Ainārs Osmanis
AINĀRS OSMANIS šķiet tik jaunos gados, ka grūti noticēt, ka jau 36 gadus viņš darbojas LNS sistēmā. Pirmais vēlētais amats viņam bija 1985. gadā par Pļaviņu biedrības revīzijas komisijas priekšsēdētāju.
Jau pēc 3 gadiem viņu ievēlēja par Pļaviņu RB valdes priekšsēdētāju, un šajā amatā viņš darbojās 29 gadus. Pirmais algotais darbs LNS sistēmā viņam bija LNS galvenā grāmatveža amatā 1997. – 2000. gadā.
Daudzi, iespējams, nemaz nezina, ka Ainārs īsu laiku 2002. gadā bija arī viceprezidents. Kopš 2007. gada viņš ir LNS datubāzu izstrādātājs un administrators. Viņš nemitīgi tiek ievēlēts LNS domē (no 1991) un valdē (no 1993), kur darbojas arī pašlaik.
Ainārs bija pirmais, kurš datorizēja LNS grāmatvedības uzskaiti. Daudz ko viņš ir darījis pirmoreiz, jo, kad gadsimtu mijā sākās arvien lielākie LNS projekti ar obligātajiem iepirkumiem, nevienam nekādas pieredzes šajos jautājumos nebija. Tā radās pakāpeniski, apgūstot jaunas zināšanas un praktiski tās pielietojot darbā.
Pļaviņu biedrības uzplaukuma laikos tajā bija pat 97 biedri, bet tagad biedrība diemžēl ir likvidēta. Biedrībā ilgstoši nebija sava tulka, un Ainārs bieži tāpat vien palīdzēja biedriem nokārtot dažādus dokumentus, atrisināt sadzīves jautājumus, veda uz dažādām iestādēm, pie ārsta un citur. Kad sanāk sarunas, Aināru ar pateicību piemin visi pļaviņieši.
Tagad Ainārs ir rīdzinieks. Viņš atsaucās “Kopsolī” lūgumam un labprāt atbildēja uz jautājumiem kā jaunākais un nesen uzņemtais (2017) LNS Goda biedrs.
Kā jutāties, uzzinot, ka jums piešķirts LNS Goda biedra nosaukums?
Tāda jocīga sajūta bija! Kad man to pateica, nācās kādu brīdi padomāt – vai tiešām tik ātri pagājuši jau 30 gadi un ir klāt laiks, kad jau var vērtēt manu darbu. Labi, ka esmu vēl joprojām spējīgs veikt savu darbu un varu arī vēl palīdzēt LNS darbā.
Kādus savus veikumus LNS labā uzskatāt par visnozīmīgākajiem?
Bija tādi laiki, kad LNS pietrūka naudas un biju pirmais visā LNS, kas sāka izīrēt telpas, lai LNS būtu papildu finansu līdzekļi. Šim pirmajam solim sekoja toreizējo LNS priekšnieku vaimanas. Taču ar laiku viņi paši saprata, ka nav citas izejas no krīzes un tas tiešām jādara.
Otrais posms, kad daudz ko nācās darīt pirmo reizi, bija 1997. – 2000. gadā, kad es biju LNS galvenais grāmatvedis. Tad situācija Latvijā strauji mainījās un LNS vadība centās iegūt dažādus līdzekļus gan no ES, gan no valsts budžeta, gan no Privatizācijas fonda.
LNS iepirka dažādu tehniku LNS un reģionālajām biedrībām, sāka kapitālremontus Elvīras ielā – no nulles. Tagad LNS vadības mītne atrodas šajās telpās. Nevaru iedomāties, kas notiktu, ja mēs nebūtu toreiz dabūjuši naudu ēkas remontam. Diez vai te, Elvīras ielā, mēs tagad atrastos!
Liels paldies par to bijušajam LNS prezidentam Arnoldam Pavlina kungam.
Kādi darītie darbi sagādāja vislielāko gandarījumu?
Lielu gandarījumu sniedza darbs LNS Pļaviņu reģionālajā biedrībā un dažādu pienākumu izpilde LNS valdē. Nesaukšu visus notikumus un cilvēkus, kas palikuši atmiņā. Visi, visi – gan brīvprātīgie, gan darbinieki ar lielu, pašaizliedzīgu darbu panāca, ka Nedzirdīgo savienībā notika acīmredzamas pārvērtības un uzplaukums. Par kopdarbu no šī laika man saglabājušās ļoti interesantas atmiņas.
Ko jums vēl gribētos izdarīt LNS labā?
Man vēl daudz spēka. Šur tur jau piedalos, piemēram, iesaistījos deju grupā Rītausmā, Pagājušā gada vasarā Aldis Ādamsons man teica, ka trūkst dalībnieku vidējās paaudzes deju kolektīvā un ieteica, lai pamēģinu. Tā es tagad apmeklēju nodarbības.
Uz Rītausmas skatuves jau esmu dejojis latviešu tautas dejas gan Nedzirdīgo dienā, gan LNS gada noslēguma pasākumā. Vēl viens jaunums manā darba dzīvē – esmu videoziņu moderators.
Vai šajā ar LNS kopā aizvadītajā laikā bija kāda lielāka vilšanās?
Kas nenotika tā, kā es vēlētos? Tā ir reģionālo biedrību problēma – kā noturēties ar vietējiem nedzirdīgajiem. Daudzi aiziet prom no reģioniem, dodas uz ārzemēm, uz Rīgu.
Tā tas notika ar Pļaviņu biedrību, kur pamazām saruka biedru skaits. Līdz liktenīgajam lēmumam par biedrības likvidāciju… Tas tāpēc, ka reģionā nav brīvu darbavietu piedāvājumu, – cilvēki brauc projām uz turieni, kur var atrast darbu.
Kas jādara LNS biedriem, lai viņi iegūtu LNS Goda biedra nosaukumu?
Ne ar skaļiem vārdiem, bet ar darbiem jāpalīdz LNS veidoties un tālāk attīstīties.
Ko darāt pašlaik?
Pašlaik darbojos privātfirmā un arī dažos darbos LNS. Man piešķirtais Goda biedra nosaukums liek justies atbildīgākam pret visu, ko daru. Pateicības sajūta par apbalvojumu rada iekšēju vēlmi palīdzēt LNS darbā arī turpmāk, kur vien tas iespējams un nepieciešams.
Zigmārs Ungurs
Foto: Juris Grundulis un no LNS muzeja
