17.05.2024
Edgars Vorslovs
Edgars Vorslovs 2013. gadā ieguva titulu “LNS Gada cilvēks 2013”, bet kopš 2021. gada viņš ir LNS Goda biedrs. Savas darba gaitas Edgars uzsāka Latvijas Nedzirdīgo savienībā, kur arī šobrīd sniedz savu ieguldījumu nedzirdīgo kopienas labā.
Edgars Vorslovs dzimis 1966. gada 9. aprīlī dzirdīgo ģimenē un audzis Latgales laukos – Krāslavas novadā, netālu no Sauleskalna. Līdz otrajai klasei viņš mācījās Sauleskalna astoņgadīgajā skolā, bet tad saslima un zaudēja dzirdi. Pēc slimības Edgars mācības uzsāka Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātskolā (tagad Valmieras Gauja krasta vidusskola – attīstības centrs), kur pārgāja uz piekto klasi, kuru pabeidza 1983. gadā. Pēc skolas beigšanas, meklējot darbu bez konkrētas profesijas, viņš pārcēlās uz Rīgu un sāka strādāt Latvijas Nedzirdīgo savienības Rīgas mācību un ražošanas uzņēmumā. Paralēli darbam viņš mācījās Rīgas Raiņa 8. vakara (maiņu) vidusskolā. Skolā viņam neklājās viegli, jo dzirdes zuduma dēļ nevarēja dzirdēt skolotāju, tāpēc mācījās, lasot no lūpām.
2007. gadā Edgars iestājās Vadības un sociālā darba augstskolā “Attīstība”, kuru absolvēja 2012. gadā, saņemot profesionālo bakalaura grādu sociālajā darbā un sociālā darbinieka kvalifikāciju. Mācībās bija pieejams zīmju valodas tulks. Atceroties studiju gadus, Edgars izceļ pārsteigumu, ka, lai gan visi pārējie kursa biedri bija dzirdīgi, tieši viņš tika izvēlēts par kursa vecāko. Pirms tam, 2005. gadā, viņš bija sācis tālmācības studijas Biznesa augstskolā “Turība”, taču nācās tās pārtraukt, jo apvienot darbu ar mācībām divās augstskolās vienlaicīgi nebija iespējams. Tādēļ viņš izvēlējās koncentrēties tikai uz sociālā darba studijām. Edgars daudz ko apguvis pašmācības ceļā, lasot un apmeklējot dažādus kursus. Tāds ir viņa raksturs – nekad neapstāties, iegūt jaunas zināšanas un prasmes. Edgars vadās pēc devīzes: mūžu dzīvo, mūžu mācies.
1982.
gadā, kad Edgars vēl mācījās skolā, viņu uzņēma par LNS
biedru Valmieras RB. Šobrīd viņš ir LNS Rīgas RB biedrs. 1983.
gadā Edgars sāka strādāt Rīgas mācību un ražošanas uzņēmumā
kā remontstrādnieks. Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas, 1993.
gadā, LNS toreizējā viceprezidente Maruta Piterniece aicināja
Edgaru strādāt LNS valdes birojā. Viņš ātri virzījās pa
karjeras kāpnēm, ieguldot visus savus spēkus LNS attīstībā.
Edgars kļuva par likumu pārzinātāju, kas bija svarīgi viņa
darbā. Viņš arī piedalījās LNS statūtu sagatavošanā, bijis
atbildīgs par izglītības jautājumiem, statistikas apkopošanu
u.c.
Edgars strādājis LNS Rīgas RB kā valdes loceklis, avīzes
“Kopsolī” redakcijas kolēģijā, LNS statūtu komisijā, LNS
domē.
Strādājot LNS valdē, Edgars sāka izmantot tehnoloģijas, kas atviegloja saziņu, piemēram, datoru, teksta tālruni, peidžeri un mobilo tālruni. Agrāk LNS Jaunatnes komisijā Edgars bija atbildīgais par jautājumiem, kas saistīti ar jauniešiem. 1995. gadā kopā ar vēl trīs jauniešiem no Latvijas viņam bija iespēja piedalīties nedzirdīgo jauniešu nometnē Austrijā, ko rīkoja Pasaules Nedzirdīgo federācija (PNF) un kas bija pirmā šāda veida nometne federācijas vēsturē.
Strādājot LNS un Latvijas Nedzirdīgo sporta federācijas (LNSF) valdēs, Edgars bieži iesniedza avīzei "Kopsolī" informatīvus rakstus par nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem. Viņš regulāri tikās ar nedzirdīgo sabiedrību un bija labi informēts par viņu problēmām. "Kopsolī" redaktore Ilze Kopmane rosināja Edgaram kā korespondentam rakstīt izsmeļošus materiālus par nedzirdīgo dzīvi un vajadzībām. Tomēr laika trūkuma dēļ Edgars nespēja pilnībā nodoties rakstu sagatavošanai, kas neļāva izveidot ciešu sadarbību ar redakciju.
Mācību gados Valmierā Edgars bija labs distanču slēpotājs, šahists un basketbolists. Pēc skolas beigšanas vairāk trenējās basketbolā, ir spēlējis Latvijas izlasē nedzirdīgo sporta sacensībās. Tagad gan vairāk nodarbojas ar boulingu.
Edgaram Vorslovam ir daudzu gadu pieredze vadošos amatos. Viņš bijis “LNS Komunikācijas centra” direktors (2001–2009), LNS Rīgas RB priekšsēdētājs (2003–2005), LNS viceprezidents (2005–2009), Valsts deleģēto sociālo pakalpojumu nodaļas vadītājs (2010–2013 un 2018–2021), LNS prezidents (2013–2017). Par LNS prezidentu atkārtoti ievēlēts 2021. gadā. Viņš vairākkārt ir piedalījies Pasaules Nedzirdīgo federācijas (WFD) kongresos un Eiropas Nedzirdīgo savienības (EUD) ģenerālajās asamblejās, kā arī citos starptautiskos pasākumos. Edgara pieredze ļāvusi sekmīgi organizēt starptautiskus pasākumus Latvijā.
Ārpus darba LNS Edgars kā Latvijas Zaļās partijas pārstāvis 2013. gadā piedalījās Rīgas domes vēlēšanās. Vēlāk, 2018. gadā, viņš Zaļo un Zemnieku savienības sastāvā piedalījās 13. Saeimas vēlēšanās, bija deputāta kandidāts arī Eiroparlamenta vēlēšanās 2019. gadā un Rīgas domes vēlēšanās 2020. gadā.
Intervija ar LNS prezidentu un LNS Goda biedru Edgaru Vorslovu
LNS sistēmā strādā jau ļoti sen. Kā tu raksturotu savu darba dienu tagad, salīdzinot ar to, kāda tā bija tavas pirmās prezidentūras laikā?
Vadot tik lielu organizāciju, kāda ir LNS, darba diena nav standarta astoņu stundu garumā. Tas ir nenormēts darba laiks, kad galva nepārtraukti strādā – par veicamajiem darbiem sāku domāt jau brokastu laikā. Salīdzinot ar pirmo prezidentūru, līdz ar gadiem man nākusi klāt pieredze un zināšanas. Tas palīdz ātrāk atrast risinājumus dažādās situācijās. Sabiedrībā situācija gadu gaitā mainās, un katrā situācijā risinājums var atšķirties.
Ko tu šo visu gadu laikā izceltu kā savu lielāko sasniegumu? Kas tev ir sagādājis lielāko gandarījuma sajūtu?
Visi problēmsituāciju risinājumi manā skatījumā ir sasniegumi. Katram no sava skatpunkta kādas problēmas atrisinājums ir būtiskākais. Manā skatījumā jebkurš veiksmīgs risinājums ir sasniegums un rada gandarījumu pēc paveiktā darba.
Mans sasniegums? Nu nē, tas ir visas LNS komandas darbs, katrs pieliek savu roku, lai kaut ko sasniegtu. Man vislielākais gandarījums ir par to, ka mainās sabiedrības attieksme – pozitīvā virzienā – pret nedzirdīgajiem un zīmju valodu. Pats galvenais, ka LNS viedoklī ieklausās un to respektē gan valsts, gan pašvaldību institūcijas.
Kas tevi motivē darbam LNS labā?
Man jau laikam no skolas gadiem ir asinīs būt līderim, kas iestājas pret netaisnību un meklē dažādus risinājumus, lai būtu labāki dzīves apstākļi gan pašam, gan citiem. Strādājot LNS, katra diena atnes kaut ko jaunu – gan problēmas, gan veiksmīgus atrisinājumus. Man patīk darbs, kurā jāstrādā ar galvu. LNS ir manas otrās mājas, un es vēlos šajās mājās labi justies, tāpēc uzskatu par savu pienākumu par to rūpēties.
Kāda ir tava dzīve ārpus LNS? Vai tev ir kāds hobijs?
Brīvajā laikā cenšos atslēgties no domām par darbu. Tā kā ikdienā atrodos sabiedrībā, brīvajā laikā patīk pabūt vienatnē. Atkarībā no situācijas vai nu ar makšķeri rokās pie ūdeņiem, vai rušinoties dārzā. Esmu zinātkārs, tāpēc arī daudz lasu.
Intervija ar LNS viceprezidentiem Brigitu Lazdu un Ivaru Kalniņu
Kā jūs raksturotu Edgara personību un darba stilu?
Brigita: Es Edgaru pazīstu jau no Jāņa sētas laikiem, kad LNS vadība, “Kopsolī” un LNS Rīgas reģionālā biedrība darbojās Vecrīgas sirdī. Tajā laikā ar viņu kontakta praktiski nebija, jo mana darba vieta bija 1. stāvā, bet Edgars strādāja 3. stāvā. Mūsu ceļi krustojās tikai tad, kad visi pārcēlāmies uz Elvīras ielu. Kad strādāju “Kopsolī”, jau tad pamanīju Edgaru. Viņš bija mūsu avīzes vērīgākais lasītājs – ja kaut kas nebija pareizi nopublicēts, vienmēr norādīja uz kļūdām. Novēroju, ka Edgars arī LNS domes sēdēs aktīvi piedalās debatēs un vienmēr par visiem jautājumiem pauž savu viedokli.
Vistuvāk es viņu iepazinu, kad sāku strādāt par zīmju valodas tulku “LNS Komunikācijas centrā” un Edgars bija mans tiešais priekšnieks. Viņš bija un joprojām ir stingrs, ar savu viedokli, prasīgs, kompetents juridiskās lietās, bet ar labu sirdi, ātri piedod kļūdas un ilgi netur dusmas. Ja rodas problēmas, var pamanīt, ka Edgars tām pieiet nopietni, daudz domā, analizē, prasa padomu kolēģiem, kā atrisināt situāciju. Bet, protams, kā jebkurā darbā, ir arī kuriozas situācijas, par kurām var arī pasmaidīt, un Edgaram arī šī rakstura īpašība noteikti piemīt.
Ivars: Edgaru labi pazīstu kopš laika, kad viņš vadīja “LNS Komunikācijas centru”. Man brīžiem ir interesanti vērot viņa darba tempu un stilu. Jā, viņš allaž ir ārkārtīgi nopietns attiecībā uz visiem darbiem, kādi viņam bijuši. Man bijusi vēlme viņu izjokot vai vienkārši izraut no darba sliedēm, bet nekad nav izdevies. LNS darbā gadiem bija daudz problēmu, bet viņam izdevās veiksmīgi rast risinājumus. Viņš prot tās atrisināt bez īpaša satraukuma. Par darbu viņš domā nepārtraukti. Nereti cilvēki pārmet, ka viņš nedod pretī sveicienu, bet viņš vienkārši neredz un ir iegrimis nemitīgās domās par darbu. Edgara galvenā prioritāte ir prestižs LNS tēls, un to viņš arī ir panācis. Viņš prot vest sarunas ar pašvaldību un valsts amatpersonām, kā jau politiķis. Izpratne par dažādiem likumiem un noteikumiem ir viņa stiprā puse, bez tiem darbos nekādi nevar iztikt. Cilvēku emociju izvirdumi Edgaru neinteresē. Tas nenozīmē, ka viņš ir bezjūtīgs, bet gan to, ka viņš darbā cenšas būt principāls un punktuāls. Ja kāds vēlas iegūt Edgara labvēlību, tad labāk neiet pie viņa ar liekām emocijām, bet gan ar konkrētiem argumentiem un loģiskiem priekšlikumiem, jo viņš necieš haosu darbā. Ja darbinieki savus darbus izdara puslīdz vai neizdara, viņš vienmēr izdara viņu vietā.
Kā ir pagājis šis laiks LNS vadības komandā ar Edgaru priekšgalā?
Brigita: Laiks paskrējis ļoti ātri, jau nākamgad notiks kongress, kurā vēlēsim jaunu vadību. Šis darba periods kopā ar LNS prezidentu Edgaru Vorslovu ir bijis ļoti piepildīts un interesants. Šajā laikā mēs abi esam tikušies ar vairākām valsts augstākajām amatpersonām: ar Latvijas Valsts prezidentiem Egilu Levitu un Edgaru Rinkēviču, tagadējo Ministru prezidenti Eviku Siliņu (toreiz viņa vēl bija Labklājības ministre), Saeimas deputātiem. Vienmēr šādās reizēs ir bijis lepnums par mūsu LNS prezidentu – par viņa nostāju, spēju prezentēt LNS un likt saklausīt nedzirdīgo cilvēku sāpes, vajadzības un vēlmes. Ar LNS prezidentu bieži konsultējas arī valsts iestāžu darbinieki, NVO pārstāvji, lūdzot padomus tieši jautājumos par cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, un viņš labprāt viņus konsultē.
Ikdienas darbā, protams, gadās visādi. Ir dienas, kad viss izdodas labi, veiksmīgi un prezidents ir apmierināts ar rezultātu, dzirdam uzslavas. Taču ir reizes, kad kaut kas nav izdarīts līdz galam vai piemirsts, – tad var sagaidīt arī kādu aizrādījumu. Šajās reizēs mēs prezidentu varam redzēt arī dusmīgu. Edgaru var raksturot kā cilvēku, kas daudz strādā ar lielu atbildības sajūtu, prasīgu pret sevi un citiem, kam patīk precizitāte un kas ir ļoti zinošs likumdošanas jomā.
Ivars:
Komandā ar Edgaru esmu strādājis jau agrāk – viņa pirmās
prezidentūras laikā. Viņš prot vadīt un uzturēt komandu, tas ir
ļoti svarīgi. Katram ir savs viedoklis, bet viņš spēj
pārliecināt citus, lai tiktu pieņemti objektīvi un loģiski
lēmumi. Jāpiezīmē, ka LNS vadībā ir diezgan daudz aunu pēc
horoskopa, sadursmes reizēm notiek, bet beigās veiksmīgs
kompromiss vienmēr tiek rasts. Dažos jautājumos viņš reizēm ir
nepiekāpīgs, tad mums jānāk ar citu pieeju un citu variantu, kā
jau notiek politikā. Šajā laikā Edgars daudzas LNS lietas ir
sakārtojis un ieviesis pārmaiņas. Paveikto darbu saraksts ir garš,
to viņš publiski neafišē. Nozīmīgākie bija energoefektivitātes
un demokrātijas projekti. Man ir prieks būt komandā ar viņu.
Informāciju sagatavoja Līga Kotova.
