28.02.2013
No valsts budžeta gandrīz pusmiljons latu
Uz jautājumiem par valsts apmaksāto surdotulka pakalpojuma nodrošināšanu atbild EDGARS VORSLOVS, Valsts deleģēto sociālo pakalpojumu vadības nodaļas vadītājs.
Cik naudas valsts budžets piešķīris surdotulka pakalpojuma nodrošināšanai?
2013. gadā valsts pasūtījums surdotulka pakalpojumu nodrošināšanai ir gandrīz par pusmiljonu latu. Par to paredzēts nodrošināt pakalpojumus 1232 klientiem, vidēji katram klientam 6 stundas mēnesī jeb 72 stundas gadā.
Tas nozīmē, ka katram klientam 2013. gadā garantētas 72 stundas pakalpojuma. Ja kādi no šiem 1232 klientiem neizmantos sev pienākošās 72 stundas, tad citiem klientiem būs iespēja izmantot vairāk stundu, nepārsniedzot likumā noteikto 120 stundu apjomu.
Kāpēc noteikts tieši 120 stundu apjoms? Kāpēc pastāv ierobežojumi?
Šis stundu skaits noteikts, ņemot vērā valsts pamatbudžetā pieejamās finanses, iespējamo klientu skaitu un pakalpojuma izmaksas.
Tātad LNS te neko nav ieteikusi?
Nav tā, ka neko nav ieteikusi. LNS 2008. gada sākumā Labklājības ministrijai iesniedza salīdzinošu apkopojumu par zīmju valodas tulka pakalpojumu pieejamību Baltijas un Eiropas valstīs. Kā redzams, no tā laika līdz reālai pakalpojuma saņemšanai pagājuši pieci gadi.
Ja nedzirdīgais klients nav apmierināts ar tulkošanas pakalpojuma kvalitāti un netiek ievērotas klienta tiesības, viņš var iesniegt sūdzību LNS. Kam konkrēti tā jāiesniedz, un vai tiek pieņemta arī mutiska, ne tikai rakstiska sūdzība?
Ministru kabineta noteikumi Nr.1472 nosaka, ka šajos gadījumos sūdzību var iesniegt LNS prezidentam.
Atbilstoši Iesniegumu likumam sūdzību var iesniegt rakstveidā, elektroniski vai izteikt mutvārdos. Mutvārdos izteiktu sūdzību, ja nepieciešams, iesniedzēja klātbūtnē noformē rakstveidā, un viņam izsniedz tā kopiju.
Manuprāt, optimālāks variants būtu, ja klients ar sūdzību par tulku darbu vispirms vērstos pie SIA „LNS Rehabilitācijas centrs” vadības. Ja klientu neapmierinātu sniegtā atbilde, tad viņš ar sūdzību varētu griezties pie LNS prezidenta.
Lai pieteiktos uz tulka pakalpojumu, ieteicams iesniegt arī VDEĀVK izziņas (rozā lapu) kopiju. Kāpēc?
Invaliditātes apliecībā ir redzams konkrēts datums, līdz kuram tā derīga, bet nav redzams, uz kādu laiku personai piešķirta invaliditāte. Savukārt lielākajā daļā VDEĀVK izziņu ir redzams, ka invaliditāte piešķirta „uz mūžu” – tam formulējums gan ir dažāds, līdz ar to, ja persona lūdz piešķirt pakalpojumu „beztermiņa”, LNS var piešķirt pakalpojumu uz visu noteiktās invaliditātes termiņa laiku, t.i., „uz mūžu”.
Ko darīt, ja VDEĀVK izziņa ir nobružāta?
Iesniedzamajos dokumentos informācijai jābūt salasāmai. Ja kāds dokuments ir nobružāts tā, ka tajā esošo informāciju nav iespējams salasīt, tad jāgriežas pie dokumenta izsniedzēja ar lūgumu izsniegt attiecīgā dokumenta dublikātu.
Šajā gadījumā persona var arī iesniegumā par surdotulka pakalpojuma piešķiršanu norādīt savu piekrišanu, ka LNS pieprasa un saņem no VDEĀVK informāciju par to, vai šai personai ir noteikta invaliditāte. Tikai šajā gadījumā jārēķinās, ka lēmuma pieņemšanas process ievilksies, līdz LNS saņems atbildi uz pieprasījumu, un tas var sasniegt 10 darbadienas no iesnieguma saņemšanas dienas.
Kā nedzirdīgais klients varēs pats sekot, cik viņam stundas surdotulka pakalpojuma saņemšanai iztērētas? Piemēram, portālā latvija.lv cilvēki var pārbaudīt, kādus valsts apmaksātos pakalpojumus viņi saņēmuši. Vai LNS ir paredzējusi ieviest kaut ko līdzīgu, lai katrs nedzirdīgais var pats to pārbaudīt?
Protams, varēs. To varēs darīt, gan rakstot uz e-pasta adresi [email protected], gan pieprasot šo informāciju surdotulkiem personīgi.
Tikai klientam šī informācija ir jāpieprasa personīgi, nevis ar radu vai draugu starpniecību un elektroniski tā arī tiks sniegta tikai uz klienta e-pasta adresi, kas reģistrēta LNS datu bāzē.
Tulka pakalpojumu savam nedzirdīgam bērnam var pieteikt arī vecāki. Kādi dokumenti viņiem jāiesniedz?
Bērna vecākiem jāiesniedz iesniegums, kur norāda savus datus, bērna datus, jāpievieno ārsta izziņa, ka bērnam ir dzirdes traucējumi un nepieciešams surdotulka pakalpojums un viņa invaliditātes apliecības kopija vai VDEĀVK izziņas kopija, kā arī bērna dzimšanas apliecības kopija, kur redzami abu vecāku dati.
Teksts: Inese Immure
Materiāls pārpublicēts no laikraksta Kopsolī, 2013. gada feburāra numura