08.03.2010
Sieviešu diena Jelgavā
6. martā Jelgavas Pieaugušo izglītības centrā bija interesants pasākums par godu Starptautiskajai Sieviešu dienai. Tajā piedalījās nedzirdīgie cilvēki no dažādām pilsētām.
Šajā pasākumā puišiem bija dots uzdevums – izgatavot ziedu pušķus un puķes no papīra, folijas un dažādiem materiāliem. Liels pārsteigums bija, ka puišiem netrūka visādu ideju, viņi čakli darināja dažādas buķetes. Turpretī dāmām bija cits uzdevums – izveidot cepures no dažādiem materiāliem. Viņas ļoti pūlējās, un beigās cepures sanāca fantastiskas.
Pasākuma organizatore Māra Lasmane iepazīstināja klātesošos ar Sieviešu dienas nozīmi, sniedza fragmentus no psihoterapeites Ainas Poišas lekcijas ar vērtīgiem ieteikumiem par to, kā saglabāt sevi kā sievieti, pildīt mātes lomu un tomēr palikt interesantai vīrietim arī pēc 20 gadu kopdzīves. Pasākums noslēdzās ar dejām, rotaļām un konkursiem, kas iepriecināja tā dalībniekus.
Jāteic, tas ir Rīgas reģionālās biedrības vadītājas Māras Lasmanes nopelns, jo viņa kā vienmēr prot realizēt daudzus saistošus pasākumus visās trijās saieta vietās – Jelgavā, Tukumā un Rīgā.
Fakti par Starptautisko sieviešu dienu. Tā ir Starptautiskā sieviešu solidaritātes diena, ko vairāk vai mazāk svin lielā daļā valstu. Šī diena veltīta visām sievietēm neatkarīgi no to sociālā statusa, unviņas godina tikai tāpēc, ka viņas ir sievietes ( atgādinājumam: Mātes diena ir veltīta sievietēm – mātēm, Valentīna diena – mīlētājiem).
8. marts kā sieviešu solidaritātes cīņas diena par sieviešu tiesībām sākta atzīmēt, pateicoties 1857. gada 8. marta notikumiem Ņujorkā (ASV). Tad ielās izgājušas sašutušās tekstilrūpniecībā strādājošās sievietes, lai protestētu pret pārlieku smagajiem darba apstākļiem, ilgo darba dienu un mazo samaksu par darbu. Policija demonstrāciju izklīdinājusi ar šāvieniem, vairāki desmiti protestētāju nogalinātas vai ievainotas. Pēc tam kreisās partijas visā pasaulē šo notikumu sākušas atzīmēt – sākumā kā sēru dienu, pēc tam kā sieviešu solidaritātes dienu.
Pirmoreiz tas notika ASV – 1909. gadā Amerikas Sociālistiskā partija izsludināja februāra pēdējo svētdienu par Nacionālo sieviešu dienu. To svinēja līdz 1913. gadam.
1910. gada 27. augustā Kopenhāgenā (Dānijā) notika Starptautiskā sociālistiskā sieviešu konference. Tās delegātes ierosināja svinēt Starptautisko sieviešu solidaritātes dienu. Jau nākamajā – 1911. gadā 19. martu kā Starptautisko sieviešu solidaritātes dienu visai plaši svinēja sociāldemokrāti. No 1914. gada lielākajā daļā Eiropas valstu šo dienu tagad svin 8. martā.
1966. gada 8. maijā ar PSRS Augstākās padomes prezidija lēmumu Starptautiskā sieviešu diena bijušajā PSRS teritorijā tika izsludināta par valsts svētkiem un brīvdienu.
Un visbeidzot – 1975. gadā arī ANO saistībā ar Starptautisko sieviešu gadu 8. martu aicināja turpmāk atzīmēt kā Starptautisko sieviešu dienu.
Šobrīd šī diena oficiāli valsts svētki ir Albānijā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bulgārijā, Kamerūnā, Ķīnā, Kubā, Itālijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Maķedonijā, Moldovā, Mongolijā, Melnkalnē, Krievijā, Serbijā, Tadžikistānā, Ukrainā, Uzbekistānā (sasaistot to ar Mātes dienu) un Vjetnamā.
Sākumā neatkarīgajā Latvijā Starptautisko sieviešu dienu nesvinēja ideoloģisku apsvērumu dēļ, saistot to tikai un vienīgi ar PSRS okupācijas mantojumu, tomēr kopš 2008. gada arī pie mums tā oficiāli atzīta par atzīmējamu dienu, taču ne brīvdienu. Tradicionāli 8. martā sievietes joprojām tiek sveiktas ar ziediem un laba vēlējumiem.
Foto: Māra Lasmane
