11.08.2005
Sākas publiskās aktivitātes
Ar ES finansējumu uzsākts liels LNS projekts «Klusās rokas» 2,5 gadu garumā. Pusgads jau pagājis, laužoties caur birokrātijas džungļiem, veicot organizatoriskos darbus, saskaņojoties un at-skaitoties, bet no 1. jūlija sākas tā II posms — publiskās aktivitātes, kas aptvers plašu mērķauditoriju, un konkrēti — 90% no tās būs nedzirdīgās sievietes.
Tas ir uz dzimumu līdztiesību vērsts projekts, kura pamatā daudzi pasākumi — teorētiski, praktiski, pētnieciski ar domu celt nedzirdīgo sieviešu pašapziņu, vēlmi iekļauties sabiedriskajos procesos visā valstī un apliecināt sevi kā darbīgu, aktīvu, ietekmīgu sabiedrības daļu, ar kuras interesēm un vajadzībām jārēķinās visiem pārējiem — politiķiem, valstvīriem, līdzpilsoņiem mūsdienu Latvijā.
Jau notikuši daudzi ieplānotie pasākumi. Sākušās nedzirdīgo sieviešu aptaujas — intervijas. Pēc tam sekos pilotprojekti Rīgā, Valmierā, Rēzeknē. Tuvākajā laikā — augustā radošās nometnes pulcinās 40 dalībnieces tematiskās nodarbībās: 1. VIII — Psiholoģisko barjeru pārvarēšana darbā, sadzīvē, ģimenē; 15.VIII — Kā organizēt sociālās palīdzības sniegšanu; 22.VIII — Ievads projektu vadīšanā; 29.VIII — Profesionālā rehabilitācija — līderisms, nodarbinātība.
Bet septembrī paredzēta plānošanas sesija ar ārzemju partneriem Vācijā un konference Latvijā. Iznāks arī «KS» speciālie pielikumi un klubos turpināsies pasākumi, veltīti projekta tematikai — dzimumu līdztiesībai.
Darbs notiek, tāpēc arī tā gaitā rodas arvien jauni jautājumi, kā pareizāk rīkoties, kur smelties padomu, lai sasniegtu optimālo rezultātu.
Tāpēc 22. jūlijā notika konsultatīvā sanāksme ar visa līmeņa atbildīgo koordinatoru un menedžeru līdzdalību, pieaicinot konsultantus un padomdevējus no projekta tēmas pārzinātājiem. Sanāksmē piedalījās LR Saeimas sociālo un darba lietu komisijas vadītāja J.Stalidzāne, LR Labklājības ministrijas un Valsts Cilvēktiesību biroja vadītāji.
Projekta darba grupu vadītāji un menedžeri M.Piterniece, D.Lāce, E.Vorslovs, S.Gerenovska, Z.Ungurs, I.Kalniņš izvirzīja dažādus jautājumus — pamatā sociālās rehabilitācijas, darba likumdošanas un izglītības nozarē, kurā arī ir visvairāk neskaidro, neatrisināto un sāpīgo problēmu, kas būtiski skar nedzirdīgo, it īpaši sieviešu intereses reāli dzīvē panākt vienlīdzīgu attieksmi, vienādas iespējas strādāt, izglītoties, paaugstināt savu dzīves kvalitāti. Viens no tiem I.Kalniņa jautājumiem par invalīdu — skolu beidzēju iespējām mācīties tālāk Rehabilitācijas mācību iestādēs pēc 2006. gada. Jaunieši bez darba stāža tajās varēs iestāties tikai vēl vienu gadu, līdz beidzas pārejas periods. Izglītības ministrija teorētiski plāno integrēt dzirdes invalīdus vispārējā izglītības sistēmā, taču par tulku sagatavošanu nedomā. It īpaši tajā gadījumā, kad jaunieši grib mācīties tālāk skolās, kurās nav nedzirdīgo grupas. Jādomā arī par sociālās palīdzības sniedzēju apmācību.
Saeimas deputāte J.Stalidzāne ieteica vērsties valdībā ar prasību — segt studijas maksu augstskolās nedzirdīgajiem sociālajiem darbiniekiem, jo šāda iespēja ar MK lēmumu jau ir ieplānota budžetā — valsts un pašvaldību sistēmas darbiniekiem.
Viņa informēja pēc E.Vorslova ierosmes par to, kā iesniedzami priekšlikumi dažādiem likumu grozījumiem, kā novērst «atrakstīšanos» un iekļaušanu likumā par to, kā notiek likuma atvēršana, ierosinājumu apspriešana komisijā, lasījumi 3 kārtās Saeimā, līdz beidzot likums top apstiprināts. Šī projekta ietvaros darba grupa E.Vorslova vadībā pēta likumdošanu, kas attiecas uz invalīdiem. Notiks priekšlikumu izstrāde invalīdu aizsardzības likumdošanas jomā, tāpēc svarīgi, lai LNS ieteikumi būtu izsvērti, pamatoti un pārliecinoši, jo tikai tādiem ir izredzes iekļūt likumā.
Plašāka saruna izvērtās arī par darba iespējām: par subsidētām darbavietām, atbalstu invalīdu uzņēmējdarbībai, kā arī ar t.s. «aizliegtām profesijām», kuras nedzirdīgajiem oficiāli nav pieejamas. Šo problēmu pētīs Z.Ungura darba grupa, akcentējot uzmanību uz nedzirdīgo sieviešu darbaspēku.
D.Lāce rosināja apspriest jautājumu par «mājas aprūpētājiem», kas apmeklē un aprūpē vecos, nespējīgos nedzirdīgos cilvēkus.
Valsts Cilvēktiesību biroja pārstāve mudināja modri sekot, vai attiecībā uz nedzirdīgajiem nav vērojami pārkāpumi, un par tiem ziņot nekavējoši, kā arī piedāvāja izmantot biroja informatīvo bāzi.
Noslēgumā projekta vadītājs A.Pavlins izteica cerību, ka nule tapušais valdības un nevalstisko organizāciju sadarbības memorands sekmēs kvalitatīvu likumdošanu un tās efektīvu realizēšanu dzīvē: «Ar savu «produktu» — projekta laikā topošiem secinājumiem un ieteikumiem nāksim pie valdības un likumdevējiem. Ja negūsim atsaucību, mūsu idejas un darbs izčākstēs bez kāda labuma. Bet šobrīd viss mūsu darbs vērsts uz noteiktu mērķi — rast un realizēt dzīvē idejas, kas būtiski mainīs, uzlabos nedzirdīgo situāciju.»
Savukārt LM un Saeimas pārstāvji apliecināja gatavību uzklausīt, izskatīt, apspriest priekšlikumus, ko LNS iesniegs. J.Stalidzāne atzīmēja, ka starp sabiedriskām organizācijām ir «daudz sēnalu, kas mums jāprot atsijāt». LNS nav to vidū, jo sevi apliecinājusi kā viena no lielākām sociāla rakstura sabiedriskām organizācijām Latvijā ar labu reputāciju un ilggadīgu pieredzi savā jomā. Ne velti LNS ir vienīgā sabiedriskā organizācija, kura saņēmusi ES finansējumu šāda liela projekta realizācijai, kaut arī ar nedzirdīgiem cilvēkiem strādā vēl daudzas citas.
Pārstāvniecības sapulcē
Pārstāvniecības sapulcē
