13.11.2010
Apgūst foto un video noslēpumus
Kultūras centrā „Rītausma” 27. septembrī projekta „Klusuma pasaule” klientiem sākās nodarbības foto un video tehnikas apgūšanā. Nodarbības vada fotogrāfs Aivars Slišāns, bet saprasties ar nedzirdīgajiem viņam palīdz Valdis Krauklis. Uz pirmo nodarbību ieradās 20 cilvēki, arī no reģionālajām biedrībām.
Turpmāk nodarbības notiks katru otro pirmdienu 3 stundas. Pirmajā daļā mācīsies teoriju, bet otrajā, pēc kafijas pauzes, būs praktiskā darbošanās. Visiem jāņem līdzi savi fotoaparāti. Jau šajā pirmajā nodarbībā dalībnieki uzzināja daudz ko interesantu, piemēram, kas ir spoguļkamera, ar ko tā atšķiras.
Fotografēt jāmācās visu mūžu, jo tehniskās iespējas strauji attīstās. Uz jautājumu – „kas ir laba fotogrāfija” nodarbību vadītājs vien konstatēja, ka par to varētu strīdēties bez gala. Tomēr laba fotogrāfija pirmkārt ir laba ideja.
Kāpēc pieteicāties uz šīm nodarbībām? Šādu jautājumu uzdevu vairākiem dalībniekiem.
Sergejs Pisarenko: man vēl nav modernas fotokameras, bet sapņoju tādu iegādāties. Gribu taisīt tiešām labas bildes, lai citiem būtu prieks tās aplūkot. Tāpēc vajadzīgs labs fotoaparāts, bet tas dārgi maksā. Vēlos iemācīties labāk fotografēt un arī uzzināt, kādu kameru labāk iegādāties. Fotoaparātam tāpat kā datoram jāskatās, kas ir iekšā, kādi parametri. Mans tēvs ļoti daudz fotografēja, mājās vēl stāv vecais fotoaparāts, es ar to jau bērnībā iemācījos fotografēt. Skolu apmeklēju Baltkrievijā, un tur iesaistījos fotopulciņā.
Inga: man patīk fotografēt, arī fotoaparāts ir, bet grūtāk ir saprast, kā tikt pie labas fotogrāfijas. Savas fotogrāfijas es lieku datorā, internetā, piemēram, draugiem.lv. Noteikti nākšu uz šīm nodarbībām. Filmēt arī gribu labāk iemācīties, jo manā aparātā ir video uzņemšanas iespēja.
Laura Gaile: izlasīju LNS mājaslapā un saņēmu arī sms par šīm nodarbībām, tāpēc esmu šeit. Fotografēju jau daudzus gadus, un man tas ļoti patīk. Vēlos iemācīties, kā pareizi dažādos apstākļos jāfotografē, kādas fotografēšanas programmas katru reizi jālieto. Savu fotoaparātu ņemu līdzi katru dienu, kad izeju no mājām. Ja kaut kas interesants notiek, varu uzreiz nofotografēt. Man ir fotoaparāts Sony, bet gribētu izmēģināt arī Nikon vai Canon firmas ražotos.
Es kā bezdarbniece biju pieteikusies uz NVA organizētajiem fotokursiem Bauskā, bet sanāca, pārāk maz cilvēku un kursi izjuka. Esmu priecīga, ka LNS projektā „Klusuma pasaule” notiek šādas foto un video nodarbības, un ceru kaut ko jaunu iemācīties. Man ļoti patīk nodarbību vadītājs Slišāns un viņa palīgs Krauklis.
Bet ko par darbu ar nedzirdīgo auditoriju domā nodarbību vadītājs? Daži jautājumi Aivaram Slišānam.
Kādi bija jūsu iespaidi, pirmoreiz tiekoties ar nedzirdīgo cilvēku auditoriju? Kādas ir atšķirības no tā, kā vadāt nodarbības dzirdīgo auditorijās?
Ar nedzirdīgiem cilvēkiem strādāju jau pavasarī. Galvenais, ko esmu sapratis: svarīgi pašam iemācīties zīmju valodu vismaz tik daudz, lai sākumā saprastu jautājumu un vēlāk jau iemācītos arī atbildēt zīmju valodā. Pirmajā reizē uz nodarbību bija pulcējušies daudzi interesenti un bija brīži, kad visi uzreiz kaut ko jautāja un radās mazs sastrēgums. Bet tas nekas, šāda interese mani tikai priecē. Ja ir vēlme ko jaunu uzzināt – panākumi būs! Otrs, ko sapratu, – vairāk informācijas ir jāsniedz redzamā veidā – piemēram, uz ekrāna. Tāpēc jau ar otrā nodarbībā izmantoju videoprojektoru un vaēju ātrāk paskaidrot to, ko vēlos. Var piezīmēt, ka darbs acīmredzami jāplāno apmēram divu stundu garumā – trīs jau liekas par ilgu.
Ja dalībnieki nedzird, bet lieliski uztver vizuālo informāciju, varbūt foto un video iespējas viņiem īpaši piemērotas?
Domāju, ka tas tā ir. To apliecina arī citu valstu speciālistu pieredze. Attīstot prasmes saskatīt un saskatīto nofotografēt, izmantojot plašās iespējas, ko sniedz internets, – var ļoti sekmīgi samazināt to barjeru, kura vājdzirdīgos atsvešina no pārējās sabiedrības. Nodarbībās mums izdosies to iemācīt – būšu ļoti gandarīts! Nedzirdīgajiem ir spēja uztvert vairāk informācijas, arī to atainot vizuāli – tam vajadzētu būt pamanāmam bildēs. To pašu var sacīt arī par video. Pavasarī, cerams, izdosies sarīkot fotonodarbību dalībnieku darbu izstādi.
Vai varat pastāstīt par sevi, savām gaitām foto pasaulē? Kur var aplūkot jūsu fotogrāfijas?
Pašam par sevi ir grūtāk ko stāstīt – negribētos sevi slavēt. Fotografēt iesāku jau sen – kad man bija apmēram 10 gadu. Sāku ar slaveno filmu aparātu Smena, bet ... jāsaka godīgi, process bija tik ilgs un sarežģīts, kamēr tiku pie bildēm, ka tolaik mani tas īpaši neaizrāva, jo nebiju tik pacietīgs. Tad sākās „ziepju” trauku ēra, varēja gatavo filmu atdot darbnīcā, pretī saņemot gatavas bildes. Tad arī atsāku fotografēt sev un savas ģimenes priekam. Radās arī iespēja ceļot. Fotografēju daudz – gribējās kaut ko no tā visa redzētā atvest mājās un parādīt arī citiem.
Būtisks pavērsiens notika pirms sešiem gadiem. Tad iegādājos pirmo digitālo fotoaparātu. Bildes kļuva redzamas uzreiz, un viss process daudz īsāks un ātrāks. Tad arī sāku meklēt domubiedrus. Pašreiz esmu divu fotoklubu – Rīga un Ogre biedrs. Darbojos arī radošā grupā „Fotomobilizācija”. Arī rosība internetā un nodarbību vadīšana prasa laiku. Esmu piedalījies arī ārzemju foto konkursos. Manas bildes atrodamas internetā – fotoblog.lv, poga.lv, draugiem.lv un flickr.com. Taču vislabāk ir pāris reižu gadā apmeklēt pavasara un rudens izstādes, kur var bildes redzēt uz foto papīra, – un tas joprojām ir labākais veids, kā tās apskatīt!
Ja kāds grib uzņemt mākslinieciskas fotogrāfijas, ar kurām varētu piedalīties izstādēs, tad kādas ir minimālās prasības fotokamerai? Un kas jāprot pašam fotogrāfam?
Nav svarīgi, kāda kamera. Internetā var atrast daudz labu bilžu, kuras tapušas ar pavisam parastu mobilo telefonu. Kamera nefotografē – to dara tas, kurš nospiež slēdža pogu. Galvenais ir jūsu kā autora un fotogrāfa ideja, doma, ar kādu jūs radāt to vai citu darbu. Svarīgi saprast, kā bilde top, jāapgūst pamati, tad zināsiet, kā var iegūt tādu vai citādu attēlu. Tas ir tāpat kā ar zīmuli: lai prastu zīmēt – jāzina vismaz, kā tas pareizi jātur! Tāda arī ir nodarbību jēga – sniegt pamatprasmes un zināšanas, kā nofotografēt. Šobrīd var nopirkt ļoti daudz dažādu labu kameru. Ja gribat būt radošs – pērciet fotokameru, kurai ir tā saucamie rokas jeb manuālie režīmi. Pilnīgi automāti var likt nedaudz vilties. Jo fotografē cilvēks, nevis kamera! Tā tas bija pirms 160 gadiem, kad radās foto, un tā tas ir arī šodien. 
Teksts un foto : Zigmārs Ungurs
