Search form

Drukāt

Gundega Paņko

Photo


Dzimusi: 1953 gada 10. septembrī, Liepājā
Mācības: Valmieras Vājdzirdīgo skola, Raiņa vakarskola, Rīgas 16. šuvēju arodskola, Liepājas Universitāte
LNS biedre: No 1970. gada
Darbs LNS sistēmā: šuvēja Rīgas MRU, Liepājas RB kluba vadītāja, sociālā rehabilitētāja
Sabiedriskā rosība: aktīva pašdarbniece, brīvprātīgā pasākumu organizatore, Liepājas RB valdes locekle, Liepājas biedrības priekšsēdētāja (no 1991), LNS valdes un LNS Domes locekle, LNS kongresu delegāte
LNS Goda biedre: No 2013. gada; arī Liepājas RB Goda biedre – no 2011.gada
 
 „ … DZĪVE MAN SNIEGUSI TO, KO VISVAIRĀK VĒLĒJOS”
Liepājas biedrības priekšsēdētāja GUNDEGA PAŅKO Liepājas biedrības dzīvē aktīvi iesaistījusies jau no 1984. gada. Ilgus gadus veic LNS Domes locekles pienākumus. Aktīvi iesaistījusies arī mākslinieciskajā pašdarbībā
Ar savu darbu, pacietību un smaidu iemantojusi liepājnieku un daudzu citu LNS biedru cie­ņu un uzticēšanos. Daži jautājumi viņai!
 
Kā un kad jūs iesaistījāties Liepājas biedrības dzīvē?
 
Paralēli darbam un ģimenes dzīvei regu­lāri apmeklēju Liepājas biedrību. Toreiz to vadīja Jānis Heidemanis, mans skolasbiedrs. Viņam palīdzēju organizēt dažādus pasāku­mus. Sastrādājāmies! Protams, gadījās arī kādi strīdi, bet sapratāmies labi. Kad zaudēju darbu ratiņu fabrikā, sāku strādāt uz mazu slodzi biedrībā par apkopēju un turpināju kopā ar Jāni organizēt dažādus pasākumus.
Liepājas biedri novērtēja manas akti­vitātes un 1991. gadā ievēlēja par biedrības priekšsēdētāju. Jaunos pienākumus veicu sabiedriskā kārtā. Tā bija mana gribēšana, man patīk kontaktēties ar cilvēkiem, vēlējos viņiem palīdzēt.
 
Jau mācoties Valmieras skolā, man patika organizēt pasākumus. Skolā biju gan pionie­ru vadītāja, gan aktīva komjauniete.
 
 
Jūs vēl joprojām mācāties?
 
Mēs, biedrību priekš­sēdētāji, esam arī sociālie rehabilitētāji. Ta­gad prasības ir augstas, un, ja gribam turpi­nāt strādāt, tad jāmācās. Studēju Liepājas Universitātes Sociālā darba fakultātes neklātienē.
 
 
Ko vēl darāt brīvajā laikā?
 
Man brīvā laika ir maz: to tikpat kā ne­redzu. Gandrīz viss laiks paiet klubā. Darba dienās nepagūstu paveikt „papīra darbus”, tā­pēc reizēm uz darbu eju arī brīvdienās.
 
Brīvajos brīžos pastaigājos, apciemoju draugus. Patīk atpūsties arī pie televizora – prieku sagādā latviešu mūzikas koncerti.
Brīvajās sestdienās parasti braucu uz Rīgu pie jau­nākās meitas un mazbēr­niem. Savukārt Ziemassvētkos vienmēr dodos uz Vāciju, kur dzīvo vecākā meita, viņai ir trīs bērni. Man kopā ir 5 maz­bērni.
 
Vēl pie­dalos dažādās sporta aktivitā­tēs, ko organizē Liepājas Ne­dzirdīgo sporta biedrība, pie­mēram, šautriņmešanā, boulingā, dambretē, vasaras sporta spēlēs.
 
 
Ar ko, jūsuprāt, Liepājas biedrība at­šķiras no pārējām LNS biedrībām?
 
Liekas, ka mēs, vi­sas biedrības, esam diezgan līdzīgas. Varbūt tas, ka pirmie sākām izvirzīt savu Liepājas biedrības Gada cilvēku un pašdarbnieku – viņus godinām Liepājas pilsētas dzimšanas dienā.
 
Pastāvīgi organizējam vairākus biedrībā populārus pasākumus – Jaunā gada sagaidī­šanu, Nedzirdīgo dienas atzīmēšanu, Liepā­jas Gada cilvēka nominēšanu, Valentīndienu u. c. Divas reizes nedēļā – otrdienās un ceturt­dienās notiek dažādi citi tematiski un infor­matīvi pasākumi.
 
 
Kas šajos daudzajos darbos palīdz?
 
Pēdējos gados man daudz palīdz biedrī­bas valde. Vienmēr esmu teikusi valdei – da­rīsim kopā, lai pasākumi būtu interesantāki un daudzveidīgāki, lai tie neatkārtotos. Esmu pateicīga savam tuvākajam palīgam Aldim Ādamsonam, kas arvien rosina jaunas idejas darbā. Viņš vada arī mūsu deju pulciņu Organizēsim  arī citus pulciņus, ja tādas būs biedru vēlmes.
 
 
Esat optimistiski noskaņota…
 
Jā, jūtu, ka dzīve sniegusi to, ko visvairāk vēlējos. Vienmēr esmu cīnījusies, lai Liepā­jas biedrība iegūtu savu ēku. Tagad mēs esam ļoti apmierināti: varam ne tikai atnākt uz pasākumu, bet arī pasēdēt, parunāties, paska­tīties televizoru, izmantot internetu un kaut vai kopā padzert tēju. Iepriekšējās nomātajās mītnēs daudz ko no tā visa nebija iespējams darīt.
 
Bet mainās arī laiki. Vecāka gadagāju­ma biedri bija daudz aktīvāki nekā tagadējie jaunieši. Kad nebija automašī­nu, viņi ar mugursomu plecos bieži devās dažādās ekskursi­jās. Tagad jaunieši jāpierunā, lai piedalās kādos pasākumos. Jāatzīst, ka aktīvāki ir pensionāri. Tiem, kas strādā vai mācās, grūtāk tikt arī uz pasā­kumiem. Uz lieliem saietiem gan visi cenšas atnākt.
 
 
Jūs esat arī aktīva melo­deklamētāja. Kā tas ir – dziedāt zīmju valodā?
 
Man vienmēr paticis dzie­dāt balsī, bet kādu reizi Rīgā redzēju, kā melodeklamāciju izpilda Regīna Rizika, Alek­sandrs Celms un Genādijs Kirovāns. Tad nolēmu arī pati to izmēģināt. Tā Liepājas biedrībā aizsāku melodeklamācijas žanru. Man patīk vecās dziesmas, īpaši Raimonda Paula radī­tās, bet vismīļākā man ir „Pie Dzintara jū­ras”. Klāt nākuši arī jauni izpildītāji.
 
 
Ko jums nozīmē Goda biedra nosaukumi – LNS un biedrības?
 
Pieņemu tos kā mūsu biedrības kopīgā veikuma novērtējumu. Ja nebūtu mūsu biedru, viņu darba un atsaucības, arī man šāda goda nebūtu. Paldies visiem!

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas