21.10.2005
Pašu mājās
Par nedzirdīgo nodarbinātību Latvijā
Iespēja iegūt darbu — tā ir iespēja kļūt par pilntiesīgu sabiedrības locekli, un tieši tas nosaka LNS attieksmi pret nodarbinātības problēmu nedzirdīgo vidū. Savukārt konkurētspējīga profesija un labas darbavietas iegūšana nav iespējama bez kvalitatīvas izglītības. Tāpēc LNS uzmanības lokā vienmēr ir šī problēma — profesiju ierobežojumi, bezdarbs, informācijas paplašināšana, profesionālā rehabilitācija utt.
Bezdarba līmeni raksturo LNS statistikas dati par biedru sastāvu 2004. gadā. Tie liecina, ka gandrīz puse no visiem darbaspējīgā vecuma dzirdes invalīdiem ir bezdarbnieki (visvairāk Smiltenes biedrībā — 75%). Savukārt LNS pati ir lielākā darba devēja saviem ļaudīm — sistēmā kopumā strādā pie 100 cilvēku ar dzirdes traucējumiem (visvairāk uzņēmumā «LNS Dane» Daugavpilī).
Diemžēl Latvijas likumdošana nestimulē darba devējus pieņemt darbā dzirdes invalīdus — nav paredzētas nodokļu atlaides vai citi atvieglojumi, kas viņus ieinteresētu. Un tas nozīmē, ka pašiem nedzirdīgajiem jābūt tik kvalificētiem, lai ar savām prasmēm pārliecinātu darba devēju. Jāprot motivēt savu darbavietas izvēli, uzrakstīt pārliecinošu CV, prezentēt sevi kā prasmīgu amata pratēju. Ne visiem tas izdodas, it īpaši laukos, attālās vietās, kur maz darbavietu.
Lielu darbu LNS ieguldīja cīņā pret nepamatotiem ierobežojumiem nedzirdīgiem strādāt dažādās darba jomās, piemēram, augstumā, ar krāsvielām, trokšņainā vidē utt. Tas samazina iespējas strādāt jumiķiem, namdariem, celtniekiem u.c. Ilgu pūliņu rezultātā daļu aizliegumu atcēla, to skaitā arī tiesību ieguvei un motociklu vadīšanai (bet ne smagajai tehnikai — traktoriem u.c.).
LNS veikusi vairākas anketēšanas un aptaujas ES finansēto projektu ietvaros, un visas tās liecina, ka bezdarbs ir sāpīgākā un nozīmīgākā problēma. Īpaši spilgti to apliecina projekta «Klusās rokas» pētījumu grupas secinājumi, (vadītājs Z.Ungurs), kurā apkopoti dati no 500 aptaujātām nedzirdīgo sieviešu anketām.
Atklājās maz iepriecinoša aina. Lai arī 60% darbaspējīgā vecuma sieviešu strādā, tomēr lielākā daļa nodarbinātas kā sētnieces, apkopējas, mājsaimnieces, virtuves palīgstrādnieces utt.
Mazkvalificētais, zemu atalgotais darbs ir sekas zemajam izglītības līmenim. Daļa strādājošo sieviešu atzina, ka savā darbavietā izjūt diskrimināciju kā nedzirdīgas, piemēram, šuvējām dod grūtākos un zemāk apmaksātos darbus.
Aptauja atklāja svarīgākos problēmpunktus nodarbinātības jomā; nepietiekama izglītība, zems un neobjektīvs pašnovērtējums, sociālā apātija, savu tiesību nezināšana un neizpratne, trūcīga informācija, sadarbības trūkums ar valsts un pašvaldības dienestiem darba meklēšanā.
Šis projekts virzīts uz to, lai kopā ar 5 partnerorganizācijām (Sabiedrības integrācijas fonds, Efraims, Atbalsta fonds inva-līdu uzņēmējdarbībai, Valmieras un Rēzeknes pašvaldība) apzinātu esošo likumdošanu, sagatavotu pamatnostādnes valsts politikai nedzirdīgo nodarbinātības veicināšanai, it īpaši ņemot vērā ES u.c. ārvalstu pieredzi.
Šai pašā laikā tapa arī LM pamatnostādnes invaliditātes seku mazināšanai — radikāli jauna pieeja III grupas invaliditātes likvidēšanu, kas īpaši skar nedzirdīgo intereses. LNS sekoja šī dokumenta tapšanai, lai tas nepasliktinātu nedzirdīgo strādājošo situāciju un tādējādi izdevās mazināt jaunu sociālo triecienu, tomēr neatrisināts palika jautājums par pensijām strādājošiem pensionāriem.
Ciešā saistībā ar nodarbinātību ir izglītības jautājumi, it īpaši attiecībā uz amatprasmju ieguvi un pārkvalifikāciju. Problēmas rada tulku un to finansējuma trūkums, sākot no arodskolām līdz augstskolām, no indivīda līdz mazākām grupām ar speciālu apmācību utt. Šī iemesla dēļ nedzirdīgie nevar izmantot Valsts nodarbinātības aģentūras piedāvātos pārkvalifikācijas kursus bezdarbniekiem, nerunājot nemaz par brīvi izvēlētās profesijas apguvi kādā koledžā, universitātē utml.
Materiāla sagatavošanā izmantots LNS pārskats XV kongresam un projekta «Klusās rokas» pētījumu darba grupas dati.
