19.03.2010
Seminārs „Esi radošs!” „Rītausmā”
Programmā...
Piedāvātās programmas iespējas bija gana plašas. Radošo darbnīcu programmā bija iekļautas deju un kustību nodarbības, izmantojot dažādus mūzikas instrumentus. Dalībnieki varēja mēģināt uztvert ritmu maiņu, tiem piemērojot ķermeņa kustības. Interesanti bija pašiem veidot sitamos un citus skanošos instrumentus no dažādiem neiedomājamiem materiāliem.
Saskarsmes prasmju darbnīcā dalībnieki vingrinājās savstarpējā komunikācijā, izpildot dažādus uzdevumus.
Savukārt teātra darbnīcā dalībnieki apguva žonglēšanas vingrinājumus, darbojās ar krāsām, attīstīja kustību un mīmikas spējas, piedzīvoja emociju atklāsmes. Vairāki uzdevumi veicināja abstrakto domāšanu, atmiņas trenēšanu un uzmanības koncentrēšanu. Semināra dalībnieki izmantoja arī vizuāli plastiskās mākslas darbnīcā piedāvātās iespējas izgatavot dažādu formu sveces, māla darinājumus, brošas u.c. Tika piedāvātas arī informatīvas lekcijas par foto un video nodarbībām.
Semināra komanda
Radošajās darbnīcās ar dalībniekiem strādāja astoņu speciālistu komanda: aktivitātes vadītāja Dana Kalpiņa – Geida (deju un kustību darbnīcas), mūzikas terapeite Līga Taube (ar mūziku saistītās nodarbības, kā arī kustības un deju darbnīcās), psiholoģe Sandra Freimane (saskarsmes nodarbības), Marika Antonova un čehu nedzirdīgais eksperts Roberts Miličs (teātra un vizuālās mākslas nodarbības), Inga Cepurīte un Līga Sarkane (vizuāli plastiskās mākslas nodarbības), fotogrāfs Aivars Slišāns (foto nodarbības).
Daži speciālisti piekrita sniegt interviju „KS” par iespaidiem seminārā.
Kas notika jūsu nodarbībās?
Līga S.: Biju atbildīgā par vizuāli plastiskās mākslas darbnīcu, kurā dalībniekus aicināju iepazīties caur mākslu un veidot sarunu ar zīmējumu, simboliem un krāsām. Mācīju izgatavot sveces.
Mākslas metožu darbnīcā bija darbs ar krāsainām kreppapīra sloksnītēm, no kurām varēja satīt un veidot dekoru. Tos tinot, varēja arī pārdomāt labus notikumus no savas dzīves un ietīt, veidojot lietu ar personisku vērtību.
Vai kādreiz esat vadījusi līdzīgas nodarbības dzirdīgajiem? Kādas būtiskas problēmas esat pamanījusi nedzirdīgajos?
Sandra F.: Jau 7 gadus strādāju ar dažādām atbalsta grupām, ģimenēm. Sniedzu individuālās konsultācijas, vadu nodarbības nometnēs un semināros. Būtiskas problēmas darbā ar nedzirdīgajiem nesaskatu.
Līga T.: Nedzirdīgo cilvēku sabiedrībai ir sava kultūra un savas uztveres spējas. Varbūt lielāka vērība jāpievērš tieši komunikācijai un precīzākiem norādījumiem uzdevumu izpildei. Nodarbībās izjutu lielu atsaucību un darboties prieku.
Inga C.: Šāda veida nodarbības vadīju pirmo reizi. Mūsdienās, kad naudas līdzekļu cilvēkiem vairs nav tik daudz, lai sevi lutinātu ar dažādām interesantām lietām, katrs pats var būt ļoti radošs un ar savām rokām darināt brīnišķīgas lietas, atklāt un sajust sevi caur dažādiem mākslas veidiem.
Līga S.: Darbošanās ziņā vizuāli plastiskās mākslas jomā būtiskas atšķirības nesaredzu. Tikai pagaidām maz pati spēju sniegt informāciju par uzdevumiem. Iepazīšanas laiks nodarbībās bija par īsu, lai atklātu būtiskas problēmas.
Kas Jūs visvairāk pārsteidza nodarbību gaitā?
Sandra F.: Mani patīkami pārsteidza nedzirdīgo cilvēku pozitīvā atsaucība, vēlme visur piedalīties. Tas nozīmē, ka viņiem šādi pasākumi ir ļoti vajadzīgi.
Līga T.: Cilvēku atvērtība, vēlme piedalīties visos procesos ar sirdi un dvēseli.
Līga S.: Tā bija dalībnieku atsaucība un lieliskās darba spējas. Pārsteidzoša likās atraisītība, aktiermeistarība, plastiskums. Kopā tik īsā laika periodā izdarījām daudz un ar labiem rezultātiem.
Kas, jūsuprāt, nedzirdīgajiem vislabāk padodas? Un varbūt – tieši otrādi - kas neveicas?
Sandra F.: Noteikti kā pirmo gribētu minēt redzēto izteiksmīgo teātra mākslu, aktiermeistarību. Es negribu runāt par neveiksmēm, tādas ir visiem cilvēkiem – katram savā jomā, savā reizē. Labāk ir uzsvērt to, kas mums padodas vislabāk!
Līga T.: Cilvēki ar dzirdes traucēju-miem lieliski izspēlē savas emocijas ar kustību un mīmikas palīdzību, prasmīgi veic dažādus praktiskus uzdevumus (izgatavoja skanošos „šeikerīšus”,un ļoti skaistas bungu vālītes). Varbūt vērojama neliela nedrošība. Vai man sanāks? Vai tā ir pareizi? Radoši darbojoties, kļūdas un nepareizas rīcības nav. Cilvēki ir patiesi un veic uzdevumus, katrs pēc savām iespējām un radošās fantāzijas.
Inga C.: Noteikti varu teikt, ka šiem cilvēkiem jāspēlē teātris! Kādas izteiktas emocijas un mīmikas mēs redzējām! Dzirdīgiem cilvēkiem ir grūtāk atainot dažādas situācijas, neizmantojot valodu. Nedzirdīgajiem tas padodas fantastiski.Arī darbnīcās, kurās bija jāgatavo kādi praktiski uzdevumi – visiem ļoti patika un arī padevās!
Līga S.: Manuprāt, darbs ar vizuāli plastisko mākslu – roku darbs nedzirdīgajiem labi padodas un dod zināmu neatkarības sajūtu.
Jūsu ieteikumi?
Līga T.: Daudzi gribēja vēl vairāk nodarbību, ātri laiks pagāja. Nākošā reizē par to jāpadomā.
Inga C.: Viens no interesantākajiem gadījumiem pašā semināra sākumā bija – iepazīšanās ar čehu ekspertu. Viņš gribēja iepazīties, rādot to čehu zīmju valodā, bet latviešu zīmju valodā tas nozīmē, ka grib bučoties! Tas bija jautri! Tik daudz pozitīvu emociju kā šajās semināra dienās ilgi nebiju ieguvusi!
Šīs aktivitātes vadītāja Dana Kalpiņa – Geida: „Pilotprojekta noslēgumā programmas veidotājiem, izskatot dalībnieku ieteikumus un diskutējot savstarpēji, radās idejas, kas noteikti jāņem vērā, organizējot tālākos pasākumus:
1) nepieciešams profesionāls tulks darbnīcās, kur apmācība notiek lekcijas formā vai tiek dots liels apjoms informatīva materiāla;
2) radošajās darbnīcās ļaut pašiem dalībniekiem izpausties – nedot un nerādīt nekādus paraugus vai piemērus;
3) pagarināt nodarbību ilgumu darbnīcām, lai varētu paspēt ne tikai vairāk iedziļināties veicamajos uzdevumos, bet arī pārrunāt dalībnieku izjūtas, ieteikumus.
Kopumā secinājām, ka cilvēkiem ir liela interese iegūt jaunas idejas radošām aktivitātēm, un tas dod stimulu arvien aizrautīgāk turpināt strādāt pie programmas izstrādes.”.jpg)
Teksts: Ivars Kalniņš
Foto: Inese Immure un Aivars Slišāns
