31.01.2017
Par valsts deleģēto funkciju izpildi
Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajam un ievērojot Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra noteikumu Nr.1472 “Kārtība, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošina tehniskos palīglīdzekļus tiflotehniku un surdotehniku” prasības, Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas un surdotulka pakalpojumus personām ar dzirdes invaliditāti un nodrošina ar surdotehniskajiem palīglīdzekļiem personas ar dzirdes traucējumiem.
Valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai 2016. gadā LNS tika piešķirti gandrīz 3 miljoni eiro, bet 2017. gadā piešķirta mazāka summa – aptuveni 2 miljoni euro.
Kā veicās ar plāna izpildi 2016. gadā?
Apmēram puse no piešķirtās summas tika tērēta tehniskajiem palīglīdzekļiem (TP). Tika izsniegti 9 veidu palīglīdzekļi. Visvairāk izsniegti dzirdes aparāti – 3681, digitālās vizuālās saziņas ierīces (planšetes) – 609 un pulksteņi ar vibrozvanu – 200, pārējie TP mazākā skaitā. TP saņēmušo personu skaits pa plānošanas reģioniem: Rīga – 1717, Kurzeme – 619, Latgale – 608, Zemgale – 276, Vidzeme – 260.
Uz dzirdes aparātiem 2017. gada 1. janvārī rindā bija stājies 1551 klients, pēc planšetēm – 124, pēc skaņas indikatora ar mehānisko signālu (ar vibrēšanu) – 96, pēc savienotājvienības radio un TV uztvērējiem (induktīvās spoles) – 69, bet pēc pulksteņiem ar vibrozvanu – 54 klienti.
2016. gadā pirmo reizi tika iepirktas un izsniegtas 13 FM radiofrekvenču pārraides sistēmas. Šī ierīce ļauj uztvert runāto bez fona trokšņiem tiem, kas lieto dzirdes aparātu, un ja tā nepieciešama izglītības iegūšanai vai darbam.
TP steidzamības kārtā var saņemt bērni, strādājošie un tie, kuri mācās, kā arī vecāki, kuri aprūpē bērnu līdz pusotra gada vecumam.
2016. gadā tika sniegti 4 veidu atsevišķie un 2 veidu kompleksie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi. 65 klienti saņēma latviešu zīmju valodas lietošanas apmācību, 349 klienti – saskarsmes un radošās pašizteiksmes iemaņu apguvi, 514 – psiholoģiskās adaptācijas treniņus, 923 – palīdzību un atbalstu sociālo problēmu risināšanā. Pakalpojumu kompleksu nedzirdīgajiem ar garīgās attīstības traucējumiem vai zemu izglītības līmeni ar izmitināšanu saņēma 12 klienti, bet 6 – bez izmitināšanas. Rīgas reģionā bija vislielākais sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņēmušo klientu skaits – 565, tālāk seko Latgale – 151, Kurzeme – 136, Vidzeme – 110, bet vismazākais Zemgalē – 68.
Zīmju valodas tulku pakalpojums visā Latvijā tika nodrošināts 65 klientiem, kuri mācījās profesionālās vai augstākās izglītības iestādēs. Saskarsmes nodrošināšanai tulki sniedza pakalpojumus 1218 klientiem, kuru dzīvesvietu sadalījums pa reģioniem: Rīga – 682, Latgale – 175, Kurzeme – 167, Vidzeme – 120 un Zemgale – 74.
Komentē LNS prezidents Edgars Vorslovs: “2016. gadā mazāk, nekā sākotnēji bija plānots, tika sniegti zīmju valodas tulka pakalpojumi profesionālās izglītības ieguvē, jo pavasarī izglītības iestādes beidza divreiz lielāks klientu skaits, nekā rudenī uzsāka mācības. Savukārt tas apstāklis, ka samazinājies arī tulka pakalpojumu apjoms saskarsmes nodrošināšanai, ir kā runga ar diviem galiem. No vienas puses, nav labi, ka tulku sniegtā pakalpojuma apjoms samazinās, bet, no otras puses, labi, ka klienti iemācījušies izmantot valsts apmaksātās planšetes attālinātajai saziņai un tulka pakalpojuma izmantošanai. Īpaši izdevīga attālinātā saziņa ir lauku reģionos dzīvojošajiem, tur klientiem vairs nav jābrauc garš ceļš uz pakalpojuma saņemšanas vietu, bet to var saņemt attālināti – sazinoties ar planšetes palīdzību.”
Kas gaidāms 2017. gadā?
Stāsta Edgars Vorslovs: “Salīdzinot ar 2016. gadu, šogad izsniegsim vairāk tehnisko palīglīdzekļu.
Par 2016. gadā piešķirto papildu finansējumu izdevies iegādāties: dzirdes aparātus par apmēram 1000 vairāk, 6 reizes vairāk FM radiofrekvenču pārraides sistēmas, 2 reizes vairāk induktīvo spoļu un trīsreiz vairāk skaņas indikatoru ar mehānisko signālu. Plānots izsniegt 473 planšetes, un domāju, ka šogad rindu uz tām likvidēsim. Planšetes saņēmuši jau ļoti daudzi: 2015. gadā saņēma 356 klienti, 2016. gadā – 609, tie kopā jau ir 965 klienti.
Šogad jaunums ir tas, ka valsts piešķīrusi finansējumu zīmju valodā adaptētas informācijas jeb videoziņu veidošanai. Kopumā gada laikā tiks sagatavotas 220 videoziņas. Tās jau no 9. janvāra parādījušās LNS un Rehabilitācijas centra mājaslapās.”
Šogad gaidāmi grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos. Tur plānotie grozījumi attieksies arī uz LNS turpmāko darbu.
Zigmārs Ungurs