28.12.2018
LNS GODA BIEDRU SIMTGADNIEKU PIEMIŅAI
Arvīdam Jāņkalnam - 100
08. 05. 1918. – 06. 11. 2009
Arvīds Jāņkalns dzimis 1918. gada 8. maijā Kalncempju pagastā Valkas apriņķī strādnieku ģimenē. Viņš mācījās Rīgas (1924 - 1929 un 1933 -1934) un Valmieras (1929-1933) Kurlmēmo skolās. Pēc Rīgas skolas beigšanas 1934. g. līdz 1939. gadam viņš bija grāmatsējēja māceklis pie meistara privātā darbnīcā. Par labiem panākumiem darbā Amatu komisija piešķīra Zeļļa meistara diplomu un tiesības strādāt grāmatsietuvē kā īsts grāmatsējējs.
Pēc kara, 1946. gadā, paklausot Latvijas Nedzirdīgo biedrības priekšsēdētājas R. Kuzņecovas aicinājumam, uz laiku grāmatsējēja darbu pameta un pievērsās LNB biedru kultūras – masu darbam Šķūņu ielā 19, kur strādāja līdz 1947. gadam. Kopš 1945. gada valdes dibināšanas pirmās sēdes bija LNB valdes loceklis.
Kopš 1935. gada iesaistījās sabiedriskā darbā kā Nedzirdīgo biedrības aktīvists. 1936. gadā Arvīds piedalījās nedzirdīgo sporta organizācijas dibināšanā. Viņš bija liels un aktīvs sportists, trenējās futbolā un basketbolā. Tajā laikā viņu iebalsoja par fizkultūras kolektīva priekšsēdētāju, kur 30 gadus tika pārvēlēts šajā amatā.
Kopš 1950. gada Arvīds atgriezās grāmatsējēja darbā Rīgas MRU par grāmatsējēju, kur nostrādāja 37 gadus līdz aiziešanai pensijā 1987. gadā.
Viņš daudziem nedzirdīgajiem lasītājiem viņu īpašumā esošajām vecajām grāmatām atjaunoja cietos vākus, restaurēja daudz salīmētās lappuses. Ar to grāmatām atdots otrs mūžs, lai tās atkal kalpotu.
1992. gada 25. maijā piešķirts LNS Goda biedra nosaukums.
Mūžībā devās 91 gadu vecumā, miris 2009. gada 6. novembrī.
Mildai Celmai - 100
03. 08. 1918. – 08. 01. 1989
Milda Āboltiņa dzimusi 1918. gada 3. augustā Limbažu rajona Katvaru ciemā laukstrādnieku ģimenē. Sākumā mācījās vietējā pamatskolā, bet 11 gadu vecumā no smagas slimības – šarlaka zaudējusi dzirdi un pārgāja mācīties uz Valmieras Kurlmēmo skolu, kuru 1934. gadā pabeidza. Tajā pašā gadā sāka strādāt par šuvējas mācekli privātā apģērbu šūšanas darbnīcā Limbažos, tur nostrādāja 4 gadus. Apprecējās un pārgāja dzīvot pie vīra A. Celma Siguldas rajona Vildogas ciemā. Ģimenē piedzima divi bērni – dēls Valdis un meita Maruta. 1946. gadā kopā ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi Rīgā.
Kļuva par LNB biedri no 1946. gada. Tūlīt sāka nodarboties ar māksliniecisko pašdarbību, piedaloties lugu iestudēšanā drāmas pulciņā. Pirmā uzstāšanās uz nedzirdīgo skatuves notika 1946. gadā, kad režisores E. Elksnes vadībā lugā “Ar siltu vēju” tēloja nelielu lomu.
Sākot ar 1950. gadu, viņa nepārtraukti darbojās sabiedriskos amatos. Bija LNB Rīgas nodaļas valdes locekle, biedru tiesas sekretāre un kluba padomes locekle. Pildot visus šos pienākumus, Milda prata atlicināt laiku arī nodarbībām dramatiskajā un deju kolektīvā, uz skatuves atveidojot vairākas neaizmirstamas lomas.
Jau nobriedušā vecumā iestājās Rīgas Raiņa 8. Vakara/maiņu vidusskolā, savienojot teicamu mācīšanos ar darbu un pienākumiem ģimenē. Ar to viņa pierādīja, ka centīgam un apzinīgam cilvēkam viss iespējams.
Bija laba šuvēja Rīgas MRU, kur vēlāk kļuva par šūšanas čeha brigadieri, apvienojot darbu ar sabiedrisko pienākumu izpildi.
Arī pēc tam, kad Milda pārtrauca aktīvā darba gaitas, būdama pensijā, viņa saglabāja savu nemainīgi ieinteresēto attieksmi pret Nedzirdīgo biedrības dzīvi un uzmanīgi sekoja līdzi visiem notikumiem nedzirdīgo sabiedrībā.
Par nopelniem LNB labā 1988. gadā piešķirts LNS Goda biedra nosaukums.
Mirusi 70 gadu vecumā 1989. gada 8. janvārī. Apglabāta Ulbrokas - Pļavnieku kapos Rīgā.
1966. gadā 17. decembrī Sudraba kāzu jubilejas pasākums Jāņa sētā
Ekskursija Maskavā, Krievijā
