Visas trīs septembra vidū bija ieradušās Liepājā, lai projekta ,,Klusuma pasaule” aktivitātes ,,Saskarsmes un radošās pašiz­pausmes iemaņu apguves programmas realizācija” ietvaros va­dītu liepājnieku pirmo nodarbību šajā projektā. Sen nebija re­dzēta tāda liepājnieku atsaucība, par ko ļoti gandarīta jutās arī mūsu kluba vadītāja Gundega Paņko.

Patiešām ļoti interesants un saturīgs pasākums, par ko vērts pastāstīt arī citiem. To savstarpējās sarunās vēlāk atzina daudzi. Viešņas mācīja mūs, mēs atkal viņas, jo ārpus Rīgas tas viņām bija viens no pirmajiem izbraucieniem.

 

Dana ļoti interesantā veidā pasniedza ritmikas un savstarpē­jās komunikācijas stundu. Ne katram var ienākt prātā savu vārdu ,, saskaldīt”, visiem kopā to dažādā veidā un ritmā pasniegt ci­tiem. Pēc vārdu ,, skaldīšanas” arī izveidojās divas grupas, kas tālāk jau nodarbojās atsevišķi.

 

Viena grupa Danas un Anželas vadībā iepazina nelielu vibro­instrumentu arsenālu, no kuriem daudzus redzējām pirmo reizi. Uzzināja daudz ko jaunu par to pielietojumu ne tikai mūzikā, bet arī cilvēka slimību un kaišu ārstēšanā. Austrumu zemēs tie ir ļoti izplatīti vibroterapijā. Kamēr pirmā grupa iepazina instrumentus un dažādus ritma izpausmes veidus, otrā grupa Gunas vadībā mācījās daudz smalkākas lietas, piemēram, kā no pavisam vien­kāršiem materiāliem izgatavot puķi, bilžu rāmīti, kurus kopā var arī pasniegt kā nelielu dāvinājumu. Nav nemaz tik viegli nepie­radušam cilvēkam apstrādāt tādus gaisīgus materiālus kā zīda lentes un vinjetes, kas izgatavotas no parastas salvetes. Katrs centās, kā varēja, ņemot talkā ne tikai rokas, bet arī zobus, lai visu kopā saturētu un kaut ko izveidotu.

 

Varbūt kāds jautās: kāpēc tas viss pieaugušam cilvēkam va­jadzīgs? Ir un pat ļoti! Katrā cilvēkā slēpjas nezināms un neviena neiepazīts talants. Neviens par mākslinieku nepiedzimst, un to jau no mums neviens neprasa. Pēc manām domām, projekta bū­tība ir aktivizēt cilvēka radošo domu, cenšanos savas idejas rea­lizēt praktiski, uzskatāmā veidā – ar ritmu, ar deju, ar nelieliem praktiskiem, reizē arī radošiem darbiņiem.

 

Viešņas solīja iesākto turpināt novembrī. Būšot kaut kas sa­vādāks, bet ne mazāk interesants. Noteikti gaidīsim!

 

 

Teksts un foto: Austris Nikiforovs