19.10.2023
LNS atpazīstamības kampaņa turpina savu ceļu reģionos
LNS prezidents Edgars Vorslovs informēja par jau notikušajām aktivitātēm šī projekta ietvaros: par ANO Konvencijas personas ar invaliditāti tiesībām, par Latvijas Republikas Satversmi, par pilsoniskās sabiedrības iekļaušanos, cerot, ka šī informācija ir noderīga ikkatram nedzirdīgo kopienas pārstāvim. E.Vorslovs pastāstīja arī par LNS ikdienas aktivitātēm un par cilvēkiem nedzirdīgo kopienā - kādi mēs esam un cik dažādi mēs esam. “Nav divu vienādu cilvēku, mums katram ir savs izglītības līmenis, profesija, katram ir savas intereses, bet mēs visi vēlamies vienu – būt pilnvērtīgi sabiedrības locekļi” – tā Edgars Vorslovs. “Mēs esam viena no vecākajām organizācijām Latvijā, dibināta 1920. gadā. Organizācija pastāv vēl šodien, mēs turpinām cīnīties par savām tiesībām, meklējam dažādus un labākus risinājumus, mums ir vēlme līdzdarboties un iekļauties darbā. Visi kopā varam sasniegt daudz labākus rezultātus, lai mūsu dzīve būtu kvalitatīvāka. Mūsu organizācijas mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par mūsu problēmām. Mēs esam atvērta organizācija un nešķirojam cilvēkus pēc invaliditātes, uzskatiem, vai viņu darbiem”.
No 2010. gada LNS nodrošina valsts deleģēto pakalpojumu realizāciju. Ikdienā pieejami tulka pakalpojumi, sociālie rehabilitologi, surdotehniskie palīglīdzekļi. Veiksmīgi tiek pildīti valsts deleģētie uzdevumi. Apliecinājums tam ir tas, ka Rīgas pilsēta uzticēja un deleģēja LNS nodrošināt Dienas centra pakalpojumus nedzirdīgo kopienai Rīgā, kas veiksmīgi darbojas jau ceturto gadu. No 2024. gada 1. janvāra Dienas centrs pārtaps par Nedzirdīgo kopienas centru Rīgas iedzīvotājiem.
Mūsu reģionālās biedrības veiksmīgi sadarbojas ar vietējām pašvaldībām. Lai varētu sniegt vairāk pakalpojumu, LNS sadarbojas ar fondiem, kas piešķir finansējumu dažādu aktivitāšu organizēšanai. Viens no šādiem sadarbības partneriem ir Aktīvo iedzīvotāju fonds, kuram finansējumu nodrošina Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.
Laba sadarbība izveidojusies ar Latvijas Televīziju, kura cenšas arvien vairāk raidījumus iekļaut ar zīmju valodas tulkojumu vai subtitriem. Arī ārkārtas situācijās nodrošināt zīmju valodas tulkojumu. Savukārt Valsts kanceleja nodrošina Ministru kabineta sēdes tulkojumus zīmju valodā, kā arī sūta LNS informāciju par pieņemtajiem lēmumiem. Lielākie nevalstisko organizāciju draugi LNS ir “Apeirons” un “Sustento”, parādās arī citas organizācijas, piemēram “Sporto Latvija”.
Jaunizveidotais LNS atpazīstamības kampaņas videomateriāls skaidri parāda to, cik dažādi mēs esam. Mums katram ir savi mērķi un savi sapņi, bet mēs visi iekļaujamies un pārstāvam mūsu organizāciju. Šī video pirmizrāde notika 20. septembrī Rīgā un turpinās reģionos. Kas ir zīmju valoda, ko tā mums dod, par to informēja LNS viceprezidents Ivars Kalniņš. Valsts valodas likuma 3. pantā rakstīts, ka Valsts nodrošina komunikāciju nedzirdīgiem cilvēkiem zīmju valodā, kā arī tālāku zīmju valodas attīstību.
Sākot ar 2010. gadu pieejami arī surdotulki nedzirdīgā cilvēka komunikācijai ar sabiedrību. Laikiem mainoties informācijas pieejamība, ko nodrošina televīzija, mājas lapas, sociālie tīkli un citas platformas, ir uzlabojusies. Diemžēl, komerctelevīzijas tikpat kā nepiedāvā raidījumus zīmju valodā vai ar subtitriem, tās ir viņu tiesības, jo tas pārsvarā ir maksas pakalpojums. Liels solis uz priekšu iets izglītības jomā. Izglītībai palielināts valsts apmaksāto mācību stundu skaits - 960, tāpēc tagad nedzirdīgais var atļauties arī viens mācīties sev izvēlētajā specialitātē, nav obligāti nepieciešama nedzirdīgo grupa lai saņemtu tulka pakalpojumus. Arvien pieejamāka kļūst kultūra, ir teātri, kuri piedāvā tulkojumu zīmju valodā vai subtitrus. Pat koru koncerts jau kļuvis pieejams nedzirdīgiem cilvēkiem, pateicoties kora “Balsis” iniciatīvai. Arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā var saņemt informāciju zīmju valodā. Ivars Kalniņš uzsvēra arī to, ja zīmju valoda būtu pieejamāka, tad iekļaušanās sabiedrībā būtu vieglāka, nebūtu tikai mājas un darbs, bet varētu apmeklēt arī dažādus pasākumus. Diemžēl, dzirdīgo kultūra nedzirdīgajiem ir svešāka, jo skolas laikā viņi ar to netika pietiekami iepazīstināti, bet šobrīd ir laba iespēja izprast dzirdīgo kultūru. Edgars Vorslovs akcentēja arī LNS centienus iepazīstināt sabiedrību arī ar nedzirdīgo kultūru, kas balstās uz zīmju valodu. Viņš uzsvēra: “Mēs visi izmantojam dažādas iespējas kā varētu izpausties un sevi parādīt kā varošu sabiedrības locekli”.
Smiltenes reģionālās biedrības vadītāja Anita Ceple pastāstīja par sadarbību ar Alūksnes, Smiltenes, Valkas un Gulbenes pašvaldībām. “Ja mums ir nepieciešama palīdzība no pašvaldības puses, mēs brīvā formā rakstam iesniegumu un saņemam palīdzību. Lielākā problēma ir darba trūkums reģionā, tāpēc daļa biedru dodas uz Rīgu darba meklējumos. Lai arī mēs pulcējamies dažādos pasākumos, tomēr liela daļa sēž mājās un komunikācijai izmanto planšetdatoru”.
Valmieras reģionālās biedrības vadītāja Dace Lāce informēja, ka Valmieras reģionā nedzirdīgajiem ir darba vietas un gandrīz visi strādā, kā arī attieksme pret nedzirdīgajiem esot ļoti laba. Izveidojusies laba sadarbība ar Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātskolu (oficiālais nosaukums – Valmieras Gaujas krasta vidusskola). Skolēni nāk palīgā, piemēram, uzkopt biedrības teritoriju. Sadarbība ar pašvaldību ir nemainīga, protams, ka naudas nepieciešams vairāk, jo augusi dzīves dārdzība. Valmieras Sociālo lietu pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāja Agrita Bērziņa uzsvēra: ”Jebkurš iedzīvotājs pašvaldībai ir svarīgs, tāpēc šodien arī piedalāmies jūsu diskusijā, lai uzklausītu, saprastu jūsu rūpes un tālāk to nodotu deputātiem, lai vajadzības gadījumā sniegtu jums palīdzību. Man ļoti patīk jūsu optimisms, tas, ka jūs nepaliekat četrās sienās savā mājā ar savu problēmu, bet esat kopā un mēģināt tās risināt,” – tā Agrita Bērziņa.
Veselības aprūpes nodaļas vadītāja Inga Birkava informēja, ka Valmieras novada pašvaldībā Sociālo lietu pārvaldē ir četras nodaļas un viena no nodaļām ir pavisam jauna, izveidota 2019. gada aprīlī, tā ir Veselības aprūpes nodaļa. Ingai Birkavai saskarsme ar nedzirdīgiem cilvēkiem bijusi jau iepriekš, jo pasniegusi pirmās palīdzības kursu nedzirdīgajiem, kā arī 5 gadus strādājusi Valmieras vājdzirdīgo skolā par māsu.
Pasākuma otrajā daļā notika diskusija grupās. Dalībnieki, sadalījušies divās grupās, sprieda par problēmām, ar kādām joprojām jāsaskaras nedzirdīgiem cilvēkiem un kā šīs problēmas risināt. Katrai darba grupai bija savs vadītājs, kurš apkopoja grupas ietvaros izskanējušās problēmas un to risinājumus. Grupu darba noslēgumā bija izveidots garš saraksts ar dažādām problēmām un to risinājumiem. Tos prezentēja grupu vadītāji – LNS viceprezidenti Ivars Kalniņš un Brigita Lazda, kā arī LNS Domes priekšsēdētāja Inese Immure.
Viens no ieteikumiem, kas izskanēja arī Rīgā diskusijas laikā – izglītot nedzirdīgos vecākus, lai tie neizmantotu savus dzirdīgos bērnus kā tulkus, bet izmantotu profesionāla tulka pakalpojumus. “Aizliegt mēs nevaram, bet informējam par sekām un problēmām, kas var rasties bērnu izmantošanas gadījumā,” – tā Brigita Lazda.
Diskusijā par zīmju valodu tika konstatēts, ka daudz tiek izmantotas aizgūtās zīmes. Secināts, ka labāk izmantot latviešu zīmju valodu, bet, ja pietrūkst, tad izmantojam citu valstu zīmes. Neviens netiek nosodīts par citi valodu zīmju izmantošanu, jo galvenais ir viens - saprast vienam otru. Valmierieši izjūt to, ka ir ļoti maz informācijas zīmju valodā, tādas nav arī pašvaldības klientu apkalpošanas centrā. Pašvaldību vajadzētu informēt un izglītot par to, kādas ir iespējas izmantot tulka pakalpojumus un par iespējām tulku izmantot attālināti. Tāpat valmierieši aicina LNS vairāk likt jaunumus savā mājaslapā, jo ne visi izmanto feisbuku, kur ziņas tiek regulāri ievietotas.
Par nedzirdīgā saziņu darba kolektīvā iepriecinoši ir tas, ka tiek veidotas WhatsApp grupas darba kolektīvos, līdz ar to informācija pieejama rakstiskā veidā. Vienīgā problēma ir pasākumi darbā, ja nav tulka, tad nedzirdīgais neapmeklē tos, jo jūtas atstumts. Lai arī Valmierā nedzirdīgie var atrast darbu, tomēr, ja kāds no nedzirdīgajiem slikti parādījis sevi darbā, tad darba devējs vairs nekad negrib pieņemt darbā nedzirdīgu cilvēku. Tāpat Valmierā neņem darbā nedzirdīgus cilvēkus, kur ir liels troksnis, piemēram, Valmieras stikla šķiedras rūpnīca, jo tajā ir liels troksnis, un ja izveidojas ārkārtas situācija, nevar cilvēku sasaukt. Šajā gadījumā vajadzētu informēt darba devēju, ka ir dažādi tehnoloģiskie risinājumi, kas skaņas signālu pārveido gaismas signālā.
Tika pārrunāts, vai nedzirdīgam cilvēkam ir iespēja iekļauties pilsētu lielākajos pasākumos – Alūksnē, Valmierē, Smiltenē, zinot to, ka Liepāja tam ir pozitīvs piemērs. Ja tas tā nav, tad vajadzētu informēt pašvaldību par to, ka lielajos pilsētu pasākumos varētu izvietot ekrānu un pielikt tulku klāt. Tas veicinātu sabiedrības informētību par nedzirdīgiem cilvēkiem, atgādinātu, ka ir šāda sabiedrības daļa, kura lieto citu valodu – zīmju valodu.
Izskanēja arī priekšlikums, lūgt Valmieras teātri vismaz vienu reizi gadā piedāvāt teātra izrādi ar tulku zīmju valodā. Iekļaušanos sabiedrībā veicinātu arī tas, ja dzirdīgie cilvēki zinātu zīmju valodas pamatus. Valmieras iedzīvotājiem tiek piedāvāta zīmju valodas pamatu apguve Valmieras Gaujas krasta vidusskolā, jāpadomā arī par Smilteni un Alūksni, kādas iespējas viņu izglītošanai.
Tāpat svarīgākos jautājumus par dažādām dzīves situācijām, piemēram, par atlaišanu no darba, būtu labi ievietot LNS mājas lapā, sadaļā “Noderīga informācija”. Vēl viena aktuāla problēma ir sapulces, kas tiek rīkotas gan skolās, gan darbā, gan arī namu pārvaldē. Tās parasti notiek vakaros, un kā zināms, tad oficiāli tulka darba laiks ir no 8.30 – 17.00 Kā nodrošināt nedzirdīga cilvēka līdzdalību sapulcēs? Mēģinot rast risinājumu, radās ideja, sapulci ierakstīt diktafonā, kuru vēlāk nedzirdīgais ar tulka palīdzību noklausās. Izpaliek gan līdzdalība sapulcē, bet vismaz būs informācija par to, kas tika apspriests sapulcē. Iedzīvotājus sapulcēs būtu nepieciešamība tikt pie protokoliem, lai tos varētu izlasīt.
Par tulka pakalpojumiem, to varētu būt vairāk, bet problēma ir ar zīmju valodas tulku apmācību. Sākumā SIVA koledžā iestājas daudzi, bet pabeidz tikai viens vai divi tulki. Noslēgumā LNS prezidents Edgars Vorslovs izteica pateicību klātesošajiem par ieguldīto darbu un enerģiju. Visas izskanējušās problēmas, idejas un priekšlikumi tiks apkopoti un sniegtas atbildes projekta noslēgumā.
Šī kampaņa, kura orientēta uz LNS darbības popularizēšanu vēl notiks 26. oktobrī Rēzeknes reģionālajā biedrībā un 7. decembrī Liepājas reģionālajā biedrībā.
Projektu “Demokrātijas kultūras laboratorija”, finansēšanas līguma Nr. AIF/2021/SDK2/13, finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par sniegto informāciju atbild biedrība “Latvijas Nedzirdīgo savienība”.
