17.06.2016
EUD ģenerālajā asamblejā
Maijā Ševeningenā, Nīderlandē notika Eiropas Nedzirdīgo savienības (EUD) ģenerālā asambleja (GA), kurā no LNS piedalījās LNS prezidents. Informē EDGARS VORSLOVS.
19. – 20. maijā notika semināri
Klātesošie tika iepazīstināti ar Eiropas Savienības programmas “Horizon 2020” finansēto projektu NEXES. Projekta realizācijās piedalās 17 dažādas organizācijas, un viena no tām ir arī EUD. Projekta ietvaros plānots apzināt klientu vajadzības un izstrādāt inovatīvus, uz interneta protokola bāzētus risinājumus visaptverošai komunikācijai (balss, teksts, video un dati) ārkārtas situācijās starp neatliekamās palīdzības dienestiem un Eiropas pilsoņiem.
Darba grupās tika analizētas dažādas ārkārtas situācijas un tas, kā šobrīd nedzirdīgie varētu sazināties ar palīdzības dienestiem, kādi risinājumi būtu nepieciešami nākotnē. Darba grupu diskusijas filmēja, un visi ierosinājumi tiks analizēti, lai izstrādātu komunikācijas starp personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem un palīdzības dienestiem. Plašāka informācija pieejama projekta mājaslapā http://nexes.eu.
20. maijā notika EUD un Nīderlandes Nedzirdīgo savienības (Dovenschap) kopīgi rīkotais seminārs „Inovācijas un labā prakse”. Semināru atklāja EUD prezidenta M. Jokinena un Dovenschap prezidentes E. Vesterhofas uzrunas.
Seminārs sākās ar Eiropas Nedzirdīgo jauniešu savienības (EUDY) prezidenta T.Roviesa (Beļģija) prezentāciju par platformu zināšanu sniegšanai nedzirdīgiem jauniešiem. par Šajā interneta akadēmijā http://eudyacademy.wix.com/eudyacademy pieejama dažāda jauniešus izglītojoša informācija starptautiskajās zīmēs. EUDY secinājums – informācija nedzirdīgo kopienai ir jāsagatavo pašiem nedzirdīgajiem, jo viņi vislabāk zina, kāda tā ir nepieciešama un kā to labāk pasniegt.
Nīderlandes pārstāve P.Tollenāra klātesošos iepazīstināja ar teātra nedzirdīgiem jauniešiem darbību. Nometņu laikā bērniem ar dzirdes traucējumiem tiek mācīta teātra māksla. Nometnē dalību var pieteikt gan nedzirdīgie, gan vājdzirdīgie bērni. Viņas novērojums: apmēram pēc divām dienām vājdzirdīgie bērni, kuri mācību procesā skolās neizmanto zīmju valodu, savus dzirdes aparātus vai kohleāros implantus atstāj guļamistabās un ar vienaudžiem sazinās zīmju valodā. Vecāki, ierodoties pēc bērniem, ir pārsteigti, ka viņi vēlas sazināties zīmju valodā un daudzi pēc tam izvēlas skolu, kur mācību procesā tiek izmantota zīmju valoda.
Nīderlandes pārstāvis A.Peljto iepazīstināja ar paša izveidoto Nedzirdīgo futbola akadēmiju. Tas noticis pēc nedzirdīgo bērnu vecāku pieprasījuma, jo viņu bērniem ir komunikācijas problēmas parastajās futbola akadēmijās un viņiem pievērsta mazāka vērība. Plašāka informācija par akadēmiju ir pieejama mājaslapā http://www.deafsocceracademy.com.
Beļģijas pārstāvis F.Bougvelens iepazīstināja ar izstrādāto rokasgrāmatu par pieejamību “Visual Mundi”. Rokasgrāmata domāta plašai sabiedrībai, lai sniegtu informāciju par nepieciešamiem pieejamības risinājumiem nedzirdīgajiem cilvēkiem. Pašlaik šī rokasgrāmata internetā http://visualmundi.be pieejama franču valodā. Klātesošos ļoti ieinteresēja, vai plānots to sagatavot arī citās valodās. Atbilde bija, ka tuvākajā laikā plānots visu informāciju pārtulkot arī angļu valodā.
Divas māsas no Nīderlandes – Martina un Roza Vatelas iepazīstināja ar savu veikumu, sagatavojot nedzirdīgos gidus muzejiem. Iniciatīvas pamatā bija nedzirdīgo uzskats, ka muzeji ir domāti “dzirdīgo kultūrai”, jo tur sniegtā informācija viņiem nebija saprotama. Pašlaik ir iespējams pieteikt nedzirdīga gida pakalpojumus deviņos Nīderlandes muzejos. Tas jādara iepriekš attiecīgā muzeja mājaslapā, lai muzejs varētu uzaicināt nedzirdīgo gidu. Viņu novērojums – labāka ir “dzīvā” informācija nekā video informācija, jo gidam var uzdot papildus jautājumus, kā arī nedzirdīgajam cilvēkam ir darbs un citi apmeklētāji var redzēt, ka nedzirdīga persona var strādāt par gidu. Plašāk ar māsu veikumu var iepazīties viņu mājaslapā http://wattelt.org .
Itālijas pārstāvis J.Blume iepazīstināja ar savas kafejnīcas “L‘Altro Spazio” darbību. Tās izveidošanā ievēroti universālā dizaina principi, lai kafejnīca būtu pieejama ikvienam. Pašlaik kafejnīcai ir 12 darbinieki, no tiem 8 – ar dažāda veida invaliditāti. Kafejnīcā ir iekārtota galerija ar personu ar invaliditāti darbiem, tiek rīkotas dažādas nodarbības, prezentācijas un uzstāšanās. Kafejnīca guvusi popularitāti, un bizness veicas. Plašāka informācija par to ir pieejama mājaslapā http://www.laltrospazio.com .
Nīderlandes pārstāve L.Zeviara iepazīstināja ar izveidoto pakalpojumu “Baby signs”. Šī pakalpojuma ietvaros vecākiem tiek mācītas zīmes komunikācijai ar saviem bērniem, tas ļauj vecākiem saprast zīdaiņu un mazu bērnu emocijas, vēlmes un ļauj sazināties pirms runas valodas attīstības. Tiem dzirdīgajiem vecākiem, kuri apgūst bērnu zīmes ir ļoti pozitīva attieksme pret nedzirdīgo zīmju valodu. Viņas atziņa, ka politiķiem jāstāsta, ka komunikācijā zīmju valodu lieto ne tikai nedzirdīgas personas. Zīmju valodai ir daudz plašāks pielietojums. Plašāka informācija par bērnu zīmju valodas pakalpojumu pieejama https://www.babygebaren.nl .
Bijušais EUD izpilddirektors J.Vesemans no Nīderlandes iepazīstināja ar savas ģimenes uzņēmumu “Wesemann Travel”. Uzņēmums pēc klientu vēlmes nedzirdīgajiem piedāvā gan individuālās, gan grupu tūres. Pirms ceļojumiem vienmēr sazinās ar attiecīgās valsts nedzirdīgo organizācijām un ceļotājiem dod iespēju iepazīties ar dažādu valstu nedzirdīgo kultūru. Plašāka informācija par uzņēmumu ir pieejama mājaslapā http://www.meetanotherworld.com .
Dānijas pārstāve J.H.Cēntere iepazīstināja ar programmas Erasmus+ finansēto projektu nedzirdīgo tulku sagatavošanai. Projekta ietvaros 2015. – 2018. gadā paredzēts apzināt situāciju Eiropā un izstrādāt ieteikumus nedzirdīgo tulku sagatavošanai. Nepieciešamība pēc nedzirdīgajiem tulkiem parādījusies pēdējos gados, jo konstatēts, ka dzirdīgie zīmju valodas tulki ne vienmēr pielieto sejas mīmiku un nespēj tulkot atbilstoši katra konkrēta nedzirdīgā uztveres līmenim. Plašāka informācija par projektu mājaslapā http://deafinterpreters.eu .
Semināra noslēgumā Dovenschap prezidente dalījās ar savu pieredzi sociālo mediju izmantošanā, ko nosauca par “viena pirksta darbību”. Kādu vakaru viņa Twitter ievietoja ziņu, ka skatās televizoru, bet nesaprot politiķu debates. Ziņa strauji izplatījās šajā tīklā un nonāca arī politiķu un mediju Twitter kontos. Rezultātā panākts problēmas risinājums, un šobrīd Nīderlandes valsts televīzijā apmēram 90% raidījumu ir titrēti, privātajā televīzijā titrēti apmēram 60%. Secinājums – sociālajiem tīkliem mūsdienās ir liela ietekme informācijas izplatīšanā, tie informē ļoti plašu auditoriju, daudz lielāku nekā piketā vai demonstrācijā.
21. – 22. maijā risinājās kārtējā EUD ģenerālā asambleja
EUD ir pilntiesīgi biedri no 31 valsts nedzirdīgo organizācijas, šajā GA piedalījās pārstāvji no 27 valstīm. Nepiedalījās Rumānijas, Bulgārijas, Kipras un Slovākijas nedzirdīgo organizāciju pārstāvji. Darba kārtībā 15 punkti. Pēc tehniskajiem GA darba uzsākšanas lēmumiem bez diskusijām apstiprināja iepriekšējās GA protokolu (tā notika pie mums 2015. gadā).
Tālākajā sēdes gaitā klātesošie iepazinās ar EUD veikumu 2015. gadā. Kā nozīmīgākie EUD panākumi bija uzsvērti: labā sadarbība ar Eiropas Parlamenta politiķiem un Eiropas Komisijas (EK) Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorātu, ģenerālā asambleja Rīgā, 30 gadu jubilejas konference Eiropas Parlamentā un dalība dažādos projektos, kā arī labā sadarbība ar citām Eiropas personu ar invaliditāti organizācijām. Pilns EUD valdes ziņojums par 2015. gadā paveikto pieejams EUD mājaslapā http://www.eud.eu/impact-reports/impact-report-2015 .
EUD prezidents informēja par dažu pārbaudošo organizāciju atzinumiem – EK revidents konstatējis, ka turpmāk projekta budžetos nevajadzētu būt iekļautiem zīmju valodas tulka pakalpojumiem. Tiem kā servisa pakalpojumiem jābūt finansētiem papildus. Auditoru kompānija konstatējusi, ka EUD darbs ir ļoti smags, uzņemoties vairāk darbu, nekā ļauj tā biroja kapacitāte, jo rezultātā darbiniekiem iespējama profesionālā izdegšana.
GA apstiprināja 2015. gada pārskatu un uzdeva EUD valdei pievērst lielāku vērību EUD biroja darbinieku darba noslogojumam, nepieļaujot viņu izdegšanu.
Tālākajā GA gaitā klātesošie tika iepazīstināti ar EUD 2015. gada budžetu. 2015. gada ieņēmumi sastādīja 474 404,88 EUR, to skaitā no biedru naudas 58 050,00 EUR, EK dotācija 238 679,88 EUR, pārējie ieņēmumi bija no dažādu projektu finansējuma. Izdevumi sastādīja 462 560,73 EUR, to skaitā 241 296,75 RUR darbinieku atalgojumam un sociālajām garantijām.
EUD izpilddirektors informēja, ka sakarā ar EK darbinieku nomaiņu 2015. gada sākums bija ļoti grūts, jo finansējums no EK ienācis tikai jūnija mēnesī. EUD atbalstu sniegusi LNS, kas sākotnēji apmaksāja EUD norises izdevumus, un Šveices Nedzirdīgo federācija, kas iedevusi aizdevumu. GA apstiprināja 2015. gada budžeta pārskatu.
EUD valdei uzdots nosūtīt Latvijas un Šveices nedzirdīgo organizācijām pateicības vēstules.
Plašas diskusijas vairāk nekā trīs stundu garumā izvērtās par EUD biedra naudu. EUD biedra nauda 2000 EUR apmērā nav mainīta kopš 2003. gada. Aizsākums šai diskusijai jau bija pirms gada GA, kas notika Rīgā. Toreiz GA noraidīja visus piedāvājumus un uzdeva valdei izstrādāt jaunu piedāvājumu, kur tiktu noteikta bāzes likme un mainīgā daļa pēc citiem kritērijiem.
Šoreiz EUD valde piedāvāja noteikt visiem vienādu bāzes likmi 750 EUR apmērā un mainīgo daļu, kas veidota, ņemot vērā attiecīgās valsts iedzīvotāju skaitu, IKP* un biedra naudas līdzšinējo maksāšanas disciplīnu. Pēc šī sistēmas sanāca, ka Latvija iekļuvusi turīgo valstu grupā, kur būtu jāmaksā 2600 EUR liela biedra nauda, kas ir pat vairāk nekā Vācijai, Austrijai, Itālijai, Lielbritānijai, kurām būtu jāmaksā 2200 EUR.
Diskusiju rezultātā šis priekšlikums tikai noraidīts, jo valde aprēķinos bija iekļāvusi IKP, ko iepriekšējā GA Rīgā bija noraidījusi. LNS prezidents uzstājās debatēs un uzsvēra, ka šī sistēma nemotivē maksāt biedra naudu savlaicīgi: ja nekavē biedra naudas nomaksu, tad sanāk turpmāk maksāt lielāku biedra naudu. Viņš ieteica biedra naudas noteikšanas kritēriju izstrādei ņemt vērā Eurostat datus.
GA atbalstīja Beļģijas priekšlikumu par nepieciešamību apstiprināt vienotu pieejamības simbolu nedzirdīgajiem, jo pašlaik to izvieto, kā katram patīk. Arī WFD kongresā, kas 2015. gadā notika Stambulā, diskutēja par vienota simbola nepieciešamību. GA uzdeva valdei sadarbībā ar WFD valdi strādāt pie vienota pieejamības simbola nedzirdīgajiem izstrādes.
GA no EUD asociēto biedru vidus izslēdza Turcijas un Bosnijas un Hercegovinas nedzirdīgo organizācijas, jo tās nav maksājušas biedra naudu no 2011. gada un ar EUD nekomunicē.
GA dalībniekus iepazīstināja ar 2016. gadā plānotajām EUD aktivitātēm. Tās balstītas uz ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām efektīvu ieviešanu Eiropas Savienībā. Konvencija pašlaik ir galvenais dokuments, ar kuru strādā nedzirdīgo organizācijas.
Pieņēma zināšanai 2016. gada budžeta projektu. EUD 2016. gada ieņēmumi un izdevumi plānoti 297 211,88 EUR apmērā.
Jaunā EUD politikas direktore Katja Reitere no Vācijas iepazīstināja ar plānoto politikas stratēģiju. EUD ir labs tramplīns karjeras izaugsmē, jo abas iepriekšējās EUD politikas pārraudzītājas saņēmušas uzaicinājumu darbam Eiropas Parlamentā. EUD politikas stratēģija būs balstīta uz pieejamības nodrošināšanu visdažādākās jomās.
EUD komunikācijas un mediju direktors Deivids Heijs iepazīstināja ar jauno EUD mājaslapu un turpmākajiem plāniem. Pēdējā gada laikā strauji pieaudzis apmeklētāju skaits EUD profilos sociālajos tīklos un turpmāk vēl aktīvāk plānots izmantot to piedāvātās iespējas informācijas izplatīšanā. Kā jaunums tika minētas tiešraides sociālajā tīklā Facebook un 360 grādu kameras izmantošana vizuālās informācijas sagatavošanā.
GA nobeigumā klātesošie noklausījās ziņojumus par EUD sadarbību ar Pasaules Nedzirdīgo federāciju (WFD), Eiropas Invalīdu forumu (EDF), Eiropas zīmju valodas tulku forumu (EFSLI) un Eiropas Nedzirdīgo jauniešu organizāciju (EUDY).
Nākamā GA un to pavadošie semināri 2017. gada 18. – 21.maijā notiks Maltā. Malta ir maza valsts, kurā ir apmēram 150 zīmju valodas lietotāju, no kuriem apmēram 50 ir Maltas Nedzirdīgo savienības biedri.
Plašāka informācija, foto un video galerija par šo četru dienu pasākumu ir pieejama EUD mājas lapā http://www.eud.eu/news/general-assemblies/2016-ga-scheveningen/ .
*IKP - Iekšzemes kopprodukts ir jēdziens ekonomikā, kas apzīmē visu saražoto preču un pakalpojumu vērtību kādā teritorijā kādā laika periodā (parasti gadā).