28.10.2022

Spēt iekļauties savā apkaimē

21.septembrī kultūras centrā “Rītausma” notika paneļdiskusija “Nedzirdīgo cilvēku aktīva un efektīva iesaiste Rīgas pilsētvides organizēšanā – savu apkaimju attīstībā. Prakse. Problēmas. Risinājumi”. Paņeļdiskusijas dalībnieki bija Rīgas pilsētas Apkaimju centra koordinatori, pārstāvji no Kultūras ministrijas, Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes un Rīgas domes Labklājības departamenta un LNS prezidents Edgars Vorslovs un Dienas centra vadītāja Gunta Birnīte.

Diskusiju vadīja Māra Lasmane, meklējot atbildes uz jautājumiem, piemēram, kā uzlabot nedzirdīgo cilvēku informēšanas iespējas par Rīgas pilsētas apkaimju norisēm, aktivitātēm un notikumiem, kādas aktivitātes var sekmēt nedzirdīgo cilvēku piederības un atbildības sajūtu savai apkaimei, kāpēc nedzirdīgie cilvēki nespēj paust savu viedokli, vēlmes un vajadzības par savu apkaimi.

Runājot par apkaimju notikumiem un pasākumiem, apkaimju centra koordinatori atgādināja, ka informācija jāmeklē mājaslapās www.riga.lv un www.apkaimes.lv un apkaimju Facebook lapās, ka darbojas vairākas apkaimju biedrības, kurās aicina nedzirdīgos iekļauties.

Ivars Kalniņš atklāja, ka uz aicinājumu apmeklēt apkaimju pasākumus, nedzirdīgo rīdzinieku tipiskākā atbilde ir: “Tas nav man domāts, tas ir dzirdīgajiem.” Jo – nav zināms, vai tur būs tulks, vai būs vizuāla informācija, vai pasākums atbildīs manām interesēm.

Elfa Kesenfelde aicināja padomāt par videogida izveidošanu muzejos, līdzīgi kā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, “lai vienmēr nebūtu jāmeklē tulks muzeja apmeklējumam, bez tam brīvdienās tulki nestrādā”.

Savukārt Edgars Vorslovs, kas pats ir no Daugavgrīvas apkaimes, atzīmēja, ka apkaimes mājaslapā ir grūti orientēties un atrast nepieciešamo informāciju.

Apkaimju centra koordinatori aicināja piedāvāt savas idejas un risinājumus, piemēram, apkaimes labiekārtošanai. Tā kā nedzirdīgajiem ir grūtības izteikties rakstiski, viņi nespēj paust savu viedokli. Ilona Liniņa Rīgas domes pārstāvjiem jautāja, vai nedzirdīgie var iesniegt iesniegumu zīmju valodā. Jautājums sākumā radīja nelielu apjukumu, bet pārstāvji atzina, ka “jā”. Ilona Liniņa dzīvo Bolderājas apkaimē. Viņa gribētu sūdzēties iespēju nokļūt uz Bolderāju. Sabiedriskais transports naktīs vairs nekursē. Varētu iet kājām vai braukt ar riteni, bet ceļi ir šauri. Tā kā tur brauc kravas mašīnas ar baļķiem, gājējiem nav droši iet pa ceļa malu. Jāiet pa iemītu taciņu zālē. Tumsā tas ir biedējoši. Nepieciešams asfaltēts celiņš gājējiem un velobraucējiem.

Jautājumus par apkaimēm un iekļaušanās iespējām aktīvi uzdeva Elfa Kesenfelde. Viņa pati dzīvo Šampētera apkaimē un ir iesaistījusies ne tikai savā, bet vēl piecu apkaimju Facebook grupās. Sākotnēji Elfa iesaistījās kaimiņapkaimju grupās “Labi dzīvot Āgenskalnā” un “Pleskodāle”. Vēlāk, lai palīdzētu kādai paziņai atrast dzīvokli, iesaistījās “Ziepniekkalns”, “Baloži” un “Mārupe” Facebook grupā.

Diskusijā Elfu pārsteidza, ka Rīgas biedri maz zina, ka pilsēta ir sadalīta apkaimēs, tāpat nezina savu apkaimi un neiesaistās tās dzīvē. “Pati esmu vairāku apkaimju grupās, tas man dod sajūtu, ka pazīstu iedzīvotājus, kas dzīvo manā un blakus apkaimēs. Viņi man ir kļuvuši tuvāki. Facebook grupās uzzinu jaunumus par apkaimi un pasākumiem (piemēram, izstādes, talkas), kas notiek manā un blakus esošajās apkaimēs. Tāpat Facebook atdodu lietas, ka man nav vajadzīgas, un atrodu sev nepieciešamas. Pirms pieciem gadiem grupā “Labi dzīvot Āgenskalnā” uz manu lūgumu atsaucās kāda kūku cepēja. Pasūtīju viņai kūkas, un kopš tā laika esam tuvākas. Apkaimju grupa ir vajadzīga ikvienam nedzirdīgajam, jo tad nejūtamies izolēti,” uzskata Elfa.

Elfa aicina apkaimju vadītājus vairāk padomāt par pasākumu pieejamību nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem iedzīvotājiem. Piemēram, pasākuma laikā viņiem rezervēt vietu pirmajās rindās, lai vājdzirdīgie varētu labāk dzirdēt un stāstīto nolasīt no lūpām, bet nedzirdīgie labāk redzētu tulku. Tāpat viņa aicina padomāt par izstādes eksponātiem, nodrošinot par tiem informāciju zīmju valodā, izmantojot QR kodu lasītāju.

Visaktīvākais paneļdiskusijas dalībnieks bija Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Bolderājas punkta apkaimes koordinators Gaidis Balodis. Viņš sniedza savu redzējumu un iespējamos risinājumus, kā aktīvi un efektīvi iesaistīt nedzirdīgos cilvēkus Rīgas pilsētvides un savas apkaimes attīstībā. Gaidis Balodis avīzei “Kopsolī” pastāstīja: “Jau nākamajā nedēļā pēc diskusijas darba sanāksmē ar centra vadību un apkaimju koordinatoriem pārrunājām Rīgas apkaimju nedzirdīgo iedzīvotāju aktuālos jautājumus – pašvaldības mājaslapās www.riga.lv un www.apkaimes.lv un pašvaldības sociālo tīku kontos ievietota informācija vieglajā valodā, videomateriālu pieejamība ar subtitriem, pašvaldības organizētu ekskursiju un publisko pasākumu nodrošināšana ar surdotulku. Tāpat darba sanāksmē vienojāmies, ka videomateriālam par Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta projektu ideju konkursu tiks nodrošināti arī subtitri, lai nedzirdīgie iedzīvotāji jau oktobra sākumā var iepazīties ar informāciju par balsošanu par apkaimju iedzīvotāju un biedrību iesniegtajiem apkaimju pilsētvides labiekārtošanas projektiem un nobalsot par sev tīkamāko vai tuvākajā apkaimē plānoto projektu, ko iedzīvotāju atbalsta saņemšanas gadījumā īstenos pašvaldība. Apkaimju koordinatori arī turpmāk sadarbībā ar kolēģiem pašvaldības institūcijās strādās, lai iespēju robežās un pieejamā finansējuma ietvaros soli pa solim uzlabotu apkaimju nedzirdīgo iedzīvotāju ikdienu un stiprinātu vēlmi iepazīties ar uztveramu informāciju, lai sajustos iekļauti sabiedrībā jebkurā dzīves situācijā.”

Diskusija notika LNS projekta “Iekļaujamies Rīgas apkaimēs ar zīmju valodu! – 2” ietvaros. Projekta vadītājs Ivars Kalniņš ir ļoti gandarīts par paneļdiskusiju, kas notika pozitīvā gaisotnē. “Nedzirdīgo kopienas līdzdalība un iesaiste savas Rīgas apkaimes pasākumos un aktivitātēs vienmēr bijusi nepietiekama, tādēļ bija nepieciešams šo problēmu aktualizēt paneļdiskusijā. Būtiskākās problēmas ir informācijas un komunikācijas pieejamība. Diskusijas gaitā rasti interesanti risinājumi, kas varētu veicināt rīdzinieku ar dzirdes traucējumiem piederību savai apkaimei. Piemēram, katrā apkaimē notiek dažādi pasākumi un aktivitātes. Pārstāvji centīsies ieviest simbolus (piemēram, auss, kurai pāri ir svītra, vai divas kopā saliktas rokas, kas simbolizē tulkojumu zīmju valodā) savos informatīvajos kanālos, lai nedzirdīgie varētu redzēt, kuri plānotie pasākumi būs pieejami arī viņiem. Tāpat LNS turpinās atgādināt par nepieciešamību lielākajos Rīgas pašvaldības pasākumos nodrošināt tulkojumu zīmju valodā,” pastāstīja Ivars.

Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes projektu vadītāja apkaimju attīstības jautājumos Daiga Mežale (Teika)

Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta vecākā referente Elīza Spurdziņa

Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieka vietniece Ruta Klimkāne

Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītāja Sandra Kumačeva

Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes projektu vadītājs apkaimju attīstības jautājumos Jānis Tirziņš