24.10.2016
Jelgavas grupa bauda Lietuvas zelta rudeni
Oktobris vienmēr ir skaists mēnesis, jo šinī laikā daba parāda savu krāsaino pusi. Ne tikai Latvijā, bet Lietuvā arī ir skaisti apskates objekti, ko apciemot tieši zelta rudens laikā.
Jelgavas grupas biedri kopā ar bērniem tikās agrā sestdienas rītā Jelgavas autoostā, lai dotos dažu stundu braucienā uz Lietuvas dabas takām. Dienas plānā bija 3 pieturas - Anīkšču reģionālais parks, Panevēža un Biržu mini zooparks.
Trīs stundās nobraucot apmēram 200 km rīta pusē jau bijām dabas parkā, kas ir ievērojams ar to, ka tur dabas taka izveidota nevis pa zemi, bet vijas caur koku galotnēm.
Šis dabas parks ir tiek veidots no 1992. gada, lai sargātu dabas skaistumu, bet 300 m garo “gaisa taku” atklāja tikai 2015. gada vasarā. Pastaigu ceļš sākas pie milzīga Puntukas laukakmens, vedot augšup uz skatu laukuma un kontrolpostenis ar biļetes noskanēšanu, kas ļauj tikt tālāk.
Takas augstums no zemes vietām sasniedz 21 m, vijoties cauri priežu, egļu un dažādu lapu koku galotnēm. Dažu brīdi taka veda tik tuvu koku galotnēm, ka radās sajūta, it kā esam pašā galotnē. Brīnišķīgi skati paveras no skatu torņa, kas ir takas galā, tornis ir 36 m augstumā ar plašu skata laukumu, kur var fotografēties skaisto un zeltaino lapu fonā.
Parkā ir vēl daudz un dažādas takas, kas iet pa zemi. Apmeklējuma darba laiks 09:00-20:00, ieeja 1 eur, bērniem – bez maksas.
Nākamais apskates punkts bija 60 km attālumā esošā pilsēta Panevēža, kurā piestājām, lai paēstu pusdienas un izmantotu brīvo laiku tā, kā katrs vēlas. Protams, nobaudījām lietuviešu nacionālo ēdienu – cepelīnus un iegādājāmies mājiniekiem suvenīrus.
Rudenī dienas ir īsas, tomēr atceļā uz mājām vēl piestājām Biržu mini zoo, kas atrodas ceļa malā. Tur gan konstatējām, ka vai visi jau dzīvnieki devušies ziemas miegā, tātad zoodārzs būs vaļā tikai pavasarī.
Sestdiena bija izdevusies! Visi sagurušie no pastaigām svaigā gaisā atgriezties Latvijā, kur iebraucām jau tumsā. Noteikti iesakām izbaudīt šo skaisto braucienu, taku ceļš ir skaists arī ziemā.
Teksts: Anita Strazdiņa
Foto: Leonīds Pāne
