31.01.2023
Iesaiste LNS Domes darbā- iespēja vairāk zināt, lemt, ierosināt (video)
2023.gada 7.janvārī notika LNS Domes sēde, kurā domnieki
izskatīja divus lēmumprojektus un analizēja paveikto 2022.gadā. Pasākums notika LNS projekta “Demokrātijas
kultūras laboratorija” ietvaros ar mērķi paaugstināt nedzirdīgo biedru iesaisti
un līdzdalību biedrības demokrātiskā pārvaldībā – LNS domes darbā un iedrošināt
viņus ticēt savai spējai ietekmēt lēmumus.
Tālāk sniedzam pārskatu par galveniem Domes sēdē
izskatītiem jautājumiem.
LNS zvērināta revidenta iecelšana
Vispirms tika
izskatīts jautājums par LNS zvērināta revidenta iecelšanu, jo LNS statūti nosaka, ka LNS finansiālās un
saimnieciskās darbības kontroli veic zvērināts revidents, kuru uz LNS domes
pilnvaru termiņu ieceļ LNS dome. Atbilstoši LNS
statūtiem, LNS gada pārskatu LNS dome apstiprina tikai pēc zvērināta revidenta
atzinuma saņemšanas.
LNS Dome piekrita LNS valdes
ierosinājumam LNS 2022. gada pārskata revīzijai iecelt SIA „Auditorfirma
„Grāmatvedis” zvērināto revidentu Jāni Mežielu, ar kuru LNS ir pozitīva vairāku gadu sadarbība.
LNS 2023. gada budžeta apstiprināšana
Nākamais darba kārtības jautājums bija LNS 2023. gada budžeta projekta apstiprināšana.
Valdes priekšsēdētājs Edgars Vorslovs klātesošajiem pastāstīja, ka lielākie ieņēmumi ir plānoti no valsts piešķirtajiem līdzekļiem Valsts Pārvaldes deleģēto
funkciju izpildei, LNS nekustamo īpašumu iznomāšanas, LNS kapitālsabiedrību
iemaksātajām dividendēm, Dienas centram Rītausma un projektam “Demokrātijas
kultūras laboratorija” piešķirtā finansējuma. Ieņēmumi plānoti pie nosacījuma, ja
situācija būs labvēlīga. Reālie ieņēmumi varētu būt mazāki, jo LNS nekustamie
īpašumi nav pilnībā noslogoti un izmaksas par apkuri šoziem būs ļoti lielas.
Biedri
interesējās, kāpēc tik mazi ieņēmumi no biedru naudas, vai LNS
paredzējusi finansējumu savam informatīvajam izdevumam, vai pietiks finansējuma Dienas centram “Rītausma”,
cik liels finansējums paredzēts tulka
pakalpojuma, sociālās rehabilitācijas pakalpojuma un tehnisko palīglīdzekļu
pakalpojuma nodrošināšanai, uz ko arī saņēma atbildi.
Pēc tam E.Vorslovs iepazīstināja par plānoto izdevumu apmēru 2023.gadā. Piemēram,
LNS jārēķinās ar izdevumiem, kas saistīti ar četru LNS ēku apdrošināšanu – Rehabilitācijas
centra ēkas Rīgā un Liepājā, LNS ēka Rīgā, Elvīras ielā 19 K-2 un Rēzeknes reģionālās
biedrības ēku Rēzeknē. Tāpat liela summa paredzēta remontdarbu pabeigšanai Rīgā,
Elvīras ielā 19 k-2.
Domes sēdes dalībnieki interesējās, kuras pozīcijas, izņemot valsts pasūtījuma
izpildi, prasa vislielākos izdevumus un kādā apjomā, kādi izdevumi paredzēti Informācijas centra darbu veikšanai, kāda situācija ar LNS
īpašumu Raiņa ielā 5A, Rēzeknē, kuru LNS Dome nolēma atļaut pārdot. Tāpat jautāja
par LNS nekustamo īpašumu rentabilitātes rādītājiem.
Pēc E. Vorslova sniegtajām atbildēm LNS dome nolēma apstiprināt LNS
2023.gada budžeta projektu.
LNS valdes atskats par paveikto 2022. gadā un diskusija
Tālāk sekoja LNS valdes atskats par paveikto 2022. gadā un
diskusija.
Ar paveikto pieejamības jomā iepazīstināja Edgars Vorslovs. Viņš
pastāstīja, ka 2022.gadā
situācija ir kļuvusi labāka, pateicoties iepriekšējo gadu iestrādēm. Ir
uzlabojusies televīzijas raidījumu pieejamība, vairāk tiek nodrošināti
surdotulka pakalpojumi dažādos pasākumos. Pateicoties Covid-19 ietekmei,
vairākas valsts iestādes savus pasākumus filmē un ievieto dažādās sociālajās
vietnēs ar surdotulkojumu vai titriem. Savukārt LNS projekta “Demokrātijas
kultūras laboratorija” ietvaros ir sagatavots videomateriāls zīmju valodā par
ANO konvenciju “Par personu ar invaliditāti tiesībām”.
Ilona Liniņa interesējās,
kāpēc TV 8.kanāls spēj gandrīz visiem raidījumiem nodrošināt subtitrus, kamēr LTV1
un LTV7 to nespēj. Savukārt Gunta Birnīte jautāja, vai LNS var iestāties par
TET atlaižu saglabāšanu LNS biedriem.
Par LNS reģionālo biedrību
darbību un paveikto kultūras jomā stāstīja Brigita Lazda. Viņa uzsvēra, ka pēc Covid-19 pandēmijas bija
grūts periods, kad visus vajadzēja mudināt atsākt aktīvi darboties. Tomēr
izdevās noorganizēt gan Amatiermākslas
festivālu, Nedzirdīgo dienas un Gada noslēguma pasākumu. B.Lazda atzina, ka vairāk
uzmanības jāpievērš jaunu biedru
piesaistīšanā: 2022.gadā tika uzņemti tikai
8 jauni biedri, kas ir uz pusi mazāk nekā 2021.gadā (16 biedri).
I.Immure interesējās, vai ir uzņemts kāds LNS biedra
kandidāts.
Par situāciju latviešu zīmju
valodas attīstībā un nedzirdīgo biedru izglītošanos informēja Ivars Kalniņš. Ir
paplašinājies
zīmju valodas pielietojums interneta vidē. 2022.gadā zīmju valodas attīstībai tika saņemti valsts budžeta
līdzekļi 20 000 eiro apjomā. Pateicoties tam, bija iespēja sagatavot divas tematiskās
videovārdnīcas zīmju valodā – “Politika” un “Zīmju valodas pamati dažādu
profesiju pārstāvjiem” un 4 pasakas zīmju valodā, kā arī spēļu kartītes ar 56
dažādām roku formām.
Par sasniegto sociālo pakalpojumu un LNS nekustamo īpašumu nozarē stāstīja
E. Vorslovs. Viņš atzīmēja, ka 2022.gadā
izsniegti vairāk kā 7 000 tehnisko palīglīdzekļu 4 362 klientiem.
Tulka pakalpojumus saņēma 1 122 klienti, sociālās rehabilitācijas
pakalpojumu saņēma 972 klienti.
Siltināšanas projekta ietvaros 2022.gadā ir paveikti siltināšanas darbi Rēzeknē un
Rīgā.
Atskats uz 2022.gada svarīgākajiem notikumiem
Pēc
diskusijas par paveikto LNS stratēģiskā plāna realizācijā 2022.gadā dalībnieki
svētku gaisotnē atskatījās uz 2022.gada svarīgākajiem notikumiem sešās
tematiskajās jomās.
Brīvprātīgais darbs
Par aktīvāko gada brīvprātīgo tika atzīta Ilona Fomina.
Reģionālo biedrību darbs
Kā
labākā LNS reģionālā biedrība nominēta un apbalvota ir LNS Smiltenes reģionālā biedrība.
Sadarbības
partneri
Latvijas Cilvēku ar
īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO nominēta un apbalvota kā LNS Gada draudzīgākā
NVO, Rīgas valstspilsētas pašvaldība nominēta
un apbalvota kā LNS Gada atbalstošākā pašvaldība, biedrība “Sporto
Latvija” nominēta un apbalvota kā LNS
Gada sadarbības partneris, Jauniešu koris “Balsis” nominēta un apbalvota kā LNS Gada inovācija
kultūrā.
Cilvēkresursi
Nominēti
un apbalvoti Ainārs Osmanis kā LNS Gada amatiermākslas kolektīvs/
amatiermākslinieks, izrāde “Drakula” kā LNS Gada pasākums/notikums, Ināra
Rozenbauma kā LNS Gada zīmju valodas tulks, Zane Bondare kā LNS Gada algotais
darbinieks, Ilze Jaunzeme kā LNS Gada cilvēks un Gundega Paņko saņēma LNS apbalvojumu
“Mūža ieguldījums”.
Stratēģiskā attīstība
Ar LNS biedru piedalīšanos un atbalstu LNS valde ir
noskaidrojusi, ka 2022.gadā LNS Gada
ieguvums ir Valsts budžeta finansējums videovārdnīcām un pasakām zīmju valodā, LNS
Gada lielākā klapata – Elvīras ielas 19 k-2 energoefektivitātes projekts.
Zīmju valodas attīstība
LNS Gada zīme zīmju valodā – vārds – “Ukraina”, LNS
Gada ne–zīme zīmju valodā – Zīme “par” no krievu zīmju valodas.
