10.05.2010
"Zīmju valoda mums ir kā Tautas tērps..."
Viena no projekta „Klusuma pasaule” aktivitātēm ir “Zīmju valodas attīstība“ , kurā darba grupai jāsagatavo 7 nodarbinātības tematikai veltītas zīmju valodas vārdnīcas elektroniskajā versijā. Tās tiks ievietotas internetā Zīmju valodas centra mājaslapā divos veidos – kā videomateriāli un kā grāmatas.
Pirmā – finanšu tematikai veltītā vārdnīca jau nodota publiskai lietošanai 2009. gada nogalē. Patlaban top vēl trīs: darba aizsardzībā, celtniecībā un tehnikā, amatniecībā. Un pēc tam 2011. – 2012. gadā darba grupa pievērsīsies pārējām trim tēmām: kultūra, pakalpojumu sfēra, lauksaimniecība. Katrā ietverti apmēram 300 vārdi un tikpat zīmes.
„Vārdnīcu sagatavošana – tas ir rūpīgs, pacietīgs, radošu meklējumu un vispusīgu apsvērumu pilns darbs. Ikviens vārds jāaplūko no vairākiem skatu punktiem – vai tam ir tikai viena vai vairākas nozīmes; kas to lietos – tulki vai nedzirdīgie; cik tas plaši pazīstams, kādu zīmi lietot tā attēlošanai utt. No šādiem izanalizētiem vārdiem vispirms top saraksts vārdnīcas pamata veidošanai, un tam seko zīmju piemeklēšana. Mums palīdz arī brīvprātīgie konsultanti – pieredzējuši nozaru speciālisti, kuriem dodam izvērtēt sagatavotos materiālus un veicam korekcijas pēc viņu ierosinājuma. Viņu vidū būvnieki (R. Ozols, J. Kaidašs, J. Immurs) , autoservisa meistari (R. Ozols, V. Volonts, A. Liniņš), skārdniecības speciālisti (V. Strazdiņš, M. Birmanis, A. Romanovs), izšūšanas, aušanas, adīšanas lietpratēji (L. Bauere, J. Suslova, V. Kaneniece, Dz. Intsone) u.c. Zīmju izvēlē konsultējamies ar LNS tulkiem utt.” informē darba grupas vadītāja Lilita Janševska (attēlā - 2. no kreisās).
„KS” izzināja arī darba grupas locekļu domas par darbu, ko viņi veic.
Skaidrīte Baure (2. no labās): „Veidojot vārdnīcas, mūsu mērķis – paaugstināt nedzirdīgo cilvēku zināšanu līmeni par savas dzimtās valodas iespējām. Īpašu vērību veltām tiem jaunajiem vārdiem, kas strauji ienāk mūsu ikdienā. Daudz ko pašas arī iemācāmies, meklējot skaidrojumus svešākiem vārdiem internetā, vārdnīcās, presē u.c. Līdztekus jādomā arī par to, kādu zīmi izvēlēties vai izgudrot vārdam. Dažreiz man cilvēki iebilst – kāpēc jāzina tik sarežģīti vārdi. Lai neatpaliktu no dzīves! Jo ir tā, ka nedzirdīgie, nesaprotot kādu vārdu, met malā visu tekstu un lasa arvien mazāk. Tāpēc jāiepazīst vārdi, jāpaplašina vārdu krājums. Un to var izdarīt, iepazīstoties ar ZVC sagatavotām vārdnīcām.”
Agita Intsone (1. no kreisās): „Pirmoreiz savā dzīvē esmu iesaistījusies LNS projektu realizācijā. Darba grupa sanāk kopā 2 – 3 reizes nedēļā, pārējā laikā individuāli pētam, vācam un apkopojam vārdus un tiem atbilstošās zīmes, pēc tam „atsijājam” uz vietas tos, kas neatbilst tēmai. Īpaši analizējam tos, kam dažādi apzīmējumi zīmēs. ”
Ilona Liniņa (1. no labās) un Velta Kleina (vidū): „Jā, vārdus no saraksta reizēm izsvītrojam arī tad, ja tiem nav atrodamas atbilstošas zīmes ne latviešu, ne citu tautu zīmju valodā. Un mēdz būt arī otrādi – nedzirdīgie kaut ko prot parādīt, izskaidrot zīmju valodā, bet atbilstošu vārdu tam nezina. Tas liecina par nabadzīgu vārdu krājumu. ”
Darba grupa devusies arī izbraukumos uz reģioniem, kur tikusies ar atsaucīgiem nedzirdīgajiem cilvēkiem, lai noskaidrotu, kādas zīmes viņi lieto savos novados. Interesanti atklājumi bijuši un lietderīgas diskusijas raisījušās – par konkrētām tēmām nākotnē, senajām zīmēm, esošo vārdnīcu lietošanu.
Skaidrīte Baure: „Bija daudz rosinošu priekšlikumu nākamām vārdnīcām vēstures, sociālajā, juridiskajā, medicīnas u.c. jomās. Būtu noderīga arī tāda, kur apkopoti vārdi ar vienādu rakstību, bet dažādu nozīmi, piemēram, zāle, rota, lāpa.
Personiski man ir sapnis – sagatavot un nodot mūsu biedru rīcībā ZV diskus par ievērojamiem latviešu kultūras darbiniekiem (rakstniekiem, dzejniekiem utt.); par izcilākajiem LNS cilvēkiem – viņu ieguldījumu mūsu organizācijas izaugsmē. Turklāt ZVC nosaukums jāpapildina ar norādi – nedzirdīgo mācību un metodisko līdzekļu centrs.
Manā izpratnē – mums, nedzirdīgajiem, zīmju valoda ir kā tautas tērps, kuru jāprot skaisti nest. Tāpēc tā arī rūpīgi un neatlaidīgi diendienā jākopj un jāpoš.”
.bmp)
Teksts: Ilze Kopmane
Foto: Inese Immure
