09.07.2010
Drukāt
Augstākā izglītība arī nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem absolventiem
Arvien vairāk nedzirdīgo un vājdzirdīgo jauniešu iegūst augstāko vai vidējo speciālo izglītību, kā arī izmanto dažādus citus zināšanu papildināšanas un pilnveidošanas veidus. Šogad vairāku mācību iestāžu dažāda līmeņa diplomus saņēmuši: Santa Kesenfelde, Raitis Pūce, Sandra Gerenovska un Aldis Ādamsons.
Santa Kesenfelde pēc studijām Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātēs maģistrantūrā ieguvusi izglītības zinātņu maģistra grādu pedagoģijā. Viņa stāsta: „Esmu pateicīga savai (iepriekšējai) diplomdarba vadītājai, kursabiedrenēm, ģimenei un mammai, kas mani pierunāja stāties maģistrantūrā. Augstskolā ir fantastiski pasniedzēji, jauki kursabiedri un laba aura. Man ļoti patīk studēt, pilnveidot savas zināšanas pedagoģijā, psiholoģijā un mākslā. Esmu beigusi divas augstskolas, taču man ar to ir par maz. Maģistra darbā aizstāvēju uz „teicami”. Šajā darbā pētīju tēmu par bērniem ar dzirdes traucējumiem divās skolās.
Diplomu saņēmu ar gandarījumu, aiz prieka raudāju. Tas mani paceļ spārnos un liek labi justies, biju tik ļoti laimīga, ka mans sapnis piepildās...”
Raitis Pūce beidzis Latvijas Lauksaimniecības universitāti, iegūstot agronoma kvalifikāciju ar specializāciju dārzkopībā. Tas nozīmē, ka Raitis tagad ir vispusīgi izglītots speciālists dārzkopības nozarē un viņa darba lauks ir augļkopības, dārzkopības un puķkopības uzņēmumi. Raitis saka: „Šo profesiju izvēlējos tāpēc, ka man patīk darbs, kas saistīts ar dārzkopību. Vēlos atrast darbu savā profesijā. Diplomu saņēmu ar ļoti lielu gandarījumu, kaut arī tas man nenāca viegli, jo 5 gadu studijas prasīja daudz laika, spēka un enerģijas.”
Sandra Gerenovska – šogad saņēma bakalaura grādu sociālā darbinieka specialitātē, beidzot augstskolu „Attīstība”. Sandra stāsta: „Šo profesiju izvēlējos tāpēc, ka mans darbs bija šajā jomā. Lai nedzirdīgajiem varētu sniegt profesionālu palīdzību, sapratu, ka nepieciešams vēl tālāk pilnveidot savas zināšanas. Mācīties mani pamudināja arī LNS prezidents A.Pavlins. Sākumā vēlējos studēt Rēzeknes augstskolā, jo tur bija uz pusi mazāka studiju maksa, bet Rēzeknes sociālās aprūpes pārvaldes priekšniece Jeļena Laškova ieteica man tieši augstskolas "Attīstība" Rēzeknes filiāli. Tā arī izlēmu un savu izvēli nenožēloju. Man bija, saprotoši, pretimnākoši kursabiedri un zinoši pasniedzēji.
Aizstāvēju diplomdarbu par tēmu „Jauniešu ar dzirdes traucējumiem un viņu ģimeņu sociālpedagoģiskās problēmas Latgalē un Latvijas Nedzirdīgo savienības darbība to risināšanā”. Saņemot diplomu, pati jutos pārsteigta: "Vai tiešām jau viss?" Četrarpus gadu paskrējis vēja spārniem, lai gan sākumā likās, ka neizturēšu bez tulka, nespēšu apvienot mācības ar darbu, projektiem un pienākumiem ģimenē. Liels paldies ģimenei par atbalstu!”
Aldis Ādamsons apguvis Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras izglītības programmu „Dejas vadīšanas menedžments”. Aldis par mācībām stāsta: „Es vienkārši vēlējos apgūt kaut ko jaunu par to, kā pareizi dejot, kā izvēlēties piemērotu apģērbu dejošanai utt. Iegūtās zināšanas man paplašina iespējas sekmīgāk vadīt deju kolektīvu. Mācības nebija vieglas, jo pasniedzēji izvirzīja augstas prasības. Viņi grib, lai mēs, kursanti, varētu profesionāli dejot, pasniegt un vadīt deju kolektīvus. Esmu ieinteresēts, lai nedzirdīgie dejotu kopā ar dzirdīgajiem. Diplomdarbam izvēlējos tēmu par nedzirdīgo deju kompozīciju. Aizstāvēšanā komisijas locekļiem ar to sagādāju pārsteigumu, kaut kas tāds viņiem bija jaunums. Nākotnē vēlētos vadīt deju kolektīvus ne tikai Liepājā, bet arī citur.”
Teksts: Ivars Kalniņš
Foto: no personīgā arhīva
Atpakaļ
Uz augšu
