Pēc neliela informatīva ievada par latviešu tautas vecajām un jaunajām kristīgajām tradīcijām Lieldienās sekoja no iepriekšējā gada pasākuma materiāliem sagatavota neliela viktorīna par dažādu tautu Lieldienu svinēšanas tradīcijām.

Gribējās noskaidrot, cik tad daudz cilvēku atceras no visa stāstītā un rādītā, jo pagājušā gada Lieldienās bija ļoti daudz interesantu materiālu par citu tautu jautrām un neparastām izdarībām. Izrādījās, ar atmiņu švaki, viss kā pa miglu, vārds pa vārdam, tomēr pa visiem kopā savilkām tos galus un vēlreiz izdiskutējām jautrākās lietas. Vienu igauņu tautas tradīciju Valmieras puiši gatavi pārņemt un ieviest pie mums – pērt meitas ar bērza žagariem tik ilgi, kamēr viņas uzcienā ar kādu stiprāku dzērienu.

 

Uz pasākumu katrs dalībnieks bija atnesis savas krāsotās olas konkursam, un bija arī jāpastāsta savas metodes, kā tās dabūtas tik košas un raibas. Daži dalījās savās zināšanās, bet citi cītīgi slēpa sentēvu receptes un krāsošanas „knifus” neatklāja.

 

Pēc tam sekoja olu kaujas ārā, svaigā gaisā – olu ripināšanas sacensības pagalma mauriņā, kur „profesionāli tiesneši” no SK „Tālavas NS” rūpīgi izmērīja visu aizripināto olu attālumus un noteica rekordistus. Svarīga bija ripināšanas meistarība, jo mestās olas sasprāga gabalos un rezultāts –   nulle. Arī ieplīsušās netika ieskaitītas.

 

Ar atlikušajām, nesasistajām olām dalībnieki turpināja „kaušanos” telpās, un tieši uz kafijas pauzes laiku visas bija „gatavas lietošanai gastronomiskā veidā”.

 

 

Vairāk foto - galerijā.
 

Teksts un foto: Iveta Lāce – Miezīte