Dome uzklausīja LNS prezidenta ziņojumu par kārtību, kādā jāvirza un jāievēl pārstāvji uz LNS 18. kongresu.

Nolēma: 1) noteikt pārstāvniecības normu uz kongresu – viens delegāts no katriem 20 biedriem; 2) ieteikt ievēlēt LNS Domē 23 biedrus.

 

Tika apstiprinātas 6 darba grupas LNS darbības programmas izstrādei 2014. – 2017. gadam šādos virzienos: sociālā rehabilitācija (vadītājs E. Vorslovs); Nedzirdīgie jaunieši un izglītība (I. Kalniņš); Informācijas pieejamības nodrošinājums (I. Immure); Nedzirdīgo kultūra, veselīgs dzīvesveids (M. Lasmane); LNS organizatoriskais darbs (S. Gerenovska); Nekustamie īpašumi, saimnieciskā darbība (V. Strazdiņš).

 

Grupās iekļautie dalībnieki LNS darbības programmas izstrādē piedalīsies brīvprātīgā kārtā.

Notika debates par „sporta darba” un „projektu darba” tēmas iekļaušanu kādā no grupām.

 

Domnieki vienojās: sporta darbs ir LNSF ziņā, bet darba grupā „Nedzirdīgo kultūra” iekļaujams jautājums par veselību veicinošu pasākumu (tautas sporta, veselīga dzīvesveida utml.) organizēšanu. Bet ierosinājumi darbam ar projektiem, lai piesaistītu finanses, ir jāsniedz visām grupām savas tēmas ietvaros.

 

Tos sniedza biedrību priekšsēdētāji (izņemot Valmieru – ziņoja RB valdes pārstāve I. Jirgensone). Ziņojumi bija tradicionāli: biedru skaits un to sastāva struktūra, organizatoriskais darbs, sociālā rehabilitācija un kultūras darbs, sadarbība ar pašvaldībām un citām organizācijām, līdzdalība projektos utt. Uz domnieku jautājumu par maksas pakalpojumiem atbilde gandrīz visiem vienāda – tādi reģionos nav iespējami.

 

Dome lēma: informāciju pieņemt zināšanai

 

Par Surdotehniskās palīdzības centra darbu ziņoja tā jaunais izpilddirektors E. Bērziņš – Lācis. Viņš uzsvēra, ka centrs sekmīgi pilda valsts pasūtījuma uzdevumus no 2010. gada un tas nodrošina stabilu finansiālo situāciju. Problēma – lielā rinda uz dzirdes aparātiem (3300 cilv.) Perspektīvā paredzams, ka šis centrs strādās ar 100% finansējumu no valsts budžeta.

 

Par SIA LNS Sociālās rehabilitācijas centrs (SRC) darbu atskaitījās tā valdes priekšsēdētāja S. Gerenovska. Par nesen tajā apvienoto organizāciju – Komunikācijas centra,  Zīmju valodas centra un  KC „Rītausma”–  darbu pārskatu sniedza to bijušās vadītājas S. Gerenovska, L. Janševska un B. Aldersone. Jaunajā SRC tagad strādā 52 darbinieki. Paveikts liels darbs, lai līdztekus LNS jaundibinātās SIA ikdienas kārtējo uzdevumu realizācijai pārslēgtu visus līgumus, sakārtotu dokumentāciju, noregulētu tehnisko aprīkojumu utt.

 

SIA „Nekustamie īpašumi ” valdes loceklis L. Paulēns bija sagatavojis pārskatu un saistošu prezentāciju par šīs SIA  pārziņā esošajām ēkām, kas pieder LNS: kopā – 14 objekti ar kadastrālo vērtību 1 060 127 LVL ar zemi 44 473 LVL vērtībā plus zeme vēl arī Elvīras ielā 19 par55 884 LVL.

 

Galvenā doma – vairāku īpašumu uzturēšana nes zaudējumus, daudzām ēkām nepieciešams remonts, bet tam nav līdzekļu. Nepieciešams izveidot speciālu Remonta darba fondu.

 

Šī uzstāšanās izraisīja asas debates: tika kritizēti ēku pārvaldnieki reģionos, arī pats ziņotājs, pieprasot viņa atbrīvošanu no darba. Domnieku reakcija bija kritiska – apsaimniekotājam līdzekļi jāmeklē un jārod visos iespējamos veidos (piemēram, izīrējot un iznomājot telpas bez zaudējumiem, piedzenot parādus, gatavojot projektus), kā arī jāiesaista sīkākos darbos paši biedri uz vietas, jāizmanto NVA subsidēto vietu piedāvājums, jo nevar naudu gaidīt tikai no LNS utt.

 

Par laikraksta „Kopsolī” darbu pārskata periodā ziņoja tā galvenā redaktore I. Kopmane. Pašreizējais lasītāju skaits  ir 750 – 800, pateicoties projekta „Klusuma pasaule” klientu iesaistei. Šī projekta atbalsts nodrošina arī stabilu finansiālo situāciju līdz nākamā gada beigām. Problēma – kas notiks pēc tam? Nav atrisināts gadiem cilātais jautājums LNS Domē un valdē par „Kopsolī” oficiālo statusu.

 

Sākotnēji domnieki klusēja, bet pēc brīža tomēr sākās debates – kā būt ar šo izdevumu un ko darīt pēc projekta beigām. Pareizākais būtu LNS vadībai panākt, ka informācijas nodrošinājuma izmaksas, tātad arī „Kopsolī” izdošana, būtu iekļauti valsts budžetā kā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sastāvdaļa.

 

Dome vienojās: uzdot šajā sēdē apstiprinātajai informācijas darba grupai sagatavot iespējamos priekšlikumus „Kopsolī” tālākai pastāvēšanai.

 

LNS prezidents A.Pavlins informēja, ka nākamā sēde būs 15. decembrī – dienā, kad notiks 2012. gada noslēguma pasākums .

 

Tad viņš deva vārdu Latvijas Nedzirdīgo jauniešu organizācijas (LNJO) prezidentei A. Udovenko. Viņa informēja par situāciju savā organizācijā: puse biedru strādā un uzturas ārzemēs, trūkst līdzekļu telpu apmaksai (parāds LNS –  700 Ls), kā arī pasākumu organizēšanai, tāpēc LNJO lūdz LNS ņemt to „savā paspārnē”.

 

Domnieki, izdebatējot jautājumu, rosināja jauniešus iekļauties LNS un darboties tajā kā LNS biedriem visās jomās, kā arī viņi varētu LNS sastāvā veidot  speciālo  interešu grupu jauniešiem, kā, piemēram, šobrīd pastāv LNS grupas „Tilts” un „Cerība”. Bet parāds ir jānokārto!

 

 

LNS Domes sēdes materiālu pārskatu sagatavoja: Ilze Kopmane

Foto: Valdis Krauklis