Viesojāmies Latvijas armijas visnozīmīgākā cilvēka Oskara Kalpaka dzimtajās mājās, kur tagad izveidots liels, skaists parks ar piemiņas akmeņiem. Pāris gadus atpakaļ, pēc Kalpaku zemes mantojuma pārņemšanas, mums bija bailes, ka šī latviešu tautas svētvieta tiks aizlaista biznesā, bet nē, tiešām viss saglabāts, sakopts un turēts godā. Apmeklējām arī Kalpaka kapavietu Visagala kapos.

 

Paciemojāmies Vecpiebalgā, aizrautīgi klausījāmies Silvijas kundzes stāstījumu par brāļu Kaudzīšu dzīvi, darbiem nedarbiem, par vecpiebaldzēnu īpatnējo raksturu, par piebaldzēnu slavenajiem kapu stāstiem, par visu ko...

 

Mēs jau agrāk secinājām, ka kopā ar Silvijas kundzi pat atejas būdiņa lauka malā ir interesants apskates objekts. Viņa zina stāstīt par katru ceļa līkumu, par katru māju, upes tērcīti vai grāvi.

 

Kad pēc ekskursijas nedzirdīgie man pateicās, ka esot bijis tik „līgans, skaists un plūstošs” tulkojums zīmju valodā, atbildēju – ne jau es, bet Silvijas kundze tā runā, ka tik viegli tulkot. Viņa stāsta tā, ka pat visnogurušākais ceļinieks kaut vai ar pirkstiem tura acis vaļā, lai tikai nepalaistu garām kādu interesantu Silvijas kundzes teikumu.

 

Viņa vada mūsu ekskursijas bez maksas, lai gan viņas pakalpojumi citiem maksā naudiņu. Tas tāpēc, ka mums ir „kaimiņu būšana”. Liels paldies viņai par to!

 

 

Teksts: Iveta Lāce - Miezīte

Foto: Dace & Iveta