03.11.2016

Drukāt

Notikumi Kuldīgas RB oktobrī (foto)

Klāt oktobris. Visi dārza darbi apdarīti, rudens raža jau novākta un iegūlusi māju pagrabos. Par to, kas šogad izaudzēts un kas padevies vislabāk, kuldīdznieki nolēma padalīties arī ar citiem.

Kuldīgas pusē šogad īpaši padevusies ābolu raža, tāpēc kuldīdznieki nolēma sarīkot šim auglim par godu īpašu „ābolu dienu”. To, ka ābolu raža tiešām labi padevusies, varēja vērot 11. oktobrī Kuldīgas biedrībā. Biedri cēla galdā dažādus ēdienus, kas pagatavoti no āboliem. Bija gan ābolu zupa, dažādu veidu ābolu ievārījumi, cepti āboli ar medu un kanēli, cepti āboli ar putukrējumu, ābolu kompoti, ābolu rauši dažādās variācijās, žāvēti āboli utt.

21. oktobrī kuldīdznieki devās uz Kuldīgas muzeju apskatīt izstādi „Kas bija Kuldīgas ebreji?”. Muzeja darbiniece laipni pastāstīja visu par izstādi, par muzeja ēkas vēsturi un restaurāciju. Īss pārstāsts par muzeja ekspozīciju: līdz pat 1561. gadam ebrejiem bija aizliegts dzīvot Kuldīgā, pirmie ebreji Kuldīgā tika reģistrēti 17. gs. beigās. Ebreji bija ļoti uzņēmīgi, izglītoti cilvēki. 19. gs. beigās ebreji sastādīja jau 26% no kopējā Kuldīgas iedzīvotāju skaita. Viņi nodarbojās ar tirdzniecību, atvēra fabrikas, tirgotavas un amatnieku darbnīcas. Pilsētā darbojās ebreju bērnudārzs un pamatskola, ebreju Jaunatnes biedrība, kultūras un sporta biedrība, dažādas palīdzības organizācijas un Sinagoga. 1941. gadā, kad vācieši okupēja Kuldīgu, ebreji bija spiesti doties bēgļu gaitās, lielākā daļa kļuva par genocīda upuriem. 1942. gada sākumā Kuldīgā nebija palicis gandrīz neviens ebrejs.

29. oktobrī kuldīdznieki atzīmēja Visu svēto dienas priekšvakaru jeb Helovīndienu. Lai aizbiedētu ļaunos garus, kuldīdznieki, ievērojot tradīciju, bija pārģērbušies par visdažādākajiem mošķiem un galdā cēla Helovīndienas simbolu – izgrebtu ķirbi.

Teksts: Žanete Škapare
Foto: Juris Ozoliņš, Svetlana Gārne, Žanete Škapare, Gunta Jurševska
 

Atpakaļ

Uz augšu