20.09.2017
Atkal tepat pie mums ir skaisti un interesanti!
13. septembrī mēs, 8 izbraukuma dalībnieki, ar tulci Taigu kā idejas autori viņas busiņā braucām ekskursijā no Valmieras uz tuvējo Burtnieku novadu.
Dalības maksa pensionāriem ar atlaidi – 10 euro plus benzīns 2 euro – dažus pensionārus atbaidīja, bet bija ļoti vērtīga ekskursija.
Pirmā pietura Burtnieku parks, kas jau bija izveidojies tālā senatnē kopā ar Burtnieku muižu – muiža nav saglabāta, saglabāta klēts ar tējas verandu un milzīgs parks, kurā agrāk apkalpoja 8 kalpotāji, tagad to kopj Burtnieku pašvaldība. Parkā ir Mīlestības saliņa – uz turieni ved mīlestības tiltiņš, un tur ir mīlestības soliņš.
Parkā saglabājas Somijas marmora kāpnes – 2 m platumā, pie kurām senos muižas barona meita ar līgavaini parasti sagaidīja viesus.
Turpat parkā ir maza, jauka estrāde, kurā tolaik uzveda pat rokoperu “Lāčplēsis” – esot sanācis ap 5000 dalībnieku. Visi vēlāk brīnījušies, kā tit daudz ļaužu tur varēja izvietoties, bet bijis tas skaisti un neaizmirstami.
Burtnieku tūrisma birojā iepazināmies ar informācijas stendiem un bildēm par novada vēsturi.
Viesu namā ļoti garšīgi pamielojāmies ar brekšu zupu un ruleti ar brūkleņu mērci.
Tad devāmies uz Burtnieku bijušās agronomes Zentas Skrastiņas slaveno brīnumdārzu – tur aug viss, kas veselībai noderīgs.
Mūs stipri pārsteidza ogu krūms – aveņu/zemeņu krustojums: lielas ogas, nesaldas, garšo savādi – ne pēc avenēm, ne pēc zemenēm, bet ļoti ražīgas, ātri vairojās. Pirmo reizi redzējām vairāku šķirņu pīlādžus, ogas arī nogaršojām – nav tik rūgtas kā parastiem pīlādžiem.
Visvairāk mūs interesēja augi ar lielām lapām ar tumšām ogu vālēm, ko var izmantot krāsošanai, bet lapu uzlikums labi noņemot sāpes.
Iepazināmies dabisko produktu – Saules rasu no dažādiem augiem, ziediem. Saules rasa ārstē dažādas veselības problēmas, palīdz to uzlabot, vairo skaistumu.
Tur bija tik daudz interesantu augu, ziedu, koku, piemēram, kāds īpašs koks, kura nobirušās lapas smaržo pēc zemenēm utt. Visu nav iespējams atcerēties un izstāstīt!
Tad sekoja pēdējais ceļš pie kaņepju audzētājiem Adzelviešiem, kur daudz uzzinājām par kaņepēm un to izmantošanu. Bija interesanti skatīt kā agrāk no kaņepju šķiedrām darināja auklas – darbietilpīgs process! Tagad tas notiek rūpnieciski – Anglijā.
Saimniece pastāstīja, kā no sēklām iegūst kaņepju sviestu – pēc Eiropas standarta kaņepju azaidu.
Ļoti garšoja sviestmaizes ar šo kaņepju azaidu kopā ar medu un piparmētru tēju. Pagaršojām arī kaņepju eļļu.
Ar atlaidēm iepirkāmies dažādus kaņepju ražojumus, pelēkos zirņus. Saimnieki apdāvināja ar āboliem.
Saulīte mūs sildīja visu dienu. Atceļā iegriezāmies Burtnieku baznīcā un pateicāmies Dievam par jauko dienu, vērtīgo ekskursiju.
Bet, iebraucot Valmierā, mūs sagaidīja lietus…
Teksts: Dace Lāce
Foto no LNS Valmieras biedrības arhīva
