22.09.2023

Drukāt

LNS atpazīstamības kampaņa “Mēs esam dažādi, bet mūs vieno LNS”

Tajā piedalījās Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks, Rīgas domes (RD) Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs, RD Labklājības departamenta Sociālo pakalpojumu nodaļas personām ar funkcionāliem traucējumiem eksperte Gunita Pokšāne, RD Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītāja Dace Paegle, kā arī vairāk nekā 50 LNS biedru no Rīgas reģiona.

LNS prezidents Edgars Vorslovs prezentēja šī projekta ietvaros jaunizveidoto videomateriālu par LNS atpazīstamību “Mēs esam dažādi, taču mūs vieno LNS”, kura autori ir reklāmas kompānija BDF. Visi klātesošie tika informēti par  LNS darbību pēdējo vairāk nekā desmit gadu laikā, kā arī sadarbību ar Valsts pārvaldi, Rīgas un citu Latvijas reģionu pašvaldībām, ar nevalstiskajām organizācijām un publisko sektoru.

Diskusijas sākumā LNS prezidents uzsvēra, ka nedzirdīgo kultūras pamats ir zīmju valoda, kas ir oficiāli apstiprināta Valsts valodas likumā. LNS viceprezidents Ivars Kalniņš akcentēja, ka zīmju valoda ir palīgs komunicēt ne tikai nedzirdīgo kopienas ietvaros, bet arī ārpus tās. Zīmju valoda ļauj iegūt informāciju, izglītību, darbu, kā arī apmeklēt dažādus kultūras pasākumus. Zīmju valoda ir ceļš uz iekļaujošu pilsonisko sabiedrību. “Pats svarīgākais ir informācijas pieejamība. Mēs esam kļuvuši daudz informētāki, spējam argumentēt daudzas lietas, kur un kā gribam iesaistīties. Mēs esam daudz aktīvāki un sabiedrība redz, ka mēs spējam arī daudz ko panākt,” uzsvēra LNS viceprezidents Ivars Kalniņš.

Pasākuma otrajā daļā notika diskusijas grupās. Dalībnieki, sadalījušies četrās grupās, sprieda par problēmām, ar kādām joprojām jāsaskaras nedzirdīgiem cilvēkiem un kā šīs problēmas risināt. Problēmas un to risinājumi tika sadalīti piecās jomās – informācija, komunikācija, kultūra, zīmju valoda un LNS. Katrai darba grupai bija savs vadītājs, kurš apkopoja grupas ietvaros izskanējušās problēmas un to risinājumus.

Grupu darba noslēgumā bija izveidots garš saraksts ar  dažādām problēmām un to risinājumiem. Tos prezentēja grupu vadītāji – LNS valdes locekle Krista Kristīne Skudra, LNS domes priekšsēdētāja Inese Immure, LNS viceprezidenti Ivars Kalniņš un Brigita Lazda.

Noslēgumā LNS prezidents Edgars Vorslovs izteica pateicību visiem par ieguldīto darbu un enerģiju. Apkopojot izskanējušās problēmas, idejas un priekšlikumus, secināja, ka agrāk vai vēlāk, bet viss ir paveicams. Tas gan ir atkarīgs no pieejamā finansējuma un cilvēku resursu kapacitātes, kā arī vajadzīgs laiks.

Šī kampaņa, kura orientēta uz LNS darbības popularizēšanu notiks ne tikai Rīgā, bet arī reģionos - 12. oktobrī LNS telpās Valmierā, 26. oktobrī Rēzeknē un 7. decembrī Liepājā.

Projektu “Demokrātijas kultūras laboratorija”, finansēšanas līguma Nr. AIF/2021/SDK2/13, finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par sniegto informāciju atbild biedrība “Latvijas Nedzirdīgo savienība”.

Atpakaļ

Uz augšu