21.10.2022
Kā pilnvērtīgi piedalīties Latvijas sabiedrības dzīvē
23. septembrī kultūras centrā “Rītausma” visas dienas garumā risinājās paneļdiskusija “Pilsoniskās sabiedrības dažādība”. Vairāk nekā 80 LNS biedru no visiem Latvijas reģioniem ieguva jaunas zināšanas un izpratni par pilsonisko sabiedrību un demokrātijas kultūru.Paneļdiskusijā, kas notika LNS projekta “Demokrātijas kultūras laboratorija” ietvaros, piedalījās pārstāvji no Tiesībsarga biroja, Vieglās valodas aģentūras un organizācijas “Apeirons”.
Diskusijas sākumā LNS viceprezidents Ivars Kalniņš
skaidroja, kas ir pilsoniskā sabiedrība, un uzsvēra, ka savu jautājumu
risināšanā svarīgi būt neatlaidīgiem, jo problēmu nevar atrisināt īsā laikā. “Mums,
nedzirdīgajiem, ir jābūt aktīvākiem, lai sabiedrība redz, ka spējam kaut ko
panākt,” uzsvēra Ivars Kalniņš.
Pēc tam projekta vadītāja un diskusijas moderatore
Aija Sannikova aicināja klātesošos diskutēt par iekļaušanos un līdzdarbošanos
sabiedrībā.
Ar labās prakses piemēriem dalījās LNS Liepājas reģionālās biedrības tulks Ainārs Ostvalds. Viņš pastāstīja, kā Liepājas pilsētas pašvaldība atbalsta nedzirdīgo biedrību. Spilgtākais piemērs – liepājniekiem ir videoziņas zīmju valodā par Liepājas pašvaldības aktualitātēm un tās tiek publicētas pašvaldības mājaslapā. Pašvaldība arī nodrošina tulkojumu zīmju valodā valsts svētku un Jaungada sagaidīšanas pasākumā Liepājā. Tāpat nedzirdīgie var vērot pasākumu “Gada liepājnieks”, jo tam ir nodrošināts tulkojums zīmju valodā.
Dalībnieki centās rast atbildi uz jautājumu, kāpēc
Liepājas praksi nepārņem citas pašvaldības. Pašvaldības nedzirdīgo biedrības
galvenokārt atbalsta ar finansējumu, bet mazāk domājušas par publisko pasākumu
pieejamību nedzirdīgiem cilvēkiem.
Vieglā valoda ir viens no veidiem, kā veicināt
nedzirdīgo cilvēku vienlīdzīgu līdzdalību pašvaldībās un valstī notiekošajos
procesos. Vieglās valodas aģentūras vadītāja Irīna Meļņika skaidroja, ka vieglā
valoda ir īpašs veids, kā pasniegt informāciju, lai tā būtu vieglāk saprotama
arī cilvēkiem, kuriem ir grūtības uztvert valodu, izprast tekstu. Īsi,
vienkārši teikumi, nekādas liekvārdības un birokrātisku samudžinājumu. “Katras
pašvaldības mājaslapā jābūt informācijai vieglajā valodā,” uzsvēra Irīna Meļņika.
Klātesošie atzina, ka tulku trūkums ir galvenā
problēma, kāpēc nedzirdīgie neiesaistās pasākumos ārpus biedrības. Valmieras biedrības
vadītāja Dace Lāce atzina: “Tikties ar Pensionāru biedrības un citu biedrību
vai pašvaldību pārstāvjiem varu tikai tad, ja man ir tulks.”
Diskusijās grupās dzimst jaunas idejas
Piemēram, Kuldīgas biedrības vadītāja Vilhelmīne
Vicinska savā grupā nonāca pie idejas sadarboties ar Romu biedrību, lai tuvāk iepazītu
viņu kultūru un dzīvesveidu. “Nezinām romu tradīcijas, bet kopā ar viņiem dzīvojam,”
atzīmēja Vilhelmīne Vicinska. Otra organizācija, ar ko šī grupa uzskatīja par
svarīgu sadarboties, ir “Mozaīka”, kas nodarbojas ar lesbiešu, geju, biseksuāļu
un transpersonu tiesību aizstāvību. Ilona Liniņa atklāja, kāpēc šāds
priekšlikums radās: “Mums ir daudz nedzirdīgo vecāku, kuri nepieņem savu bērnu
citādo seksuālo orientāciju un viņus neciena. Šiem vecākiem attiecības ar
bērniem ir sabojātas. Tāpēc nepieciešama izglītojoša lekcija par šo tēmu.” Vēl
Ilona uzsvēra, ka vajag sadarboties ar citām organizācijām, lai nedzirdīgie
attīstītos un uzzinātu kaut ko jaunu. Tāpat Ilona izteica cerību, ka šajā
diskusijā uzzinātais iedrošinās nedzirdīgos būt aktīvākiem savu problēmjautājumu
risināšanā un negaidīt palīdzību no tulka vai cita dzirdīgā cilvēka. “Pašiem
nedzirdīgajiem jāmācās būt drošiem un aktīviem savu jautājumu risināšanā,”
piebilda Ilona.
Savukārt Liepājas biedrības vadītāja Ilze Jaunzeme
domā par sadarbību ar Pensionāru biedrību, jo “būtu interesanti uzzināt, kā
viņi organizē savus pasākumus, un pārņemt labo pieredzi.” Ventspils biedrības
vadītāja Ieva Geige plāno līdzīgā veidā noskaidrot savu biedru intereses un
vēlmes un tad domāt par sadarbību ar konkrētām vietējām organizācijām. “Šis
projekts iedvesmo mani iedrošināt biedrus aktīvāk izteikt savu viedokli un
domāt par jaunām aktivitātēm,” tā šo pasākumu vērtēja Smiltenes biedrības
vadītāja Anita Ceple.
Ko vēlamies panākt
Uz jautājumu, kas būtu pirmais, ko gribētu paveikt,
Vilhelmīne Vicinska atbildēja, ka tā ir informācijas pieejamība pašvaldībā un
muzejos. Šādās vietās pamatinformācijai jābūt arī zīmju valodā. Noteikti jābūt
videogidam zīmju valodā Latvijas populārākajos muzejos, piemēram, Turaidas
muzejrezervātā, uzskata Smiltenes biedrības valdes locekle Lida Šilinska. Tāpat
Lida un Ilze Jaunzeme minēja nepieciešamību ātrās ēdināšanas iestādēm (Mackdonald,
Hesburger) padomāt par nedzirdīgo cilvēku apkalpošanu.
Kāpēc grūti izteikt savu viedokli
Diskusijā vairākkārt tika uzsvērts, ka
nedzirdīgajiem ir grūti izteikt savu viedokli, kas ir svarīgi pilsoniskajai
līdzdalībai. Tam piekrīt Māra Kursīte, viena no LNS biedru jaunās paaudzes, kas
uzmanīgi sekoja diskusijai. “Nedzirdīgajiem ir grūti arī uzdot jautājumu, jo
domā, ka tas var būt muļķīgs vai lieks. Labāk neuzdot, lai nekristu kaunā. Man
pašai tā ir gadījies – tēma interesanta, labprāt kaut ko pajautātu, bet
kautrējos to darīt. It sevišķi lielas auditorijas priekšā neesmu gatava
piecelties un uzdot jautājumu. Domāju, ka, ja skolā mums mācītu, kā diskutēt un
uzdot jautājumu publiskā vietā, tad es spētu to izdarīt. Tāpat svarīgi, lai
nedzirdīgā uzdotais jautājums zīmju valodā būtu pareizi iztulkots. Tāpēc, vai
es uzdošu jautājumu, ir atkarīgs no tā, kāds tulks tajā brīdī tulko,” domās dalījās
Māra.
Secinājumi
Pasākuma noslēgumā projekta vadītāja Aija Sannikova,
apkopojot izskanējušās problēmas, idejas un priekšlikumus, secināja, ka
nedzirdīgiem cilvēkiem jau šobrīd tiek sniegta liela palīdzība pilsoniskās
iekļaušanās jomā, tomēr ne vienmēr rezultāts sakrīt ar vēlamo. Lai palielinātu
nedzirdīgo cilvēku iesaisti pilsoniskā sabiedrībā, ir jāturpina izglītot gan sabiedrību,
gan nedzirdīgos cilvēkus, jāpalielina pašu nedzirdīgo cilvēku aktivitāte,
izpratne par savām tiesībām un
pienākumiem kā Latvijas pilsoņiem.
Projektu “Demokrātijas kultūras
laboratorija”, finansēšanas līguma Nr. AIF/2021/SDK2/13, finansē Islande,
Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo
iedzīvotāju fonds”. Par sniegto informāciju atbild
biedrība “Latvijas Nedzirdīgo savienība”.