Līga Bauere
Līga Bauere ir viena no 2017. gadā uzņemtajiem jaunajiem LNS Goda biedriem. Nedaudz par viņas dzīves gājumu, devumu kā LNS biedrei un saruna ar viņu!
Dzimusi 1939. gadā 1. aprīlī. LNS sistēmā darbojas no 1956. gada, kad iestājās darbā Rīgas mācību – ražošanas uzņēmumā (MRU) par šuvēju un nostrādāja līdz 1992. gadam.
Līga Bauere ir bijusi arī Rītausmas kultūras pasākumu organizatore (attēlā), MRU sienas avīzes veidotāja, aģitbrigādes dalībniece no 1968. līdz 1974. gadam, bet no 1959. līdz 1993. gadam darbojās Rītausmas pašdarbības kolektīvā.
Vairākus periodus viņa bijusi LNS Domes locekle. No 1995. gada piedalījās latviešu zīmju valodas vārdnīcas izstrādē, vārdnīcas sagatavošanā pirmsskolas vecuma bērniem 1997. gadā un skolas vecuma bērniem 1998. gadā. No 1993. līdz 1998. gadam vadīja LNS Zīmju valodas izkopšanas komisiju.
Kad darbs Rīgas MRU apstājās, viņa pēc toreizējā prezidenta Arnolda Pavlina uzaicinājuma sāka darbu Rīgas Nedzirdīgo skolā par zīmju valodas skolotāju – tur nostrādāja apmēram 15 gadus.
Kā jutāties, uzzinot, ka jums pagājušajā gadā piešķirts LNS Goda biedra nosaukums?
Tas bija man pilnīgi negaidīts pārsteigums! Ne prātā neienāca, ka man var tikt piešķirts šis goda nosaukums.
Kādus savus veikumus LNS labā uzskatāt par visnozīmīgākajiem?
Beidzamajā laikā man intuīcija saka, ka liels nopelns tur ir manas mammas personībai. Vēlos, lai muzejs saglabātu viņas piemiņas lietas, lai arī nākamās paaudzes par viņu uzzinātu.
Kādi pašas darbi sagādāja vislielāko gandarījumu?
Negaidīti ienāca prātā kaut ko no sevis uzdāvināt LNS muzejam. Pa vasaru uztaisīju speciālu izšuvumu, pasūtīju tam rāmīti un LNS gada noslēgumā uzdāvināju to muzejam ar savu uzrakstīto veltījumu otrā pusē: “Latvijas Nedzirdīgo savienības muzejam. Muzejs ir mūsu dzīves atmiņa. Sargāsim un godināsim to, jo bez atmiņas – nav nākotnes. Līga Bauere. 2017. gada 23. septembrī”. (1. attēlā)
Ko jūs vēl varētu/gribētu izdarīt LNS labā?
Man grūti pateikt. Daudz ko jau esmu ieguldījusi – ar lielu atbildību mācīju bērnus, darbojos zīmju valodas kopšanas jomā. Zīmju valoda tagad krasi mainās. Manā skatījumā izmaiņām ir gan pozitīvas, gan negatīvas nianses. Tomēr prieks, ka dzīvē visam jāseko līdzi, neskatoties atpakaļ. Ja kādam vajadzēs, palīdzēšu jebkurā laikā. Piemēram, pirms dažām dienām biju aizbraukusi uz LNS filmēties videosižetam “Latvija ceļā uz simtgadi”. Mani aicināja, un es piekritu.
Kādi notikumi un cilvēki visvairāk palikuši atmiņā no darbošanās biedrībā?
Tiešām daudz kas palicis atmiņā – atceros tikai patīkamo, nepatīkamo cenšos aizmirst. Man ir tādas nostaļģiskas atmiņas par deklamācijām, un kur tad vēl kādreizējie aģitbrigādes izbraukumi pa visu Latviju – tas bija lielisks pasākums. Atceros, tur piedalījās Pāvils Pavlins, Jadviga Bočkāne un citi.
Kas jādara LNS biedriem, lai viņi iegūtu LNS Goda biedra nosaukumu?
Manuprāt, lai iegūtu LNS Goda biedra nosaukumu, ir sevi jāpierāda, nenogurstoši un aktīvi jāstrādā sabiedriskajā darbā, jāparāda savas spējas. Novēlu jauniešiem nepagurt! Vēlos teikt: ir labi būt jaunam un perspektīvam! Man pašai gadu nasta liek aiziet pelnītā atpūtā. Ja būtu pusmūža gados, tad gan varētu vēl strādāt.
Ceru, mūsdienu jaunieši spēs kādreiz iegūt LNS Goda biedra nosaukumu. Tas nav viegli, jo sevi ir jāziedo. Laiks rādīs.
Ir trīs lietas, ko es gribētu pateikt: kļūdas sev nepārmet! Arī citiem ne. Kļūdas dzīvē ir vajadzīgas! Katra kļūda ir ieguvums, jo otrreiz to vairs neatkārtosim!
Nedzirdīgo dienā kopā ar visiem
