Guntis Dāvids
Guntim Dāvidam LNS Goda biedra tituls piešķirts 2013.gadā, viņš ieguvis arī Kuldīgas RB Goda biedra statusu. Guntis Dāvids bija patriots, sabiedriski aktīvs un strādīgs cilvēks ar dziļām saknēm nedzirdīgo kopienas dzīvē.
Guntis Dāvids dzimis 1954. gada 10. martā Sibīrijā. Viņa tēvs Arvīds (1924–1994) un māte Velta (1929–1989) 1949. gada 25. martā tika izsūtīti no Ventspils apriņķa Ventas pagasta Plātenes uz nometinājuma vietu Omskas apgabalā, Molotovas rajonā. Tur piedzima arī Gunta vecākais brālis.
Pēc ģimenes atgriešanās no izsūtījuma uz Latviju Guntis mācījās Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātskolā (šobrīd Valmieras Gaujas krasta vidusskolā – attīstības centrs), kuru pabeidza 1973. gadā. Mācījās arī Rīgas Raiņa vidusskolā, kur 1976. gadā ieguva vidējo izglītību. Pēc tam uzsāka darba gaitas Ventspils ventilatoru rūpnīcā kā virpotājs.
Bijis LNS biedrs no 1970. gada 4. aprīļa (Ventspils RB). Guntis bija aktīvs kluba darbā, aizrautīgi piedalījās deju pulciņā. Nodarbojās arī ar fotografēšanu. Pirmo reizi 1986. gadā Ventspils nodaļas pasākumos uzstājās ar melodeklamāciju. Tika ievēlēts par Ventspils RB priekšsēdētāju (1977–1983). Tolaik būdams jauns gados, viņam nebija viegli vadīt biedrību un klubu, taču bija liela vēlēšanās strādāt, un pamazām uzkrājās arvien lielāka pieredze. Par ieguldījumu sabiedriskajā dzīvē Guntis tika apbalvots ar Latvijas Nedzirdīgo biedrības Goda rakstu. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tika ievēlēts LNS domē.
2007. gada 28. septembrī Guntis pārcēlās uz Kuldīgas RB. Vēlāk ārkārtas vēlēšanās viņu ievēlēja par Kuldīgas RB priekšsēdētāju (2015–2017). Piedalījies konkursā “Labākais sēņotājs”, kā arī prāta spēļu konkursos un daudzos citos līdzīgos pasākumos.
No Ventspils RB un Kuldīgas RB biedru atmiņām secināms, ka Guntis bijis aktīvs sabiedriskajā dzīvē un sportā. Deju ceļi viņu un citus ventspilniekus veduši uz Lietuvu, Igauniju, Kaļiņingradu, Moldāviju. Bijis viens no aktīvākajiem dalībniekiem LNB auto daudzcīņas sacensībās “Rīgas gailis – 90”. Paticis piedalīties tūristu salidojumā un orientēšanās sacensībās.
G. Dāvids bija gaišs cilvēks ar asu prātu, izpalīdzīgs un pieklājīgs. Precējies ar sievu Tatjanu, izaudzinātas divas meitas – Lindu un Anitu –, ir trīs mazbērni.
Devies mūžībā 2022. gada 14. jūlijā. Apglabāts Ventspils Meža kapos.
Atmiņas par Gunti
Žanete Škapare: Es Gunti iepazinu, strādājot biedrībā un vadot dažādus pasākumus, kuros piedalījās arī Guntis. Galvenokārt, deju mēģinājumos, kad gatavojāmies mākslinieciskās pašdarbības festivāliem. Guntis manās atminās vienmēr paliks kā dzīvespriecīgs cilvēks, viņam patika humors. Ar manu tēti Juri Ozoliņu daudz runāja par politiku, vēsturi. Guntis bija īstens latvietis, Latvijas patriots.
Lindas un Anitas atmiņas par tēvu
Varbūt varat pastāstīt vairāk par Gunta personību – vai viņš bija nopietns darba lietās, vai arī cilvēks, kas prata par problēmām nesatraukties un pasmieties?
Guntis pret darbu attiecās ar lielu atbildību un vienmēr gribēja visu padarīt kvalitatīvi. Ne velti ir teiciens – ja nedari kvalitatīvi, tad nedari vispār. Šis attiecas uz Gunti par visiem simts procentiem. Viņš bija ļoti strādīgs un nekad nesūdzējās par darba daudzumu vai grūtumu. Jo īpaši, ja runā par laiku, kad paralēli ikdienas darbam Ventspils ventilatoru rūpnīcā, kur strādāja par virpotāju, brīvajos brīžos piestrādāja uz traktora. Ģimene atceras, ka Guntis varēja izbraukt no mājām agri, agri no rīta un atgriezties vēlu vakarā – kad darbs bija pabeigts līdz galam. Negribēja pievilt cilvēkus. Ja tajā dienā bija jānopļauj kādam, tad tas tika izdarīts lai tur vai kas. Nekad nenolaida rokas. Ja traktors bija jāremontē, tad arī to varēja darīt līdz vēlai naktij, lai jau nākamajā rītā dotos pie cilvēkiem, kuriem bija apsolījis kaut ko izdarīt. Tāds darba rūķis bija attiecībā pret visu, kam pieķērās.
Ar kuru cilvēku viņš visvairāk sadarbojās, kad strādāja biedrībā?
Kuldīgas nedzirdīgo biedrībā visbiežāk sadarbojās ar Juri Ozoliņu, vienmēr konsultējās un apspriedās par svarīgajām lietām un jautājumiem, jo arī viņš bija zinošs, atsaucīgs un labsirdīgs kolēģis. Bet vispār ar visiem bija labas attiecības, vienmēr visiem biedrībā palīdzēja, paskaidroja vai ieteica, kā rīkoties labāk, vienmēr bija zinošs visās jomās un lietās. Un to visu vienmēr mācēja apvienot ar labu humora izjūtu, mācēja sasmīdināt ikvienu!
Kādas bija viņa galvenās vērtības dzīvē?
Vienmēr bija godīgs un taisnīgs, varēja pateikt to, ko domāja, un to pamatot. Daudzi to ļoti augstu vērtēja viņā. Cilvēki vienmēr varēja paļauties un uzticēties Guntim – ka viņš kā allaž izdarīs visu, kas ir viņa spēkos. Viņš arī darīja visu, lai parūpētos par savu ģimeni. Ģimene bija zelta vērtē, visi svētki tika svinēti ģimenes lokā ar sirsnību, jautrību un lielām rūpēm. Ļoti mīlēja ģimeni, savu zemi, bija patriotisks gan darbos, gan vārdos.
Vai viņam bija kādi hobiji ārpus darba?
Brīvajā laikā nodarbojās ar zemes apstrādi ar savu traktoru. Patika remontēt tehniku – jebkādu. Daudzi brauca pie viņa pēc palīdzības remontos, jo Guntis bija ļoti zinošs tehniskās lietās. Arī bērni varēja pieskriet pie tēta un palūgt kaut ko salabot, piemēram, gaismiņu virteni, divriteni vai jebkuru citu sadzīvisku priekšmetu, jo “ko nevar salabot tētis, to nevar salabot neviens!”. Vēl patika skatīties latviešu filmas un detektīvseriālus, bet to varēja atļauties reti, jo rokas vienmēr bija darba pilnas. Jaunībā patika braukt ar mašīnu, pat piedalīties autosacīkstēs. Bija ļoti aktīvs cilvēks. Kuldīgas biedrībā piedalījās arī deju kolektīvā, jo ļoti patika tautiskās dejas jau no skolas laikiem Valmierā. Tagad arī mazdēls Aleksejs iet viņa pēdās, ļoti aizrautīgi piedalās tautas dejās savā skolas dejotāju grupā. Vēl ģimene atminas, ka Guntim patika arī fotografēšana un bilžu attīstīšana, jo bija viss tam nepieciešamais. Gunti vienmēr saistīja jūra, tāpēc patika arī ar laivu doties jūrā un zvejot. Bieži ņēma līdzi arī savus bērnus, tāpēc laikam meitām jūra arī ir ļoti tuva - īpašas un skaistas atmiņas.
Vai atceraties, kā viņš sāka strādāt biedrībā?
Ventspils nedzirdīgo biedrībā tajā laikā strādāja Alberts Kokins, viņš piedāvāja Guntim nākt par priekšsēdētāju – tā arī viss aizsākās.
Vai viņam patika māksla, vai vairāk sports?
Te Guntis teiktu: “Kāda starpība? Arī sports ir māksla!” Ģimene iesmejas, atceroties un domājot par Gunti. Bet vairāk jau laikam sports. Jaunības dienās aktīvi piedalījās dažādos sporta veidos – auto sacīkstēs, novusa un sporta sacensībās, deju kolektīvā. Vienmēr bija par aktīvu darbošanos. Vienmēr piekrita braukt un apskatīt jaunas vietas!
Informāciju sagatavoja Līga Kotova.
