Jaukā ciemošanās pie Jāņa lauku sētā
Maija pēdējās sestdienas rītā Valmierā pie autobusu stacijas sabrauca 4 automašīnas, lai kopā mērotu 85 km uz Mālpili. Vēl viena – ar cēsiniekiem – pievienojās Siguldā. Visu braucēju galamērķis bija “Vecrubenīši” sēta Mālpils pusē, kuru apsaimnieko nedzirdīgais zemnieks Jānis Pārpucs.
Jāteic, Latvijas lauku ceļos sanāca arī apmaldīties, jo minēto saimniecību nevar atrast kartē, tāpēc gadījās aizbraukt pa nepareizu ceļu. Labi, ka uzbraucām kalnā, kur mūs no savas saimniecības Jānis pamanīja, ļoti aši sēdās mašīnā un mūs panāca. Labi, ka viss beidzās šādi, citādi būtu aizbraukuši uz pilnīgi citu debespusi. No Valmieras līdz “Vecrubenīšiem” braucām apmēram stundu, un kopā ar mums šo ceļu veica arī gardais “Liepkalnu” kliņģeris, kas vēlāk lieti noderēja.
“Vecrubenīšu” sētā mūs ļoti sirsnīgi sagaidīja Jānis Pārpucs, Māra Gudriņa un mālpilieši Igors un Sarmīte Ščiglinski. Ar Jāni jau sen tikām runājuši, ka jāaizbrauc paciemoties, bet vienmēr bija kādi sarežģījumi, citi plāni un vajadzības. Bet nu beidzot valmierieši saņēmās un ieradās, pie tam ļoti kuplā bariņā. Jānis atzina, ka nekad vēl pie sevis nav uzņēmis vienlaicīgi tik daudz ļaužu, lielākais skaits bijis 8, bet šoreiz “Vecrubenīšu” sētā kopumā saradās 23 ciemiņi!
Jānis pastāstīja, ka saimniecību pārņēmis no savas māsas un viņas vīra, kuri tagad dzīvo Zviedrijā. Kopā saimniecībā ir vairāk nekā 90 aitu.
Jānim Immuram no Valmieras bija liels prieks samīļot aitiņas cieši jo cieši. Parasti citās saimniecībās aitiņas bēgot projām, bet pie Jāņa tās ir ļoti draudzīgas un drošas. Arī visiem citiem bija ļoti interesanti daudz ko uzzināt un uz saviem jautājumiem saņemt atbildes no saimnieka Jāņa.
Sarmīte Ščiglinska un Māra Gudriņa parūpējās par gardām pusdienām – vārītiem lauku kartupeļiem, šašliku, paštaisītu lauku sieru un pašu dārzā audzētiem sīpoliem un redīsiem.
Par zemnieku saimniecības apmeklējumu priecīgs bija arī Alvis Vestfāls, pirmo reizi redzot, ka nedzirdīgajiem pieder saimniecība, pie tam tik liela. Alvja mamma, kura ir dzirdīga, jau vairākus gadus nodarbojas ar truškopību, taču Alvim nekad prātā nebija ienācis, ka nedzirdīgie Latvijā arī varētu saimniekot savā, turklāt tik lielā zemnieku sētā.
Liels paldies “Vecrubenīšu” ļaudīm un mālpiliešiem par tik sirsnīgo sagaidīšanu un jaukās ciemošanās dienu. Varbūt pēc šī raksta izlasīšanas atradīsies vēl citi ciemoties gribētāji.
Teksts un foto: Igors Kurzenkovs