kopā ar kādu, ko mīlam.

 

Izvēlētā teātra valoda ir uztverama gan dzirdīgam, gan nedzirdīgam skatītājam, latvietiem un sveštautierim, pieaugušajam un bērnam.